VIDEO: Nav skaidrs, ko darīt ar Āgenskalna tirgus sakņu paviljonu

Āgenskalna tirgus kiosku un sakņu paviljona demontāžas darbi. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, pirmdien pavēstīja institūciju pārstāvji.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja “Rīgas Centrāltirgus”. Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA “Rovex”, ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un ka “Rovex” nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā, ziņo LETA.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā. Pēc Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek. Visbīstamākā paviljona daļa esot jumts.

Burovs paskaidroja, ka ir plānots demontēt tikai bīstamo jumta konstrukciju un atsevišķus būves elementus, atstājot paviljona pamata kolonnas un konstrukciju. Taču, ko darīt ar to tālāk, pagaidām nav skaidrs ne Rīgas domei, ne VKPAI, kura piektdien izrādīja satraukumu par uzsāktajiem būvdarbiem un lūdza tos apturēt.

Kā klātesošajiem paskaidroja VKPAI pārstāvis Jānis Asaris, darbus inspekcija lūgusi pārtraukt tāpēc, ka nebija saņēmuši rakstisku dokumentāciju par demontāžas darbu uzsākšanu, taču ar departamentu jau noslēgta vienošanās, ka dokumenti tuvākajā laikā inspekcijā nonāks.

Viņš norādīja, ka inspekcija pret kiosku nojaukšanu neiebilst, bet uzmanību vērš uz sakņu paviljonu. “Paviljons ir bijis saistīts ar tirgus galveno ēku un ir nepieciešams izstrādāt redzējumu, kā šīs abas ēkas turpmāk kopā pastāvēs. Ir rūpīgi jāizpēta, kuras daļas drīkst un vajag demontēt, bet kuras jāatstāj neskartas,” teica Asaris, norādot, ka “ideālā gadījumā paviljons būtu jāatjauno tā sākotnējā veidolā”. Nepieciešams pārrunāt ar būvniekiem, vai tas ir iespējams, viņš uzsvēra.

Amatpersonas minēja, ka viens no variantiem varētu būt būves nesošo konstrukciju saglabāšana un nodošana jaunajam nomniekam, kas to atjaunotu, taču netiek izslēgta iespēja arī būvi pilnībā nojaukt. Konkrēti pagaidām ne Burovs, ne Asaris nevarēja pateikt, kas tieši ar paviljonu notiks. Tiks piesaistīti būvnieki, arhitekti un citi speciālisti, lai izstrādātu iespējamo paviljona darbības scenāriju.

Tikmēr turpināsies veco kiosku un nojumju demontāžas darbi, kuri domei izmaksās aptuveni 20 000 eiro.

Kā ziņots, šā gada janvārī sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts Āgenskalna tirgus. Tā apsaimniekotājs vairākus gadus bija “Rīgas Centrāltirgus”, taču kopš februāra to savā pārziņā atkārtoti pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments, kas plāno rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.

Departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā.

Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīga galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Paviljona celtniecības darbi tika sākti 1911.gadā, bet pabeigti 1925.gadā. Tirgus paviljona platība ir gandrīz 4160 kvadrātmetri, bet pieguļošā teritorija aizņem 8433 kvadrātmetrus.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu