Miljards mums visiem 22

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Mārtiņš Staķis
Print Friendly, PDF & Email

Jāsāk ar to, ka lepojos ar manu uzņēmumu jau vairākus gadus pēc kārtas saņemtajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atzinības vēstulēm par nodokļu godprātīgu maksāšanu. Nodokļu maksāšana man ir svarīga arī tāpēc, ka līdz ar to jūtos brīvs kritizēt veidu, kā nodokļi tiek iekasēti, un es varu izteikties par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patlaban Latvijas nodokļu ieņēmumi no iekšzemes kopprodukta (IKP) sastāda aptuveni 30% (no Finanšu ministrijas IKP prognozes 2018. gadam: 28,3 miljardi eiro), savukārt Igaunijā nodokļos iekasē vairāk (34% no IKP) ar principā līdzīgas nodokļu sistēmas palīdzību un nedaudz zemākām nodokļu likmēm. Šī 4% starpība nozīmē neticamu summu – 1 miljardu eiro! Ar to pietiktu, lai viegli īstenotu visus pasākumus, kurus esam apņēmušies īstenot kustības “Par!” programmā.

Ja paskatāmies rūpīgāk, redzam, ka būtiska starpība starp ēnu ekonomiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir vienā komponentē – ienākumu neuzrādīšanā (daļa, ko uzņēmumi slēpj no valsts). Latvijā tie ir 18,3%, Lietuvā – 11,7%, Igaunijā – 8,3%. Darbinieku neuzrādīšana un aplokšņu algas Baltijas valstīs ir gandrīz vienā līmenī.

Kā var noslēpt daļu no ienākumiem tādā tirdzniecības uzņēmumā, kāds pieder man? Vienīgā iespēja ir nereģistrēt darījumus kases aparātā vai pārdot preci bez pavadzīmes. Ja to darītu, būtu iespējams gan maksāt algu aploksnē, gan arī nelegāli kādu nodarbināt (jo arī “nelegālim” ir jāmaksā). Vai bieži esat redzējuši, ka veikalā vai kafejnīcā kaut kas tiek pārdots bez čeka? Pat ja esat, atļaušos apgalvot, ka šādi skati ir redzami aizvien retāk.

Kā vēl no sabiedrības (jo tā es uztveru valsti) noslēpt 18,3% ienākumu? Ir vairāki varianti.

  1. Izmanīgi šiverētāji piedāvā fiktīvus darījumus.

Mērķis ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) maksājumu valstij, gan arī atgriezt uzņēmējam skaidru naudu. Šāda “nodokļu optimizēšana” ir bīstama, un iespēja tapt pieķertam ir augsta, taču Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016” redzam, ka ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu Latvijā pieķeršanas sekas neuztver kā būtiskas.

  1. Otra problēma Latvijā – kontrabanda un viltoto preču tirdzniecība.

Auditorfirmas KPMG pērn veiktajā ziņojumā tiek uzrādīts, ka Latvijā ir vislielākais kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms Eiropas Savienībā. Lieki piebilst, ka visa šī tirdzniecība notiek nelegāli. Arī nelegālā alkohola tirdzniecība ir ap 10% no kopējā alkohola tirdzniecības, kas rada vismaz 50 miljonu zaudējumu budžetam, nerunājot jau par papildu slogu sociālajam budžetam.

Kāds teiks – aizbrauc uz pierobežu un sapratīsi, ka citādi nemaz nevar. Taču izrādās, ka visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir Kurzemes reģionā, Rīgā un tās apkārtnē.

Es ticu, ka Latvijā uzņēmēji lielā mērā ir valsts patrioti un labprāt dzīvotu mierīgāku dzīvi, neizvairoties no nodokļu maksāšanas. Tādējādi ne tik daudz kampaņas par nodokļu maksāšanas lietderību, cik mērķtiecīgi pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir tas, pie kā politikas veidotājiem būtu jāstrādā vēl vairāk. Piemēram, aptuveni 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi atzina, ka, esot lietas dalībniekiem tiesā, ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm (Putniņš un Sauka, 2016).

Pirmais, kas būtu jādara VID, ir mainīt fokusu no nodokļu maksātājiem uz nodokļu nemaksātājiem.

Es varu ziņot par neizsistu čeku vai pakalpojumu sniedzēju, kurš pieprasa maksāt skaidrā naudā, taču nevaru “apkarot” naudas atmazgātāju grupējumus, kontrabandu un nelegālās ražotnes. Tieši salīdzinoši nelielais organizēto grupējumu skaits nodara mūsu valsts konkurētspējai lielāko kaitējumu, un man ir grūti iedomāties, ka tas notiktu bez atbalsta “augšās”.

Tas nozīmē tikai to, ka, ja Latvijas VID spēs optimizēt savu darbību, attīrīties no negodīgiem darbiniekiem un strādāt tā, kā to spēj ES kolēģi, mēs iegūsim tik ļoti vajadzīgo papildu finansējumu. Citi veicamie pasākumi – nodokļu parādu amnestija  uzņēmumiem, kuri gatavi slēgt izlīgumu ar VID, un stingrāki sodi lielajiem nodokļu nemaksātājiem.

Ņemot vērā visu iepriekš rakstīto, man nemaz neliekas slikta doma mainīt noteikumus, kas atļautu uz VID vadošo vadītāju pozīcijām izsludināt starptautisku konkursu.

Lai godprātīgi maksātu nodokļus, ir jātic, ka tie tiek iekasēti no visiem. Kamēr šīs ticības nebūs, ēnu ekonomika samazināsies tikpat lēni kā tagad. Lai pārmaiņas notiktu, valstī ir jānomaina tie politiķi, kuri gadiem ir apzināti veicinājuši un pieļāvuši šādu sistēmu un sabotējuši nopietnas pārmaiņas VID darbībā.

 

Rakstā izmantotie avoti:

  1. 7. ikgadējā konference „Ēnu ekonomika Latvijā”. 10.05.2017. Stockholm School of Economics in Riga.
  2. Sauka, A. 2017. Neuzskaitītā ekonomika, korupcija publiskajā sektorā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija Latvijā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. 

 

Autors ir kustības “Par!” valdes loceklis un izpilddirektors

Komentāri (22)

Drosma 07.03.2018. 14.58

svētā Debess – es viena pati starp naciķiem – visus citus jau aizbaidījuši …

uz mani neceriet – maziņie – es jūs visus uzreiz vai pa vienam – tā, ka noskanēs…

+3
-1
Atbildēt

1

    tonijs > Dusma 07.03.2018. 15.46

    Es ar Tevi, bet pirmā sit Tu- Tev vājāks sitiens.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma 07.03.2018. 15.57

lasījāt šī numura rakstu par NVO Plecs?
izrādās – valsts – !!! elektroniskā uzskaites sistema par bāreniem gadiem ilgi nemaz nestrādā –

būtu dīvaini, ja kaut kas šai valstī strādātu – vai ne?

https://irir.lv/2018/02/28/plaksteris-uz-augona

+3
-1
Atbildēt

1

    tonijs > Dusma 07.03.2018. 16.56

    Jā, bet labi, ka ir uzradies aktīvs cilvēks- Līva Fomrāte, kas šīs lietas sākusi kustināt un dzenāt apsliknušos vai iesūnojušos ierēdņus.

    Lasīji, ka Viesturs Burkāns atkal gatavojas pretendēt uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amatu, kurā sēž jau no 1998.gada? Es nebiju dzirdējis ne par tādu Burkānu, ne arī dienestu, bet cilvēki taču tur kaut ko dara, algas saņem.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma 07.03.2018. 15.54

esmu svēti pārliecināta , ka apsaimniekošanas bizness ir tāda perfekta Latvijas valsts !!! – organizēta cilvēku aplaupīšanas sistēma

piemēram, valstij mēs maksājam 21% gan par apsaimniekošanu, gan ūdeni, gan to ka gan elpojam, gan – piedodiet – bezdam – vienlaicīgi – nav neviens pats !!! – valsts izdots likums , kurš aizstāv to intereses, kuri īpašnieku intereses.

Biju šokēta, ka izrādās, ka nav neviens ne likums, ne MK norma, kura uzliek par pienākumu apsaimniekotājam sniegt finanšu atskaiti par iekasēto līdzekļ izmantošanu .

Nerunājot nemaz par to, ka tiesu sistēma ir tāda, ka cilvēkam , kurš saņem rēķinus ar par nesaņemtiem pakalpojumiem – nav iespejams tos tiesā apstrīdēt superaugsto tiesas izdevumu dēļ.

es pat neapsūdzu zagļus apsaimniekotājus – es apsudzu mūsu varas elite – kas to visu organizē – nu bandītu valsts – bandītu valsts

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/775999-rigas_namu_parvaldnieka_asinskaras_speles
SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) rīdziniekiem izsūtījis vēstules ar «veciem rēķiniem». Pirmstiesas brīdinājumu par desmit gadus veciem komunālo maksājumu parādiem saņēmuši vairāki Vesetas ielas iedzīvotāji. Viņi dievojas, ka parādu nav, bet RNP draud ar piedziņu caur tiesu, apķīlātiem bankas kontiem un īpašumu. Eksperti iesaka nemaksāt un noraidīt Rīgas pašvaldības uzņēmuma prasību, jo tā ir noilgusi.

+3
-1
Atbildēt

1

    tonijs > Dusma 07.03.2018. 16.05

    “Rīgas namu pārvaldnieks” agrāk lika finanšu atskaites savā mājas lapā- nu tur bija visādi brīnumi (juridiskas konsultācijas, darbinieku apdrošināšana, vadības un grāmatvedības pakalpojumi), tikai nebija paša galvenā- izdevumu mājas remontam. Bilance vienmēr bija pa nullēm- cik iekasēts, tik iztērēts, bet māja tikmēr pamazām pārvērtās par graustu. Jā, un parādu procentus viņi arī nadzīgi rēķināja.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu