Kad puķu veikali vairs nesmaržo, atkal godā jāceļ pašu audzētie vienkāršie ziedi, kuri priecē ne tikai ar krāsām, bet arī ar aromātu. Grāmatas Flokši autore Guna Rukšāne sola Latvijā aktualizēt flokšu modi
Gunas telefons zvana bez mitas. Numuru viņa sociālajos tīklos ielikusi pie paziņojuma par atvērto durvju dienām vīra, pazīstamā dārznieka un selekcionāra, Jāņa Rukšāna krokusu siltumnīcā. Arī mēs ieejam. Saulīte caur plēvi nekurināto telpu sasildījusi līdz 18 grādiem, tur smaržo simtiem krāsainu ziedu. Pats saimnieks, sagaidot viesus, staigā metru virs zemes — todien pirmo reizi izplaukusi jauna krokusu suga, pašrocīgi ievākta kalnos Turcijā.
Bet Gunas siltumnīcā otrpus pagalmam vēl valda ziema. Baseiniem, kur aug viena no viņas mīlestībām — ūdensrozes —, virsū ledus. Guna plaši atver durvis, paceļ podiņu ar tikko izlīdušiem zaļiem lapu čemuriem: «Flokši. Rudenī iesēti sēklaudži. Jebkurš var ievākt pašapputes sēkliņas un iesēt podiņā. Jāatstāj ārā pa ziemu — bez sala nekā nebūs! Arī lilijas bez sala nezied. Pavasarī floksis sāks augt un rudenī jau ziedēs. Kur vēl atrodama otra tāda kultūra? Nekādi septiņi gadi kā peonijām vai trīs kā lilijām!»
Flokši pieder pie ziemcietēm, tas nozīmē, ka labi kopts cers uz lauka var sabūt gadiem ilgi. Guna pie pirmās baltās flokšu kupenas tikusi pirms 20 gadiem, iegādājoties šo Raiskuma pagasta māju Jaunrūjas. «Pamēsloju — te tuvu ir zirgaudzētava, un mans floksis aug griezdamies. «Guļamistabas dobē» pie loga mājas dienvidu pusē zied viss, sākot no sniegpulksteņiem līdz pēdējai miķelītei, bet flokši tagad jau ņem virsroku. Tikko zeme atkususi, parādās pirmie dzinumi — floksis ir viens no agrākajiem. Viņš gan zied vēlāk nekā daudzi citi, bet līdz tam viņam ir savs metrs jāizaug. Jāsaņemas, kupla vārpa jāsarūpē, jāsabužina visas spalvas, lai, kad sāk ziedēt, būtu krāšņs un skaists,» Guna par puķēm runā tēlaini, lietojot personas vietniekvādus. Paralēli dārzkopībai un rakstniecībai — kultūras darbiniece ar lielu pieredzi — šogad viņa iedibinās jaunu tradīciju. Jaunrūjās augusta pirmajā svētdienā svinēs flokšu svētkus.
Dārzkopībā esi pievērsusies lilijām, narcisēm un hostām, pirms dažiem gadiem izdevi grāmatu Dārza maģija. Tomēr pirmā grāmata par kādu atsevišķu puķu sugu ir par flokšiem.
Flokšiem piemīt īpašība, kas katrai sievietei ir vissvarīgākā, — tā ir smarža. Dažas izsakās — ja neesmu iesmaržojusies, neeju ārā no mājas, esmu plika. Puķēm smarža ir viena no būtiskākajām īpašībām. Un flokši no visām kultūrām visdelikātāk smaržo, viņiem ir maiga, neuzbāzīga, bet diezgan intensīva smarža. Sevišķi novakarēs vasaras vidū — viņš pa dienu ir siltumu saņēmies, smaržu molekulas lido ārā… Tāpēc man flokši patīk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.