“Delna” sniedz sešas rekomendācijas finanšu reputācijas uzlabošanai

Latvijas Bankas klajā laistās eiro monētas ar valsts vēsturisko reģionu ģerboņiem. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Organizācija “Delna” mudina Latvijas valdību īstenot sešas rekomendācijas valsts finanšu sistēmas reputācijas uzlabošanai, ko radījis pēdējā mēneša uztraukums, ka Latvijas bankas apkalpo augsta riska klientus, Ir informēja organizācijas direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.

Šīs rekomendācijas ir – aizliegums bankām apkalpot čaulas veidojumus; bezmaksas piekļuve Latvijas patiesā labuma guvēju reģistram; patiesā labuma guvēju sliekšņa samazinājums no 25% līdz 10% vai sektoram pielāgota sliekšņa ieviešana, atsevišķa sliekšņa noteikšana politiski nozīmīgām personām; mehānisma ieviešana nominālo direktoru identificēšanai patiesā labuma guvēju reģistrā; licencēšanas noteikumu izstrāde pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā; aizliegums pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā sadarboties ar juridiskiem veidojumiem, kas veicina patiesā labuma guvēju slēpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

“Delna”  norāda, ka Ministru prezidenta un finanšu ministres solījumi samazināt riskantus nerezidentu noguldījumus ir apsveicami, bet nodokļa ieviešana sadarbībai ar čaulas kompānijām ir nepietiekams un bīstams solis. Latvijas valdībai ir jācīnās ar riskantajiem noguldījumiem kopumā, pieņemot radikālus lēmumus, kas veicina finanšu sistēmas atklātību un ilgtspējīgu attīstību.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā atmazgāti vismaz 20 miljardi eiro – summa, kas līdzvērtīga 70 % no Latvijas IKP, norāda Gātere. Latvijas bankas starptautisku finanšu noziegumu izmeklētāju redzeslokā pēdējos gados nonākušas ar zināmu regularitāti (Russian Laundromat, Grand Theft Moldova, Ziemeļkorejas sankciju apiešana u.c.). Pārkāpumu atklāšana un finanšu sektora sakārtošana galvenokārt notikusi starptautiska spiediena rezultātā (piem., ES, OECD, ASV). Ārzonu pakalpojumu sniedzēji, kas attīstījušies ciešā sadarbībā ar Latvijas bankām, kas apkalpo ārzonas, bijuši vieni no galvenajiem anonīmu čaulas kompāniju radītājiem un piesaistījuši bankām riskantus klientus.

Iekšpolitisks lēmums, kas vērsts uz naudas atmazgāšanas kontroles stiprināšanu un vienlaikus arī uz kapitālo remontu jeb čaulas kompāniju apkalpošanas apturēšanu, šobrīd būtu labākā valdības atbilde, raksta “Delna”. Jāskatās sistēmiski – darījumi ar riskantiem klientiem nav ilgtspējīgi un nenes būtisku labumu Latvijas attīstībai, ekonomikai vai starptautiskajai reputācijai. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2017. gada otrajā ceturksnī nerezidentu nauda bija aptuveni 41,1% no visiem noguldījumiem Latvijas bankās, lielākā daļa no tiem ir īstermiņa. Ieguvumus bauda pārsvarā tikai banku īpašnieki un tie neatsver valsts reputācijas kritumu.

Neskaidras izcelsmes naudas plūšana caur Latviju rada labvēlīgu augsni draudiem valsts un starptautiskajai drošībai. Kleptokrātiskas valstis izmanto naudas atmazgāšanu, lai koncentrētu finanšu resursus demokrātiskās valstīs un varētu tos izlietot savas varas un ietekmes stiprināšanai, piemēram, īstenojot tā sauktā informatīvā kara aktivitātes. Ņemot vērā ģeopolitisko realitāti un ārējo apdraudējumu, Latvijai iekšpolitikā jāpievērš šiem jautājumiem īpaša uzmanība.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par ar nerezidentu biznesu saistītajiem riskiem runā jau daudzus gadus, taču naudas atmazgāšana turpinājās, norāda “Delna”. Reputāciju var mainīt valsts izvēle veicināt finanšu sistēmas un biznesa vides atklātību.

Organizācija uzskata, ka valdībai būtu jāaizliedz bankām apkalpot čaulas veidojumus, jāstiprina patiesā labuma guvēju regulējums un jānodrošina bezmaksas piekļuve patiesā labuma guvēja reģistram un jāregulē pakalpojumu sniedzēji nefinanšu sektorā, kas bankām piesaista klientus.

Tāpat FKTK audits ļautu identificēt un atbilstoši risināt iespējamās problēmas iestādē, veicinātu sabiedrības uzticību regulatoram un valdībai. Preventīvos nolūkos jāvērtē atklātības nodrošināšanas un iekšējās integritātes sistēma, kā arī līdzsvara līmenis starp FKTK pilnvarām, neatkarību un atbildību. Līdzīgs izvērtējums jāveic Latvijas Bankā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu