Vai kultūras jomā jānošķir “labā” un “sliktā” nauda? 5

"ABLV Charitable Foundation" plakāts parkā pie Kongresu nama. Foto: Ieva Lūka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Kā kultūras jomu ietekmētu ABLB Bank izveidotā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation izzušana, vērtē žurnāla Ir uzrunātie eksperti. Žurnāls arī vaicāja, kāda ir privātā finansējuma saņēmēju atbildība izvērtēt piešķirto līdzekļu izcelsmi, arī gadījumos, kad tie varētu nebūt legāli.

Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktors

No fonda izzušanas īpaši cietīs laikmetīgā māksla. Rūpīgi vākto bankas kolekciju likvidatori izpārdos, tajā skaitā manas Piektā baušļa gleznas, bet muzeja vīzija paliks uz papīra.

Otrs jautājums satur pārmetumu. Kurš gan gribētu ņemt pretī nelegāli iegūtu naudu? Bet kā to atšķirt? Vākt baumas, iet pie ekstrasensa vai pasūtīt dosjē detektīvu birojam? Bet pat tas neglābtu kultūrprojekta godīgo autoru, ja tas, piemēram, būtu griezies pie respektablā Volkswagen koncerna, kas arī izrādījās blēdis, vai Ķīnas milža ZET, kura nepatikšanas līdzīgas kā ABLV Bank.

Laikā, kad visi grib būt soģi, ir viegli sludināt principus. Labā nauda un sliktā nauda? Tā turklāt tiek atmazgāta ne tikai krimināli, tā šķīstās arī, ja no sliktā top paliekošs labais. Bez Mediči nebūtu Mikelandželo, arī Rundāles pils nav auglis labajai naudai. Rundāles pils muzejs, kas kopš 1992. gada vairs nesaņēma valsts dotāciju pils restaurācijai, bija pateicīgs, kad Aizkraukles bankas nauda 2008. gadā glāba birstošo bibliotēkas plafonu tā vietā, lai pieprasītu no bankas izziņu par tās darījumu godīgumu.

Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore

ABLV Charitable Foundation likvidēšana nenoliedzami ietekmēs papildu finansējuma piesaistes iespējas Latvijā, it īpaši jomā, kas attiecas uz laikmetīgo mākslu. Var diskutēt par to, cik būtiski. Runājot par atsevišķu īslaicīgu projektu realizāciju — nedomāju, ka ietekme varētu būt izšķiroša. Publiskais kultūras sektors visu laiku ir pieradis meklēt finansējumu iecerēto ideju sagatavošanai un norisei. Vienlaikus jāatzīst, ka mecenātisms mūsu sabiedrībā nav plaši attīstīts, un tas nebūs viegli. ABLV Charitable Foundation finansiālais atbalsts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja aktivitātēm ir bijis regulārs, ko augstu vērtējam, bet tas nekad nav bijis izšķirošs.

Savukārt lielie procesi, piemēram, Laikmetīgās mākslas muzeja iecere, mākslas darbu kolekcijas veidošana var tikt neatgriezeniski ietekmēta. Šajā neskaidrajā situācijā mani uztrauc tālākās darbības ar ABLV Bank mākslas darbu kolekciju. Mākslinieki pārdeva mākslas darbus konkrētam mērķim — topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam. Gribētos cerēt, ka par mākslas kolekcijas kā vienota kopuma turpmāko likteni lems atbildīgi, ievērojot ne tikai bankas akcionāru, bet arī mākslinieku un visas sabiedrības intereses kolekcijas pieejamības nodrošināšanā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kā valsts dibināta un uzturēta iestāde savu mērķu īstenošanai var piesaistīt tikai legālus līdzekļus. Ar vārdu «legālus» es domāju visus tos līdzekļus, kas radušies valsts sankcionētu juridisko, saimniecisko un finanšu darbību rezultātā, kā arī ievērojot valstī spēkā esošos normatīvos aktus, kas veidojuši priekšnoteikumus to darbībai, nodokļu nomaksai utt.

Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja

ABLV Bank likvidācijas sekas kultūras, it īpaši mākslas, nozarē būs ļoti jūtamas. Visticamāk, apstāsies Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, kas, ņemot vērā faktu, ka Rīga ir viena no nedaudzajām Eiropas valstu galvaspilsētām, kurai nav laikmetīgās mākslas muzeja, būtiski iedragās Latvijas un Rīgas kā kultūras pilsētas reputāciju. Vairāku gadu garumā tika izveidota arī vērtīga Latvijas un reģiona laikmetīgās mākslas kolekcija, ko bija plānots nodot Laikmetīgās mākslas muzejam. Pašreiz šīs kolekcijas liktenis nav skaidrs. ABLV Charitable Foundation piešķirtais atbalsts kultūras projektiem bija visai nozīmīgs, it īpaši laikmetīgās mākslas sfērā tika atbalstīti daudzi projekti, arī Latvijas dalība Venēcijas biennālē, kas ir viena no nozīmīgākajām valstas reprezentācijas iespējām mākslas zonā. Fonda atbalstu saņēma arī virkne kutūras izdevumu, piemēram, Kultūras Diena, Rīgas Laiks, Arterritory.

Jau ierasts, ka no kultūras pārstāvjiem tiek pieprasīta sabiedrības sirdsapziņas loma. Bet kāpēc viņiem būtu jāapšauba kādu līdzekļu izcelsme, ja atbalsts tiek saņemts no juridiskas vai privātas personas, kas darbojas valsts noteikto likumu ietvaros? Apgalvojumiem par līdzekļu nelegālo izcelsmi jābalstās konkrētās apsūdzības un apstiprinātos pierādījumos.

Dace Vilsone, Kultūras ministrijas valsts sekretāre

Vairākām kultūras organizācijām ir izveidojusies ilgstoša, laba sadarbība ar ABLV Charitable Foundation. Fonds ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas laikmetīgās mākslas attīstības veicināšanā, atbalstot daudzveidīgu projektu īstenošanu. ABLV Charitable Foundation savas darbības laikā kopš dibināšanas 2006. gadā ir līdzfinansējis vairāk nekā 90 laikmetīgās mākslas projektus, novirzot tiem 741 243 eiro. Kultūras nozarē ir daudz vajadzību, valsts budžeta finansējums visu nodrošināšanu nesedz, tāpēc mecenātu ieguldījums ir vērtējams pozitīvi.

Kultūras projektu rīkotājs pieņem, ka ikviena uzņēmējdarbība, kas norit atbilstoši valstī noteiktajām uzņēmējdarbības prasībām, ir legāla. Finansējuma saņēmēji nespēj, un tā arī nav viņu kompetence, izvērtēt un pierādīt, vai mecenātu līdzekļi ir legālas vai nelegālas izcelsmes. Šīs funkcijas mūsu valstī attiecībā uz komercbankām veic FKTK, attiecībā uz citiem ziedotājiem — Valsts policija.

Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas teātra vadītāja

Teātra nozari šī fonda darbības pārtraukšana tieši neskars, taču kopējā kultūras laukā izmaņas noteikti būs jūtamas, un sekas netieši izjutīs visi — kultūras finansējuma avoti Latvijā ir ļoti ierobežoti, un pieejamie resursi — nepietiekami, it īpaši nevalstiskām organizācijām un laikmetīgajai mākslai. Samazināsies pasākumu daudzveidība un vēriens, it īpaši vizuālās mākslas jomā, kā rezultātā zaudētāji būs ne tikai rīkotāji, bet arī apmeklētāji.

Primārais katras kultūras organizācijas uzdevums ir pildīt savu statūtos noteikto mērķi un uzdevumus iespējami labākajā veidā un ievērojot likumus. Ja potenciāli iegūstamais finansējums neatbilst vai ir pretrunā ar kādu no tiem, protams, šo ziedojumu nevar pieņemt. Sadarbība ar partneri, pār kuru krīt aizdomu ēna, noteikti vairāk ietekmēs kultūras organizācijas, nevis partnera reputāciju, taču man nav pieņemama sabiedrībā iemīļotā kultūras kā «peramā zēna» loma — noziedzības un nelegālu līdzekļu izcelsmes izvērtēšana ir citu, šajos jautājumos profesionālāku un kompetentāku iestāžu pārziņā.

Komentāri (5)

Drosma 08.03.2018. 11.15

jā – un ko es pavisam noteikti gribu teikt – manī ir milzīgs naids un milzīgas dusmas par to koprutīvo par to zemisko par to no sabiedrības absolūti noslēgto un noslēpto mūsu kopīgās naudas dalīšanu ar vkkf –

manas abas ģimenes tika represētas Latvijā ienākot padomju okupācijas varai, man pašai garas darba dienas bija jāpavada nevis skolas solā , bet Latvijas mežos – tos stādot – kā sāpēja mugura locoties, katru eglīti iestādot

un tagad Latvijas valsts maukas nolādētās dala šo naudu čekas aģentiem un čekas ziņotājiem, šīs varas elites bļodlaižām –

to es uztveru par tādu netaisnību – un par kaut ko tik negodīgu –

nu ko pārmest prastam alkatīgam saeimas deputātam par norvik bankas rekamešanu , ja VKKF dāsni apdāvina čekas ziņotājus ? Kamēr čekas noziegumi Latvijā nav pat īsti nosodīti un tiek vērsta sabiedrības doma uz to ka visi esam kolaboranti , ka upuri ir izdomājums …

jā , nu tā kaut kā –

+4
0
Atbildēt

0

Drosma 08.03.2018. 12.50

nepiekrītu Hermanim tādā nozīmē, ka visa nauda ir necaurspīdīga un ka nav iespējams šai pasaulē godīgi dzīvot

apmēram pirms 10 gadiem tv rādīja tādu dāmu – skolotāju – smalks manikīrs , frizūra, drēbes, rotas – un viņa saka tā, ka esot uzticējusies bankām un ņemusi kredītus un tagad viņai esot bankrots, jo nespējot kredītus atdot – svēta pārliecība mana joprojām , ka tā ir pašas dāmas atbildība – nu taisi to manikīru un pedikīru nevis par kredīta naudu, bet par savu – jau noplenīto , bet ja esi nolēmusi riskēt – un kā saka ieguldit naudu tēlā, lai dabūtu darbu ar atalgojumu kā bagātam cilvēkam – nu tad uzņemies atbildību

nekad neesmu ne želojusi, ne attaisnojusi tos, kuri ņēma dārgus kredītus un tagad vaino bankas –

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/776793-hermanis_runas_par_apsaubamu_un_netiru_naudu_ir_liekuliba/comments

+3
0
Atbildēt

0

Drosma 08.03.2018. 11.07

kad biju Ņujorkā un Vašingtonā – es uzzināju, ka valsts prakstiki neko no mākslas un kultūras nefinansē, ka lielumlielā daļa bezmaksas !!!! muzeji un kolekciju iegāde un izstādes utt. ir par privātpersonu ziedojumiem
– būtu labi uzzināt, izlasīt aut ko tiešāk un konkrētāk – kā tad dzīvo un pastāv šī sistēma

Mani nepārsteidza , ka VKKF kārtējo finansējumu saņēmušas Latvijas svētās mātes Ikstena un Repše Gundega, bet mani pārsteidza,ka baigie daudzie tūkstoši valsts naudas tika piešķirts Gideona Krēmera Cremerata Baltica .

Par to gan es mēma paliku – kāpēc ? Vai tā nauda – tie daudzie tūkstoši nebūtu vērtīgāk nodot talantīgiem jauniešiem , lai viņi var apgūt mūziku, nevis “lutināt” pasaulē atzītus genijus/

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu