Patiesības esence • IR.lv

Patiesības esence

Viena no filmas varonēm — Anastasija. Publicitātes foto
Kristīne Simsone

Ivara Selecka dokumentālā filma Turpinājums — mūsu laika kinoklasika

Uz brīdi tiešām gribas noticēt, ka Latgales āres savulaik mīdījuši vienradži. Pirmklasniece Anastasija par tiem stāsta ar tik nesatricināmu pārliecību. Viņa ir viena no pieciem bērniem, kuru skolas gaitu sākšanu gada garumā filmā ir fiksējis dokumentālā kino lielmeistars Ivars Seleckis (83). Lai arī viņš jau pusgadsimtu veido filmas, Seleckis tikai tagad pirmo reizi strādājis ar bērniem. Tam ir gandrīz vai grūti noticēt, redzot, cik kameras priekšā ērti jūtas septiņgadnieki — lielāku stresu bērniem sagādā, piemēram, uzstāšanās klases priekšā.

Filmas veidotājus šī paaudze ir ieinteresējusi tāpēc, ka «mūsdienu bērni, cerams, būs pirmie, kas nodzīvos visu dzīvi neatkarīgā Latvijas valstī». Tāpat ieskatīties bērnu pasaulē, pēc Selecka domām, ir gandrīz tas pats, kas paraudzīties nākotnē: «Mēģinot vērīgi ielūkoties, kas notiek bērnu prātos, varam censties saskatīt savu nākotni, savu turpinājumu.»

Izrauj no burbuļa

Šāda iecere nenoliedzami ir ambicioza, taču Ivars Seleckis to ir īstenojis godam, turklāt radot iespaidu, ka tas ir nācies viegli un nepiespiesti. Filmas varoņi, kuri sāka skolas gaitas 2015. gadā, mīt dažādās Latvijas vietās. Katra ģimenei ir savs stāsts un dažādi dzīves apstākļi. Tādējādi, skatoties Turpinājumu, skatītājs vismaz uz nelielu laika sprīdi «izkāpj» no sava informācijas telpas «burbuļa», lai paraudzītos uz to, cik atšķirīgi dzīvo līdzcilvēki.

Piemēram, aktīvā rīdzinieka Gļeba universs rotē ap viņu — vecāki puiku apčubina, līdzīgi kā ap bokseri mača laikā spieto treneri un atbalsta komanda. Savukārt Kārlis, kad nav jāapmeklē skola, plecu pie pleca ar vecākiem strādā lauku darbos. Anastasijas ceļš (līdzīgi kā, pieņemu, 20. gadsimta sākuma skolēniem) uz skolu ved cauri mežam — ziemā šo gabalu viņa noiet pa gandrīz piķa melnu tumsu. Bail nav, jo redzot labi — vasarā ēdot daudz melleņu, saka mazā meitene. Rīdziniece Zane ir atbildības un centības iemiesojums, kas liecību saņemšanā mierina klasesbiedreni, ka svarīgāks taču esot pats fakts par pārcelšanu 2. klasē, nevis visaugstākās atzīmes. Savukārt Anete ar Anglijā dzīvojošo mammu tiekas Skype sarunās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu