Atjauno Rīgā saspridzināto dzelzceļa tiltu un bērnus aicina atpakaļ skolās
Karš neizbēgami bija atstājis sekas arī bērnu un jauniešu dzīvē. Nereti bērni auga pieaugušo nepietiekami pieskatīti vai vēlējās paši noteikt savu ikdienu, un tāpēc iekūlās nepatikšanās. Marta otrajā nedēļā Jelgavā uzmanību piesaistīja trīs zēni vecumā no 12 līdz 17 gadiem, kuri bija aizbēguši no vecākiem. Varas iestādes izplatīja informāciju, ka zēni blandās pa pilsētu zagdami. Pēc dažām dienām visus trīs arestēja.
Vēl viena problēma — bērni, kuri neapmeklē skolu. Daudzas ģimenes bija mainījušas dzīvesvietu, un bērni palikuši ārpus izglītības sistēmas. Vietējās vācu okupācijas varas iestādes vismaz pilsētās sāka izplatīt paziņojumus par bērnu pieteikšanu skolās. Jelgavā, piemēram, tādu izdeva 14. martā, izsludinot obligātu pieteikšanu Annas skolā Lielajā ielā tiem bērniem, kas ir vecumā no astoņiem līdz 14 gadiem un līdz šim nav apmeklējuši skolu. Kā bērna personību apliecinošu dokumentu varēja iesniegt arī «kristāmo zīmi». Līdzīgu rīkojumu izdeva arī Rīgā, gan neminot vārdu «obligāti» un izvēlei piedāvājot 14 skolas dažādās pilsētas vietās. Paziņojuma noslēgumā bija norādīts, ka skolas nauda nav jāmaksā. Rīgā bez personu apliecinoša dokumenta vēl pieprasīja uzrādīt arī izziņu par bērna potēšanu pret bakām.
10. martā Rīgas Dārzkopības biedrības sapulcē jau otro reizi nedēļas laikā tika aicināts pievērsties nātru audzēšanai. To pamatoja ar argumentiem, ka kara dēļ kokvilna kļuvusi par deficītu, bet linu un kaņepju audzēšana esot samazinājusies un nātres var izmantot kā šķiedru. Kāds no runātājiem apgalvoja, ka «tagad lielajās kultūras valstīs dibinātas lielas sabiedrības ar milzu kapitāliem nātru eksportēšanai». Savukārt cits atsaucās uz latviešu tautas folkloru: «Mūsu tautas pasakās stāsta par purviem, ka tajos apslēptas naudas kastes, un šie nostāsti pasakās var kļūt pie mums par patiesību, ja pareizi iekārto nātru audzēšanu: jo pie mums netrūkst purvāju, alksnāju, trūdainu mežmalu utt.»
Interesentiem mācīja, ka nātrēm Latvijā esot iespējamas divas ražas gadā, bet žāvēšana un apstrāde esot tāda pati kā kaņepēm; pareizi apstrādāts nātru lauks esot jāatjauno tikai pēc astoņiem gadiem, turklāt jaunās nātres pavasarī noderot arī ēšanai salātu vietā. Biedrība plānoja pat izdot speciālu grāmatu par nātru audzēšanu un pilsētas dārzniecībā ierīkot izmēģināšanas tīrumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.