“Ir” par oligarhu sarunām saņem žurnālistikas Izcilības balvu 7

Latvijas Žurnālistu asociācijas "Izcilības balvas 2017". Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) “Izcilības balvas” žūrija speciālbalvu par 2017. gada notikumu žurnālistikā piešķīra žurnālam “Ir” par tā publiskotajām “oligarhu sarunām”. Savukārt žurnāla galvenā redaktore Nellija Ločmele piektdien saņēma Rīgas Ekonomikas augstskolas speciālbalvu “Gada redaktors”.

Piektdien LŽA pasniedza Izcilības balvas žurnālistikā par 2017. gada labākajiem darbiem. Kategorijā “Ziņa/reportāža” balvu saņēma TV3 žurnālists Jānis Zvērs par reportāžām “Humora komiteja”, kurās vēstīja par finansiālo atbalstu no rīdzinieku nodokļu maksātāju naudas divām organizācijām – “Jautro asprātīgo klubs” un “Humora komiteja”.

Nominācijā “Apraksts” tika apbalvoti žurnālisti Justīne Savitska, Aiga Pelane, Ģirts Bišs, Renārs Šteimanis, Inguna Ukenābele, Iveta Čigāne, Inga Ozola, Gunta Matisone, Didzis Videmanis, Edgars Neimanis, Rūdolfs Krieviņž, Voldemārs Oliņš, Marta Cerava par analītisku multimediālu kopdarbu “Tēta projekts”.

Savukārt kategorijā “Analītika/pētniecība” balvu saņēma sabiedrisko mediju pārstāvji Vita Anstrate, Viktors Pupiks, Dace Krejere, Renārs Šteimanis, Zane Mače, Laura Dzērve, Zanda Ozola-Balode par Latvijas bērnu namu sižetu sēriju “Sistēmas bērni”.

Par labāko veikumu reģionos konkursa žūrija apbalvoja “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” pārstāvjus Agitu Puķīti, Lieni Trēdi, Rūtu Fjodorovu un Ivonnu Plaudi par publikāciju un sižetu sēriju “No vēlēšanām līdz vēlēšanām”.

Bet kategorijā “Kultūras žurnālistika” tika apbalvoti portāla “Delfi” pārstāvji Osvalds Zebris, Nadīna Elekse, Natālija Šindikova, Nora Rieksta-Ķenģe, Edgars Dāvidsons, Karīna Sabecka, Maksims Ivanovs, Maija Kuzņecova, Žanete Zīlīte, Ingus Bērziņš, Konstantīns Kuzikovs par kultūrvēsturisku lekciju ciklu “Vaidelote”, kas stāsta par Latvijai nozīmīgiem brīžiem un personībām.

Balvu par izcilu ieguldījumu žurnālistikā, kas nosaukta par godu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānei Intai Brikšei, saņēma Jānis Domburs.

Balvu pretendentus šogad varēja pieteikt sešās nominācijās – ziņa/reportāža, apraksts, pētniecība/analītika, intervija, labākais darbs reģionālajos medijos, kā arī jaunā kategorijā – kultūras žurnālistika.

Kandidātus balvai izvirzīja mediju vadība, žurnālisti un LŽA biedri. Balvai bija iespējams pieteikt arī darbus, kuru autori nav asociācijas biedri.

Nominācijā “Intervija” šogad žūrija neizvirzīja nevienu, jo pieteiktie darbi neatbilda balvas kritērijiem un piedāvājums nebija reprezentatīvs.

Balvai pieteiktajam darbam bija jābūt sabiedriski nozīmīgam un aktuālam, kas radījis sabiedrībā plašu rezonansi, ietekmējis procesus, tā veidotājam ievērojot labas žurnālistikas praksi. Tāpat darbam bija jāatbilst LŽA Ētikas kodeksa principiem.

Pieteikumus vērtēja LŽA žūrija – Kārlis Dagilis, Inga Spriņģe, Dace Krejere, Anita Brauna un Rita Ruduša.

Komentāri (7)

Atis Priedītis 24.03.2018. 05.43

Nākamo balvu varētu itin prognozējami varētu saņemt tas, kuram pietiktu drosmes sākt 80.to gadu čekas vajāto cilvēku atmiņu publikācijas. Jo tās būtu vienīgās liecības par notikumiem, kuri vēl nav kļuvuši par aizvēsturisku pagātni.

+6
-2
Atbildēt

1

    beerzeens > Atis Priedītis 24.03.2018. 14.36

    Lūdzu sastādat rindu. Tikai no tiem, kas to vēlas.

    +3
    -5
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > beerzeens 24.03.2018. 19.56

    No sākuma jau pietiktu ar to, ka beidzot oficiāli atzītu, ka arī 80.tajos gados cilvēki tika vajāti. Ne vairs ar fiziskām ietekmēšanas metodēm, bet gan ar psiholoģiskajām.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma 25.03.2018. 20.20

IR žurnālisti – uzrakstiet – kā NA vadībā tiek iznīcināts latviešu kultūras pamats – kultūras – vērtības.

Par literatūru esmu rakstīju siekalām pa labi un kreisi šļakstot – bet nav jau runa tikai par literatūras pataisīšu par prastu preci, par ko mums vēl no savas nabadzības liek piemaksāt – runa ir par vispārējo kultūras devalvēšanu –

Te ir vēl viens apliecinājums tam, ka NA kultūrpolitika būtībā ir anticanioāla.

Jaunā kultūrpolitikas veidotāja – valsts amatpersona VIlsone Dace nespēj nosaukt pat 8 !!! – nevis 18 vai 80 , bet 8 KM tiešā pārziņā esošus muzejus. Nu tad par ko vispār ir runa.

Tikai kārtējie badīgiem izsaimniekotāji ….

Bezcerīgi – patiešām

http://www.arterritory.com/lv/blogi_video/video/7241-latvijas_maksla_21._gadsimta._nacionalais_krajums/

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/23.03.2018-kultursoks-joprojam-neskaidrs-laikmetigas-makslas-muzeja-gleznu-.id126681/

+2
0
Atbildēt

2

altinyildiz 24.03.2018. 11.42

Staļinisko izdzimteni, WWII un GULAG apoloģētu, latviešu grūtnieču dedzinātāja, Vasjkas Kononova fanātu, Zatleru, tāpat, kā Freibergu un Vējoni izvēlējās Maskavā un tas noteikti bija kaut kur t.s. “oligarhu sarunās”. Diemžēl sabiedrībai no tām tika tikai speciāli atlasīti nepārbaudīti aktierīšu ierunāti fragmenti.
Cik balva IR vērta, varam secināt pēc tā, ka to nesaņēma drosmīgie un talantīgie TV3 žurnālisti par Vienotības OIK afēru atklāšanu.

+2
-6
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu