Obligātās literatūras vairs nebūs. Kas nāks vietā? 29

Ilustratīvs attēls no pixaby.com
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Jaunais izglītības saturs izskauž skolās normatīvus un mehāniskas darbības, tā vietā prasot skolēniem apzināties darāmā jēgu. Tik kardināla pārmaiņas velk līdzi bažas — par to liecina jaunā, kompetencēs balstītā izglītības satura sabiedriskā apspriešana, kuras ietvaros četru mēnešu laikā iesaistīti vairāk nekā 11 tūkstoši jeb ceturtā daļa visu Latvijas pedagogu, saņemti gandrīz 900 komentāri.

Kas tieši mainīsies skolās un kādas bažas raisa ekspertu piedavājumi?

Pirmsskolā dos laiku izziņai

Tagad, bērnus gatavojot skolai, viņiem mācās atpazīt krāsas, ģeometriskas formas, burtus, ciparus, sāk apgūt arī lasīt un rakstīt prasmes.   

Jaunais saturs piedāvā neierobežot bērniem atvēlēto laiku izziņai, nesadalot to lasīšanas, matemātikas, mūzikas un sporta nodarbībās. Tas iesaka mācīties rotaļājoties. Jaunā pieeja atvēl daudz laika patstāvīgam darbam. «Uzsveram, ka pirmsskolas vecumā nav galvenais mācīties lasīt un rēķināt, svarīgāk ir attīstīt tādas prasmes kā domāšana, radošums, izziņa,» saka projekta Kompetenču pieeja mācību saturā jeb Skola2030 pirmsskolas izglītības eksperte Agrita Miesniece. Ja līdz šim vecāki un pedagogi par bērna izaugsmi sprieda pēc viņa lasīt, rakstīt un rēķināt prasmēm, tad jaunais saturs neprasa sistēmiski to mācīt. Taču tiek solīti mācību materiāli, ar kuru palīdzību katrs bērns varēs individuāli apgūt lasīt un rakstīt prasmes atbilstoši savām spējām un interesēm.

Par ko ir bažas?

Sabiedriskās apspriešanas laikā daudzi bērnudārzu pedagogi tomēr ir par nepieciešamību atvēlēt laiku īpašām mūzikas un sporta nodarbībām. Skola2030 eksperti neredz tam šķēršļus. Jaunā pieeja prasa pedagogiem plānot mācību procesu kopā, bet neizslēdz iespēju rīkot atsevišķas mūzikas un sporta nodarbības.

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Latviešu valoda — viena no daudzām

Tagad latviešu valodas apguvē īpašs uzsvars ir gramatikas apguvei, izmantojot literārus tekstus. Pirmās svešvalodas (visbiežāk angļu valodas) apguve sākas no 1. klases, otrās — no 6.

Jaunais saturs paplašina skatījumu uz latviešu valodu un tās apguvē ielikt to citu valodu kontekstā. Piemēram, ja latviešu valodā māca lietvārdus, tad arī svešvalodās īpašu vērību pievērst lietvārdu atpazīšanai. Teikuma konstrukcijas mācāmas, salīdzinot tās latviešu un citās valodās. Latviešu valodas stundās iekļaujamas digitālās pratības (piemēram, datorteksta veidošana) un medijpratības elementi. «Piedāvājam strādāt gan ar literāriem, gan tīmeklī atrodamiem informācijas un reklāmas tekstiem, anketām, īzsiņām un elektroniskajām vēstulēm. Tie nav literāri pareizā valodā rakstīti teksti, bet lieliski noder analīzei, kā noformulēt domu un veidot teikumus,» saka Skola2030 valodu eksperte Solvita Pošeiko, kura uzskata, ka, izvērtējot dažādus tekstus, bērniem jāsaprot, kādas ir literārās valodas priekšrocības un kādās situācijās lietojami vārdi, kas nav literārajā valodā. Otrās svešvalodas apguve sākas jau 4. klasē.

Par ko ir bažas?

Daļa skolotāju nav mierā ar piedāvājumu latviešu un svešvalodu skolotājiem kopā plānot mācību stundas, jo uzskata, ka latviešu kā valsts valoda ir atdalāma un izceļama. Tomēr projekta grupa paliek pie sava — kopīgs plānojums un pieeja nostiprinās valodas izjūtu un dos iespēju valodas salīdzināt.

Patriotisms darbos, ne vārdos

Tagad Latvijas un pasaules vēsture skolās ir divi dažādi mācību priekšmeti, 10. — 12. klašu skolēniem atsevišķi tiek mācīta ekonomika. Sākumskolas bērniem ir iespēja izvēties starp kristīgo ētiku un ētiku, lai apgūtu vienu no tām.

Jaunais saturs piedāvā jaunu pilsonisko un sociālo zinātņu jomu, kurā Latvijas un pasaules vēsture apvienoti vienā mācību priekšmetā, ir starpdisciplināra pieeja ekonomikas apgūšanā, mācību saturā ir integrēta ētika un mācība par reliģijām. «Mēs atslogojam saturu no faktiem,» saka Skola2030 šīs jomu eksperts Ansis Nudiens. «Līdz šim, mācot vēsturi, skolotāji mēģināja izstāstīt pēc iespējas vairāk faktu. Mēs pasakām — nav tādu faktu, kas būtu obligāti jāzina. Bet ir sasniedzamie rezultāti, un tam ir vajadzīgas zināšanas. Piemēram, lai skaidrotu nacionālās pašapziņas veidošanos, jāprot atlasīt vēstures un citus faktus, kas tam palīdz.» Patriotismu tiek piedāvāts mācīt, attīstot pilsonisko līdzdalību dažādos skolas, vietējās kopienas, arī pilsētas vai novada pasākumos. «Svarīgi, lai bērni darbotos nevis tāpēc, ka skolotāji liek, bet tāpēc, ka paši nonāk pie atziņas — tas ir svarīgi man, manai mājai, zemei. Var doties lāpu gājienā, bet tā nav vienīgā patriotisma izpausmes forma,» saka Nudiens.

Par ko ir bažas?  

Vairāki skolotāji uzskata, ka ir nepieciešams saglabāt kristīgo mācību. Tomēr Skola2030 eksperti iestājas par uzsvaru uz vispārcilvēciskajām un to vidū arī kristīgajām vērtībām. Kristīgo mācību ir iespējams mācīt kā izvēles priekšmetu, ja vecāki to pieprasa.

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Atver durvis radošumam

Tagad literatūra tiek mācīta kā latviešu literatūras vēsture, skolotāji ar obligātās literatūras saraksta palīdzību iepazīstina ar dažādu autoru daiļradi. Mūzikā liels teorijas īpatsvars.

Jaunais saturs prasa mūziku, literatūru un mākslu mācīt tā, lai dotu iespēju attīstīties katra skolēna radošumam. Literatūra netiek apgūta ar hrestomātijas palīdzību, nav obligātās literatūras saraksta. «Mēs absolūti uzticamies literatūras skolotājiem. Viņa zina, kas ir kultūras pamatvērtības, klasēs runās par Raini un Aspaziju, Čaku un Ziedoni. Bet uzsvars ir uz radošā procesa izpratni, tas ir, kāda procesa rezultātā top eseja, stāsts, pasaka vai dzejolis,» skaidro Skola2030 kultūras jomas eksperte Rita Dementjeva. Obligāti lasāmo grāmatu nav arī tāpēc, lai bērniem būtu iespēja lasīt grāmatas, kas ļauj iepazīt dzimto pusi, piemēram, Tērvetē — Annas Brigaderes, Skrīveros — Andreja Upīša darbus.  Kā vizuālajā mākslā lielākā daļa laika atvēlama zīmēšanai, gleznošanai un veidošanai, tā mūzikā — muzicēšanai. Šajā mācību priekšmetā samazināts teorijas īpatsvars. Vidusskolā visiem skolēniem paredzēts jauns mācību priekšmets Kultūras studijas, kurā apgūst drāmu, mūziku, vizuālo mākslu un literatūru. Pēc Dementjevas skaidrotā, šīm stundām būtu pēc iespējas biežāk jānotiek ārpus skolas sienām, lai apzinātu kultūras vērtības. Mērķis ir panākt, lai jaunietis apzinās piederību savai kultūrai un saprot, kas tai kopīgais un kas to atšķir no citām kultūrām.

Par ko ir bažas?

Daļa skolotāju uzskata, ka literatūra mācāma kopā ar latviešu valodu, ir arī satraukums par to, ka nebūs vairs obligātās literatūras. Taču Skola2030 eksperti pagaidām nemaina viedokli, ka literatūra mācāma pašizpausmes attīstīšanai. Vēl nav vienošanās, kā vērtēt bērnu radošās izpausmes — aprakstošā veidā vai baļļu sistēmā.

Ne ķīmija un fizika, bet dabaszinātnes

Tagad dabaszinātnes kā viens mācību priekšmets tiek mācīts līdz 6. klasei. Sākot no 7. klases, ir atsevišķi bioloģija un ģeogrāfija, no 8. klases — fizika un ķīmija.

Jaunajā saturā visās klasēs ir vienots dabaszinātņu standartu visiem četriem mācību priekšmetiem. Pamatskolā vairs nebūs atsevišķi bioloģijas, ģeogrāfijas, fizikas un ķīmijas, šo priekšmetu skolotājiem mācību plāns izstrādājams kopā. «Nebūs sadrumstalotības, faktu materiāls samazinās. Piemēram, pašlaik mācām par radioaktivitāti kā ķīmijā, tā fizikā. Ja skolotāji vienosies, kā izstāstīt par radioaktivitāti no dažādiem aspektiem, ietaupīsim laiku,» skaidro dabaszinātņu jomas eksperts Mihails Basmanovs. Taču vidusskolas klasēs būs jāizvēlas — turpināt apgūt vienotu dabaszinātņu mācību priekšmetu, vai mācīties padziļināti bioloģiju, ķīmiju, fiziku un ģeogrāfiju. Paredzēts palielināt skolēnu iesaisti izziņas procesā. «Mēs piedāvājam skolēniem konstruēt zināšanas, nevis dot tās gatavas. Gribam vairāk nodarbību, kur skolēni, risinot problēmu, nonāk pie zināšanām,» saka Basmanovs.

Par ko ir bažas?

Daudzi skolotāji satraukušies, ka samazināsies fizikas un ģeogrāfijas tēmām atvēlēto stundu skaits. Nav pārliecības, vai vidusskolas būs gatavas nodrošināt, ka skolēniem ir iespēja specializēties dabaszinātnēs. Tāpat ir neskaidrība par līdzsvaru starp teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām dabaszinātņu mācību jomā, proti, cik daudz un bieži būs praktiskie un laboratorijas darbi.

Matemātikā mācīs domāt

Tagad matemātikā lielākoties risinājums ir galvenais uzdevuma mērķis. Skolotāji parāda, kā uzdevums teorētiski risināms, un skolēni mēģina sekot teorijai un paraugam.

Jauno saturu mēģināts veidot tā, lai mērķis būtu nevis pareizi atrisināt katru uzdevumu, bet lai darbs ar uzdevumiem palīdzētu stratēģiskās domāšanas attīstīšanai. Skolotāju uzdevums ir mācīt tā, lai bērni paši saskata kopsakarības. «Pašlaik mērķis ir uzdevuma atrisinājums, bet jaunajā saturā uzdevums no mērķa kļūst par līdzekli, lai veidotu skolēnu domāšanu. Domāšanas prasmes no fona faktora kļūst par vienu no matemātikas mērķiem,» skaidro matemātikas jomas eksperts Jānis Vilciņš. «Pašlaik arī dominē princips «Es tev parādīšu, kā jādara, un tu atkārto!», kas noved pie mehāniskas izpildes. Mēs vēlamies, lai bērns izprastu uzdevumu un visu darītu apzināti. Piemēram, nevis vienkārši sareizinātu divus divciparu skaitļus, bet varētu pastāstīt, kā viņš to dara, un saprastu, ka iespējams to pašu rezultātu panāk ar citām matemātiskām darbībām.»

Skola2030 vidusskolas klasēs piedāvāt matemātiku trīs dažādos līmeņos, lai skolēns varētu izvēlēties tādu grūtības pakāpi, kāda vajadzīga viņa nākotnes mērķiem. «Lai nebūtu tā, kā ir pašlaik — daļai skolēnu nav iespēju iedziļināties matemātikā tikai tāpēc, ka visiem ir viens saturs. Un otrādi — daļai bērnu vairāk noder matemātikas praktiskais lietojums, varbūt ģeometrijas estētiskie aspekti vai statistika,» saka Vilciņš. Vidusskolā matemātikas lielāka uzmanība nekā līdz šim pievērsta statistikai. Eksaminācija paredzēta atbilstoši izvēlētajam matemātikas grūtības līmenim.

Par ko ir bažas?

Nav skaidrības, kā trīs dažādus matemātikas līmeņus nodrošināt mazajās skolās, kurās nav paralēlklašu. Iespējamais risinājums — viena novada vidusskolām vienoties, kurā no specializējas matemātikā un piedāvā to apgūt augstā un visaugstākajā līmenī, bet kurā ir uzsvars uz sociālo zinību apguvi.

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Tehnoloģijas no 1. klases

Tagad ir informātikas stundas 5.-7.klašu un 10.-11.klašu skolēniem, kuros uzsvars ir uz lietojumprogrammu apguvi. Tikai atsevišķām skolēnu grupām, kurām ir padziļināta interese par programmēšanu, piedāvā arī datorikas stundas. Mājturība tiek mācīta no 1. līdz 9. klasei kā atsevišķs mācību priekšmets.

Jaunajā saturā vairs nav mājturības, bet ir jauna datorikas un tehnoloģiju mācību joma, kas paredz apgūt datoriku no 1. līdz pat pēdējai klasei. Šobrīd daudzās skolās tiek aprobēta datorikas programma jau sākumskolas klasēs, taču, pēc tehnoloģiju jomas eksperta Edgara Bajaruna vārdiem, pieredze liecina, ka pirmajos mācību gados datoriku jāmāca integrēti citās mācību stundās. «No 4. līdz 9. klasei skolēni visefektīvāk apgūst datoru un programmvadāmas ierīces, pamazām sāk izmantot lietojumprogrammas, un tad mācību procesā skolotāji pakāpeniski mācīs programmēšanu,» stāsta Bajaruns. Vidusskolas klasēs paredzēta izvēle starp programmēšanu, dizainu, robotiku un lietojumprogrammu apguvi. Mājturības vietā tiek piedāvātas nodarbības, kurās bērniem māca, kāpēc un kā top lietas. Ir iespēja apgūt praktiskas amatniecības prasmes, vienlaikus dodot izpratni par iespējamiem izstrādes materiāliem un veidiem.

Par ko ir bažas?

Informācijas skolotāju asociācija uzskata, ka datorikai jābūt matemātikas jomā. Pēc Bajaruna skaidrotā, sākotnējā versijā datorika bija daļa no matemātikas jomas, bet dizains un tehnoloģijas bija paredzēts kā mācību priekšmets pašizpausmes attīstīšanai. «Bet mums bija svarīgi paplašināt izpratni par tehnoloģiju lietojumu. Piemēram, ar datoru var veidot dizainu, programmēt robotus, modelēt telpas un ēka. Ar šādu pieeju paveras liels iespēju lauks sākumā noteiktas prasmes apgūt ar rokām, tad pakāpeniski pāriet pie instrumentiem un visbeidzot — pie programmvadāmām ierīcēm,» skaidro Bajaruns. Arī citi eksperti uzskata, ka mācību saturs veidojams nevis no akadēmisko disciplīnu viedokļa, bet no skolēnam sasniedzamā rezultāta perspektīvas.

Sports priekam

Tagad sporta stundas vērstas uz klasisko sporta veidu apguvi un tajās ir noteikti sasniedzamie rezultāti. Vidusskolā tiek izvirzītas prasības, kuras ir līdzvērtīgas sporta skolu normatīviem.

Sekojot jaunā satura piedāvājumam, skolotājiem vajadzētu spēt palīdzēt bērniem apgūt ne tikai klasiskos sporta veidus, bet arī viņu iemīļotos: skrituļošana, braukšana ar dēli, riteni, orientēšanās, pašaizsardzība. «Mēs dodam iespēju katrai skolai izvēlēties savai vietai un bērniem vispiemērotākās aktivitātes. Taču tām jābūt tik daudzveidīgām, lai bērnam rastos sapratne, kas tieši vajadzīgs viņa veselībai un lai līdz vidusskolai viņš pats iemācītos izplānot savas fiziskās aktivitātes,» saka Inese Bautre, veselības jomas eksperte. Viņa mudina mācīt bērnus izmantot lietotnes un rīkus, kas palīdz kontrolēt gan fiziskās aktivitātes, gan ūdens patēriņu un noteikt uztura veselīgumu. Pirmo reizi mācību saturā paredzēts mācīt par drošību peldvietās. Ja pašlaik skolēni apgūts sporta skolas standartu, tas ir, peldēšanu kraulā, brasā un citos stilos, tad jaunais saturs prasa mācīt drošību ūdenī. Lai gan jau pašlaik sporta stundu standartā nav normatīvu, jaunais saturs aicina spert soli vēl tālāk un katram bērnam izstrādāt savu individuālo attīstības dinamiku. «Lai skolēni sacenšas ne ar kādu citu, bet ar sevi,» saka Bautre. «Vēl mēs uzskatām par ļoti svarīgu attīstīt sadarbības kompetenci. Visas komandas un brīvā laika spēles attīsta bērnos spējas sadarboties.»

Par ko ir bažas?

Sabiedriskajā apspriešanā atzinību izpelnījies piedāvājums gādāt par katra skolēna individuālo izaugsmi. Taču izvērtusies diskusija, kā to vērtēt. Pēc Bautres vārdiem, Igaunijas skolās sportisko spēju attīstību nevērtē ar izaugsmi, un tas ir iedrošinājis arī Latvijā ierosināt no 1. līdz 6. klasei vērtējumu sniegt aprakstoši. Taču pagaidām nav vienošanās, kā vērtēt bērnu sasniegumus sportā.

Sabiedriskajā apspriešanā saņemti priekšlikumi 5. vai 6.klasē un 9. vai 10.klasē runāt arī seksuālo un reproduktīvo veselību. Satura eksperti apsver iespēju šādu tēmu iekļaut mācību saturā.

Komentāri (29)

Jānis Lakijs 13.03.2018. 11.29

«Mēs atslogojam saturu no faktiem,» saka Skola2030 šīs jomu eksperts Ansis Nudiens. «Mēs pasakām — nav tādu faktu, kas būtu obligāti jāzina.»
=======
Šis “eksperta” izteikums nozīmē, ka nav jāzina nekas, tikai jāprot pļāpāt par visu.
Bet viņš pats jau to laikam vairs nesaprot 🙂

+9
-1
Atbildēt

1

    Vahamurka > Jānis Lakijs 13.03.2018. 12.05

    Man liekas,ka ir vēl labāk,jāpārzin tikai dažas neomarksisma teorijas,kurām tad nu atliek pielasīt izdevīgus faktus.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Dusma 13.03.2018. 10.49

“Mēs pasakām — nav tādu faktu, kas būtu obligāti jāzina. Bet ir sasniedzamie rezultāti, un tam ir vajadzīgas zināšanas. Piemēram, lai skaidrotu nacionālās pašapziņas veidošanos, jāprot atlasīt vēstures un citus faktus, kas tam palīdz.» ”
mn ir 2 magistra grādi humanitārajās zinātnēs – bet šo apgalvojumu es neizprotu – fakti nav jāzin, bet zināšanām ir jābūt. Kas veido zināšanas?

+5
0
Atbildēt

2

    tonijs > Dusma 13.03.2018. 11.40

    Pamatfakti ir jāzina, bet ne jau tik sīki un tik daudz kā kādreiz, kad latviešu valodas eksāmenā bija no galvas jāzina ievērojamāko latviešu literātu biogrāfijas un daiļrade ar citātiem. Ja tas domāts tā, ka bērniem nebūs jāpiebāž galva ar apšaubāmas vajadzības informāciju, bet drīzāk jāzina, kur šo informāciju atrast, tad es to atbalstu. Vai Tu pati nestāstīji, ka ārzemēs eksāmena laikā varēji izmantot grāmatas? Es vairāk uztraucos, ka vairs nebūs mājturības. Kas meitenēm iemācīs gatavot ēst?

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    Dusma > tonijs 13.03.2018. 12.00

    paga – lasam kopā Mīļais Tonij -” Mēs pasakām — nav tādu faktu, kas būtu obligāti jāzina” – ja es latviski to uzrakstītu , kā ierēdņu apgalvojumu, ka skolēniem nekas nav jāzin – tad es pareizi esmu sapratusi?

    Kurā vietā ir tas, ko tu saki – ka nebūtu jāzin tikai fakti, tikai jāproti tos atrast?

    Mani vakardien nokaitināja draugs – atver virtuves skapi un kaut ko meklē – meklē un nesaka man ko . Es saku -mans skapis – saki ko meklē – es tev uzreiz pateikšu kur tas ir – bet viņš nespēj pateikt ko meklē – tāds ideāls Latvijas nākotnes skolnieks – atver skapi un brīnās – parunāt nespēj – ko meklē – pats nesaprot …

    ideāla biomasa ko drāzt un izmantot varas elitei – ideālāk būt nevar !

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    imantam > Dusma 18.03.2018. 02.18

    Tieši tā, pilnīgi piekrītu Dusmai. Ja nav zināšanu bāzes, ar ko rīkoties, neviens nepratīs pat atrast, kur nu vēl “atlasīt vēstures un citus faktus…”

    0
    0
    Atbildēt

    0

Dusma 13.03.2018. 11.20

https://www.youtube.com/watch?v=TUD82J0lfSk

3 British High School Students’ School Swap : Korean Style BBC Documentary #1 (2016)

Mēs visi zinam , pēc OLIMPISKAJĀM SPĒLĒM jo īpaši labi, ka Dienvidkoreja ir pasaules līderos labklājības , kultūras , izglītības utt. jomās.

Bet tas nav kaut kāds tukšs fenomenes – tas ir ārkārtīgi rūpīgs, grūts.atbildīgs utt. ikdienas darbs.

Ko saka eiropieši – mēs to slodzi izturēt nespējam.

Bija viena cita bbc filma – par Dkorejas ekonomiku un tur cita starpā bija par to, ka uz Dkoreju atgriežas otrās paaudzes korejieši -grib dzīvot skaistajā tēvzēmē , bet – ir spiest bēgt atpakaļ uz ASV, jo viņi nespēj izturēt vietējo korejiešu darba un sadzīves režīmu – tas viņiem ir par skarbu.

Tikai atgādināšu, ka korejieši protestēja vismaz pusgadu, kamēr panāca, a viņu prezidenti padzen par korupciju. Pusgadu demosntrēja un cīnījās par taisnību, kamēr uzvarēja….

Tāda tauta, kas būs – jau ir pasaules priekšgalā …

+3
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu