Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju interesēs ir labi pārvaldīti valsts uzņēmumi, kas spēj attīstīties

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Andris Grafs
Print Friendly, PDF & Email

Nav noslēpums, ka pašreiz Baltijas uzņēmumu attīstības finansējuma piesaistē dominē banku aizdevumi. Šī banku “finansētā ekonomika” ir raksturīga iezīme visās Baltijas valstīs – ja uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, pirmais, kas ienāk prātā, protams, ir banka. Latvijas un kaimiņvalstu uzņēmumi arvien vairāk domā par attīstības finansējuma avotu dažādošanu, tāpēc bieži izskan arī iespēja piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Baltijā biržu kā finansējuma piesaistes platformu izmanto arvien aktīvāk, un tās potenciāls ir milzīgs. Viens no ieguvumiem uzņēmumam, sabiedrībai un ekonomikai kopumā – labas pārvaldības disciplīna, ko sekmīgi jau tagad īsteno, piemēram, biržā kotētā Lietuvai piederošā “Klaipēdas nafta” vai Tallinas pašvaldībai piederošā “Tallinna Vesi”.

Sabiedrība sagaida, ka valsts uzņēmumi būs paraugs biznesa ilgtspējai, godīgumam, atklātībai, kvalitatīviem pakalpojumiem. Lai šīs gaidas īstenotu, nepieciešama disciplīna un spēcīga motivācija, kā arī nemitīgs “spiediens”.

Tas ir svarīgi, vienojoties par uzņēmuma stratēģiju un to profesionāli īstenojot, veidojot pragmatiskas attiecības starp uzņēmuma vadību, padomi, akcionāriem un sabiedrību, kā arī iedzīvinot labas pārvaldības principus kā neatņemamu uzņēmumu ikdienas kultūras sastāvdaļu. Piemēram, īstenojot atbildīgu biznesa praksi, ievēlot neatkarīgus padomes locekļus, kas uzrauga un atbalsta valdi, godīgi atklājot būtisko informāciju par uzņēmuma darbību.

Iedzīvotāji labas un arī sliktas pārvaldības rezultātu redz ikdienā: vai tā ir braukšana ar pasažieru vilcienu, vai tas ir elektrības pieslēgums, ceļu uzturēšana vai veselības aprūpes pakalpojumi. Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai tad, kad pakalpojums ir nepieciešams, tas ir pieejams un labā kvalitātē, lai par to mēs nepārmaksājam. Ja politiskās nostādnes, “savējo” likšana atbildīgos amatos prevalē pār labas pārvaldības praksi un loģiskiem biznesa lēmumiem, tad esam liecinieki korupcijas skandāliem un krīzēm, necaurspīdīgiem finanšu darījumiem, atklātības trūkumam. Un tas noteikti nav ne sabiedrības, ne Latvijas ekonomikas interesēs. Laba uzņēmumu pārvaldība noteikti nav garantija, ka krīzes neiestāsies, bet sakārtoti pārvaldības procesi būtiski mazina risku, ka uzņēmums krīzi piedzīvos.

Kā birža veicina uzņēmumu labu pārvaldību un atklātību? Birža prasa caurspīdīgumu par uzņēmuma darbību un regulāru atskaitīšanos. Tā ir korporatīvās pārvaldības disciplīna. Ja valsts ir vienīgais īpašnieks, tad ir ļoti grūti sabalansēt politiskās intereses ar uzņēmuma attīstības interesēm kaut vai tāpēc, ka vēlēšanas pienāk ļoti bieži. Turpretī biržas prasības uzliek pienākumu domāt par uzņēmuma attīstību un vienlīdzīgi informēt visus investorus. Bieži esam liecinieki tam, ka neviens ne par ko neatbild un, ja ir kaut kādi skandāli, tiek nomainīta kāda amatpersona, bet par sliktu rezultātu tāpat atbildību neviens neuzņemas.

Laba pārvaldība pieprasa skaidru pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu.

Starptautiskos pētījumos ir pierādīts, ka biržā kotēto uzņēmumu akciju vērtības kāpums ir saistīts ar labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem, kā arī labu pārvaldību – līdz ar to palielinās investoru vēlme ieguldīt līdzekļus. Tas ļoti būtiski ietekmē kopējo valsts ekonomiku. Ja uzņēmumi ir labi pārvaldīti, tas dzen uz priekšu ekonomiku un savstarpējo uzticēšanos. Ja ir slikta pārvaldība, tad ir bankroti, tiesvedību procesi, maksātnespējas, šīs lietas kavē kopējo attīstību arī valstī.

Pēdējā gada laikā publiski ir izskanējuši solījumi nopietni ķerties pie kapitāla tirgus attīstīšanas, tieši apsverot iespēju daļēji kotēt lielāko valsts uzņēmumu akcijas biržā. Svarīgi uzsvērt, ka tā nav valsts uzņēmumu pārdošana vai privatizācija, bet tā ir iespēja piesaistīt jaunu finansējumu uzņēmumu attīstībai no investoriem, pensiju fondiem un pašiem iedzīvotājiem, kuriem ir brīvi līdzekļi un kuri varētu kļūt par šo uzņēmumu līdzīpašniekiem. Tas, kas tagad ir nepieciešams – skaidrs valdības plāns par tiem valsts uzņēmumiem, kuru akcijas varētu tikt kotētas biržā, lai piesaistītu finansējumu attīstībai, konkrētiem investīciju projektiem. Šiem uzņēmumiem jādod skaidrs signāls savlaicīgi sagatavoties biržas prasībām, lai tas nevilktos gadiem un tikai vārdos.

 

Autors ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu