Lieldienu vēsts atgādina, kā cilvēks var iemantot dziedināšanu un brīvību
Atminos, ka jaunības gados piedalījos kādā seminārā, kur pasniedzējs mūs tirpināja ar jautājumu: «Kas mums obligāti visiem būs jāizdara šajā dzīvē?» Versijas bija dažādas, sākot no klasiskā — iestādīt koku, nosist čūsku, izaudzināt dēlu, uzcelt māju vai, piemēram, apceļot pasauli, iegūt labu izglītību, darīt darbu, kas patīk. Dīvainā kārtā neviena no šīm atbildēm pasniedzēju neapmierināja. Līdz no zāles izskanēja: «Jānomirst!» Izrādās, tā bija atbilde, ko pasniedzējs bija gaidījis.
Ar to pasniedzējs vēlējās uzsvērt, ka mūsu dzīvei obligāti pienāks gals un nevajag būtisku mērķu piepildīšanu atlikt uz vēlāku laiku, jo tas var nepienākt. Viņš mums nestāstīja par pēcnāves dzīvi, jo tobrīd par nāvi runāja kā par gribu motivējošu faktoru.
Var jau censties līdzīgi viņam uz nāvi raudzīties kā uz finiša līniju dzīves noslēgumā, bet tas man diez ko nepalīdz, kad apzinos, ka šim finišam katru dienu tuvojos, vai arī brīžos, kad to šķērso kāds mīļš un tuv-s cilvēks. Ja nāvei pieder galavārds, tad tiešām mēs esam visnožēlojamākie cilvēki.
Piedzimstot šajā pasaulē, kur ik dienu saskaramies ar nāvi, mēs pārsvarā raugāmies uz tās fiziskajiem iemesliem. Piemēram, nosakot nāves cēloni, parasti konstatē konkrētu fizisku iemeslu — apstājusies sirds, plīsis asinsvads galvā, noslīcis, miris no traumām. Šis fokuss uz nāves fizisko aspektu saistīts ar to, ka mēs esam piedzimuši pasaulē, kur nāve ir ikdienas sastāvdaļa. Mums pat ir grūti iedomāties, ka nāve šeit varētu nebūt valdniece. Līdzīgi kā cilvēkiem, kas būtu piedzimuši un visu dzīvi pavadījuši dziļā alā, stāsti par pasauli, kurā ir zilas debesis un spīd saule, liktos dīvaini un neticami — jo viņi to savā ikdienā nav redzējuši. Tāpat arī mums grūti iztēloties, ka sākotnēji Dievs radīja pasauli bez slimībām un nāves, bet tieši tādu Dievs to radīja — labu, viscaur labu. Bet kā tad nāve ielavījās šajā pasaulē un pārņēma varu? Ļoti kodolīgu atbildi sniedz Jēzus pusbrālis Jēkabs: «Iekāre ieņemdama dzemdē grēku, bet grēks nobriestot dzemdē nāvi.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.