«Rakstu sev» • IR.lv

«Rakstu sev»

1
Aivars Kļavis. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Gunita Nagle

Aivara Kļavja romāns Melnais akmens aizrauj ne tikai pusaudžus, bet arī pieaugušos

Rakstniekam nevar būt grūtāka uzdevuma kā uzrakstīt grāmatu pusaudžiem. Lielie, kuri ieraduši lasīt, paši atrod savas grāmatas. Mazajiem tās lasa priekšā vecāki. Bet literatūrā jābūt kam patiesi lieliskam un aizraujošam, lai to no brīvas gribas, neviena nepiespiesti, lasītu pie Instagram garuma tekstiem pieradušie tīņi. Tāpēc apbrīnas vērta ir pieredzējušā rakstnieka Aivara Kļavja triloģijas Ceļš uz nezināmo zemi pirmā grāmata Melnais akmens. Romānu par pirmbaltiem tāltālos aizlaikos lasa pusaudži! Turklāt ne tikai viņi, arī viņu vecāki un jaunākie brāļi un māsas.   

Kā jums ienāca prātā, ka pusaudžiem varētu interesēt senvēstures laika notikumi?
Par šo senvēstures laiku sāku domāt, kad [2012. gadā] pabeidzu vēsturisko romānu ciklu Viņpus vārtiem. Rakstot par bīskapu Albertu un Kaupo, Kurzemē un Vidzemē dzīvojošajām baltu tautām, radās loģisks jautājums — no kurienes baltu tautas te uzradās? Kas pirmie atnāca uz Latvijas teritoriju? Bet es uzreiz sapratu, ka par šo laiku nevar rakstīt grāmatu pieaugušajiem, jo materiāli par senvēsturi ir pretrunīgi, vēsturniekiem ir daudz neskaidrību un dažādi viedokļi.

Rakstniekam nav jāmēģina izpētīt senvēsturi, lai to dara vēsturnieki! Rakstniekam jārada stāsts, kas aizrauj. Un ar stāstu par aizlaikiem var aizraut pusaudžus, kuriem svarīgāk nekā pieaugušajiem ir atbildēt uz jautājumiem — kas es esmu, no kurienes mani senči?

Pusaudžiem ir tik daudz fantāzijas literatūras, kur mudž no burvjiem un vampīriem, ka dažādības labad vajadzīgs piedzīvojumu stāsts par mums pašiem, mūsu senčiem. Mani drusku pārsteidz, ka triloģijas pirmo grāmatu lasa arī pieaugušie. Es rakstu 13, 14 un 15 gadus veciem jauniešiem, rakstot ar tāda vecuma cilvēkiem iztēlē sarunājos. Varbūt pieaugušie lasa tāpēc, ka vēstījumā esmu bijis godīgs? Vēl vairāk mani pārsteidza mans mazdēls, kurš ir pirmās klases skolēns un jau paspējis šo grāmatu izlasīt.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu