Latviešiem arī patīk krāsas

Inga Līsmane, uzņēmuma vadītāja un zīmola dibinātāja. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Apģērbu ražotājs ZIB* no izcīnītiem tūkstoš latiem biznesa idejas realizācijai 2011. gadā kļuvis par modes zīmolu, kas apgroza ceturtdaļmiljonu eiro gadā un ir pieprasīts visā pasaulē

Enerģiska un smaidīga. Tāda apģērbu zīmola ZIB* dibinātāja Inga Līsmane sagaida viesus savā darbnīcā iepretim Kongresu namam. Inga ir kustīga un nemierīga. Lai gan piedalījusies daudzās fotosesijās, kurās modelēm stundām ilgi jāpozē fotoobjektīva priekšā, pašai stāvēt nekustīgi ir liels izaicinājums. Tieši tādas ir arī ZIB* kolekcijas. Krāšņi, krāsaini apģērbi ar apdrukām izkārtoti uz statīviem omulīgā darbnīcā, kuras sienas noklātas ar priekpilniem zīmējumiem. Tā vien liekas, ka enerģija šajā darbnīcā mutuļo. «Daudziem šķiet, ka mums te ir sapņu zeme, kur putniņi lido, ir skaistas kleitas un nav jāstrādā, bet patiesībā aiz tā slēpjas baigais darbs,» atklāj uzņēmuma izveidotāja.

Iekārtojamies uz sarunu ērtā sofā. Ir puspieci vakarā, un rosība darbnīcā pieklust. «Pirmajos gados vēlu sākām strādāt, jo šķita, ka tas ir mans sapnis — savs uzņēmums un es varēšu ilgi gulēt. Sākām strādāt ap pulksten vienpadsmitiem. Ātri sapratām, ka tas nav produktīvi. Tagad meitenes ir agrie putniņi — nāk septiņos astoņos no rīta,» viņa skaidro, kā dzīve izmainījusi darba ritmu.

Cepures, kas glābj dzīvības

Pirms septiņiem gadiem tolaik Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļas pēdējā kursa studente Inga zināja, ka grib radīt savu zīmolu. Kaut vai mazu, bet cilvēkiem vajadzīgu. Lai uztaisītais kādam ir svarīgs, nevis noput mājās uz plaukta.

Starp dažādām domām prātā virmoja iecere par atstarojošām cepurēm. Tādām, kas spētu glābt dzīvības. Tolaik gājēji tam vēl pievērsa maz uzmanības. Labākajā gadījumā piekāra pie somas atstarojošu sirsniņu vai apli. Reti kurš, braucot ar riteni tumšajā laikā, uzvilka mugurā atstarojošo vesti. Inga atceras, ka tās salīdzinātas ar sētnieku vestēm. Tomēr būt redzamam tumsā ir svarīgi, un mazie atstarotāji, kas piesprausti pie sieviešu somiņas, no aizmugures braucošajam autovadītājam nav redzami. Viņai radās ideja par atstarojošām cepurēm. Ja vien galvā nav kapuce, šāds gājējs būtu viegli pamanāms.

Ingas tālaika draugs, nu jau vīrs, Mārtiņš Līsmanis mudināja viņu pieteikties biznesa ideju konkursam Ideju kauss. «Man bija drusku bail. Likās — citiem ir grandiozas, lielas biznesa idejas, bet man tāda maziņa — par cepurēm.» Izrādījās, ka bažām nebija pamata. Žūrijai ideja patika, un tās realizēšanai viņa saņēma balvu — tūkstoti latu. Inga piesaistīja palīgos akadēmijā iepazītas jaunās mākslinieces Līvu Liņu, Irēnu Andrejevu un Baibu Šauriņu, kas uzņēmumā darbojas joprojām. Lika pie adāmadatām gan mammu, gan omīti, un tapa pirmās cepures. Visa naudas balva tika iztērēta atstarojošā diegā.

Cepures ir sezonāls produkts, un, lai dažādotu piedāvājumu, komanda sāka strādāt arī pie apģērbu līnijas — košiem legingiem un kleitām. «Kādu gadu cīnījāmies, skaidrojot cilvēkiem: nē, šie legingi diemžēl nespīd.» Apģērbi lieliski atbilda izvēlētajam uzņēmuma nosaukumam ZIB* — tas tapis no līdzības ar zibens zibsni. Apģērbu līnijas drīz vien sāka spēlēt vadošo lomu uzņēmuma apgrozījumā, taču atstarojošās cepures piedāvājumā ir joprojām. Septiņu gadu laikā Ingai izdevies radīt uzņēmumu, kas apgroza 276 tūkstošus eiro gadā un 2016. gadā nopelnīja 41 tūkstoti. «Kad nav pieredzes, mazāk baidies kļūdīties. Bija tāds dzinulis iekšā,» viņa atceras neseno pagātni. Sākumā darbs notika mājās, bet jau drīzumā meitenes īrēja nelielu darbnīcu Tērbatas ielā. Apgrozījumam arvien augot, uzņēmums iekārtojās plašākās telpās Valdemāra ielā, bet nu jau arī tajās kļuvis pašauri, tomēr vieta ir iemīļota, gaiša un saulaina. Turklāt pašā centrā — ērti pieejama visiem, kas vēlas pielaikot apģērbus, pirms tos iegādāties.

Vajag taču, lai izceļas!

Savu veikalu apģērbu zīmolam nav. Ik pa laikam parādās un pazūd kāds pop-up veikals, tirdziņos un festivālos tiek uzslieta ZIB* telts. «Mums ir interneta veikals, kurā ieguldām naudu. Mūsu vīzija ir tāda, ka nākotnē visi iepirksies interneta veikalos.» Inga uzskaita virtuālās bodes priekšrocības — var likt zemāku cenu, jo nav jāmaksā par telpu īri un pārdevēju algas, turklāt, pateicoties digitālajam mārketingam, var sasniegt cilvēkus visā pasaulē. Tomēr ir svarīgi, lai būtu arī vieta, kur pielaikot drēbes, ja pircējam ir šaubas, vai tās piestāvēs. Īpaši svarīgi tas ir Latvijā. «Amerikāņi nopērk trīs legingus vienā reizē, pirms tam neuzmērījuši, bet latvietis piemērīs, padomās, nosūtīs bildi draudzenēm, paprasīs, vai ir īstā krāsa,» Inga stāsta, kāpēc labprāt darbnīcā uzņem pircējus.

Taču impulsīvo pirkumu internetā ir krietni mazāk. Pircējam ir laiks kārtīgi apdomāt, vai apģērbs patiešām ir labākā izvēle, salīdzināt cenas citās vietnēs. Cilvēku uzmanību iekarot un noturēt nav vienkārši. Inga zina, ka viņas klientēm svarīga ir apģērbu kvalitāte, krāsas un pieejama cena — par to viņa īpaši piedomā. Savukārt aktuālās modes tendences nenosaka ZIB* dizaineru darbu. «Zinām un redzam, kas notiek citos veikalos un žurnālos. Tagad viss ir ļoti puķains, bet nav tā, ka mēs tāpēc taisīsim puķes. Gluži otrādi — varbūt pat centīsimies norobežoties.»

No krāsu košuma gan neizdodas norobežoties, pat tad, kad it kā gribējās pamēģināt. «Vēlējāmies uztaisīt ļoti askētisku un ieturētu kolekciju, bet roka paslīdēja,» Inga iesmejas. «Kāds uzzīmēja rozes. Vai, cik skaisti! Liekam! Tad vēl kāds kaut ko piezīmē. Liekam, liekam! Vajag taču, lai izceļas.» Viņas pieredze pierādījusi, ka patiesībā arī latviešiem patīk košas krāsas. «Liekas, ka latviešiem labāk patīk pelēks un melns, bet, kad maksā naudiņu, viņi izvēlas kaut ko tādu — wow! Šie apģērbi ir tādi, kurus ievēro. Melnā kleitiņā grūtāk sagaidīt komplimentu nekā tad, ja iepeldi rozēs.» Dienvidnieki biežāk izvēlas arī dzeltenos, oranžos, sarkanos toņus, ziemeļnieki vairāk turas pie zilajiem un violetajiem. Visvairāk pieprasītā krāsa veikalā ir tumši zilā.

Netaisa visu, kas ienāk prātā

Latvijā paliek aptuveni puse no visiem uzņēmuma saražotajiem apģērbiem. Lielākās eksporta valstis ir ASV, Kanāda, Austrālija. Eiropā vislielākais pieprasījums ir Vācijā un Zviedrijā. ZIB* piedāvā arī korporatīvo apģērbu ražošanu pēc pasūtījuma. Viņu pašūtās formas tiek valkātas gan Latvijas kompānijā LMT, gan ārzemju milzī Johnson & Johnson.

Darbojoties starptautiskā arēnā, īpaša uzmanība jāpievērš izmēriem — Amerikas un Japānas S izmērs ir divas dažādas lietas. «Japānai sākotnēji netaisījām īsākus legingus, un mums sūtīja bildes, kā tie sakrunkojušies uz kājām. Bet viņiem tieši patika,» Inga smejas un stāsta, ka parasti gan uz Āzijas tirgu sūta īsākus «reitūžus». To iespējams noorganizēt, jo katrs ZIB* tirgotais apģērba gabals ir roku darbs. Daļa drēbju top Valdemāra ielas darbnīcā, bet daļa tiek darināta šūšanas cehos, ar ko uzņēmums noslēdzis sadarbības līgumus. Pasūtījumu apjoms ir liels, un saviem spēkiem ar visu vairs nav iespējams tikt galā.

Tā kā lielākā daļa apģērbu tiek tirgota internetā, jāpievērš īpaša uzmanība kleitu piegrieztnēm — nevarot taisīt drēbes ar iešuvēm, rāvējslēdzējiem. «Pat ja ir superīgākās idejas, vienai S izmērs derēs ideāli, citai nederēs, viņa sūtīs atpakaļ. Tāpēc mums ir trikotāža un tādi modeļi, kas lielākajai daļai figūru izskatās labi. Par to daudz domājam,» Inga skaidro.

Visu ZIB* dizainu rada komanda, kas tik ļoti pieslīpējusies cits citam, ka zīmējumu autoru vairs nav viegli noteikt, kā tas bijis sākuma gados. «Māksliniekam tas nav pluss, vairāk aizgājusi tā komerciālā puse. Mēs zinām, kādas krāsas pērk, tas sēž zemapziņā.» Izvēle par to, kuras skices realizēt jaunajā kolekcijā, komanda izlemj balsojumā. Inga cenšas būt demokrātiska vadītāja, tāpēc iepriekšējo reizi rīkoja aizklātu balsojumu. Pašai gan sanāk smiekli: «Galvenais, ka visi jau pazīst rokrakstus, bet kā tu teiksi: nē, man nepatīk!» Taču Inga uzsver — ZIB* nekad nav taisījis visu, kas ienāk prātā. «Tad es būtu modes māksliniece, taisītu sapņu kleitas. Bet es esmu uzņēmuma vadītāja, mums ir daudz darbinieku, un mēs pelnām iztiku, tāpēc ejam komerciālo ceļu.»

Ar pamatkolekcijām ZIB* pelna maizīti, bet ik pa laikam realizē arī kādu eksperimentālu projektu, kas rada prieku pašiem un «neapgriež spārnus» dizaineriem. Piemēram, nesen sadarbojušies ar latviešu apakšveļas zīmolu Flash You and Me.

Gada laikā modes zīmols iztērē aptuveni 100 krāsainu trikotāžas ruļļu auduma. Paliek arī daudz atgriezumu. Lai piešķirtu tiem otru dzīvi, uzņēmums labprāt tos nodod dažādiem projektiem. Piemēram, meitenēm, kas no krāsainajiem atgriezumiem izgatavo paklājus. Lai maksimāli izmantotu materiālus, iesāktas arī pirmās ZIB* bērnu kolekcijas, kur noder mazāki auduma gabali. «Bērnu apģērbi patiesībā ir sarežģīta sfēra. Darbs ir lielāks nekā pieaugušas sievietes kleitai, jo detaļas ir sīkākas,» stāsta Inga.

Uzņēmumam nācies saskarties arī ar dažādām problēmām — šujmašīnas plīst, audumi atnāk brāķēti. «Dažreiz ir bijis tā: ahh, varbūt to visu nevajag? Tikai zīmēt un pasūtīt ražošanu citur. Tajā pašā laikā patīk mums apčamdīt, redzēt, piedalīties procesā.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Atgriezeniskā saite, kad redzi — tavs darbs kādam ir vajadzīgs.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Esam laiduši klajā kolekciju, nenodrošinot ražošanas kapacitāti — pieprasījums bija lielāks par piedāvājumu. Pēc nedēļas vai divām pircējiem ir citas vēlmes un nauda zaudēta. Tagad turamies pie plāna, lai pārdošana un ražošana iet roku rokā.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Nevar koncentrēt visu uzmanību un spēku tikai uz produkta attīstību, jāattīsta uzņēmums kopumā. Ja cep kūkas, tad tām jābūt ne tikai gardākajām un skaistākajām pilsētā, bet arī ar laipnāko apkalpošanu un labāko piegādi.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu