Mērķtiecīgi attīstīts darījumu tūrisms – viens no ekonomiskās augšupejas stūrakmeņiem 1

Rīgas panorāma un valsts karogs uz AB dambja. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Pārstāvot tūrisma nozari, vēlamies paust savu nostāju par iespējām aktīvāk attīstīt darījumu tūrismu Latvijā – attīstīts darījumu tūrisms sniedz ieguvumus valstiskā līmenī, ievērojami stimulē ekonomisko izaugsmi, kā arī būtiski veicina Latvijas konkurētspēju citu valstu vidū. Darījumu tūrisma attīstība sekmē nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, dažādu nozaru uzņēmumu un darbavietu izaugsmi un attiecīgi – labklājības pieaugumu.

Uzskatām, ka patlaban Latvijā ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi mērķtiecīgai darījumu tūrisma attīstībai un uzplaukumam – valsts atrodas labvēlīgā ģeogrāfiskā pozīcijā, nodrošinot stratēģisku atrašanās vietu biznesam. Tāpat šeit ir atbilstoša transporta un viesnīcu infrastruktūra, kas aizvien turpina attīstīties, tai skaitā Latvijā tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss, ko papildina pievilcīgs cenu līmenis. Būtiska nozīme ir galvaspilsētas attīstības vīzijai (saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam) un mērķtiecīgi pieņemtiem lēmumiem publiskās un privātās partnerības projektos labklājības veicināšanai.

Lai gan Latvijā notiekošo starptautisko pasākumu skaits pieaug – no 29 pasākumiem 2012. gadā līdz 58 pasākumiem 2015. gadā, šobrīd Rīga spēj kvalitatīvi uzņemt tikai līdz 500 cilvēku lielas konferences, kas ir būtisks ierobežojums.

To pieaugums ir apliecinājums nozares un esošās infrastruktūras varējumam. Saskaņā ar Latvijas tūrisma nozares un starptautisku ekspertu viedokli, ir nepieciešams  konferenču centrs, kas Latvijas galvaspilsētā spētu uzņemt līdz pat 3000 delegātu lielas starptautiskas konferences, un ēkā jānodrošina tam nepieciešamā infrastruktūra.

Protams, vērā jāņem arī fakts, ka pilsētas un valstis visā pasaulē aktīvi konkurē par starptautisku pasākumu piesaisti, jo šādu pasākumu dalībnieki konkrētajā valstī iztērē daudz vairāk naudas līdzekļu nekā brīvdienu tūristi. Piemēram, brīvdienu tūristi Latvijā 2016. gadā iztērēja vidēji 54 eiro dienā, kamēr viens konferenču delegāts Latvijā 2013. gadā iztērēja 390 eiro dienā.

Mūsu aprēķini liecina, ka, neattīstot iespējas rīkot liela mēroga pasākumus, ik gadu tiek zaudēts potenciālais kopējais pienesums Latvijas ekonomikai – līdz pat 30 miljoniem eiro gadā. Šo pienesumu veido gan tiešie PVN ieņēmumi valsts budžetā, gan pienesums ekonomikai jeb iztērētās naudas apjoms kopumā.

Starptautisku kongresu un konferenču piesaistīšanas process ir mārketinga aktivitāšu kopums, kura ietvaros svarīga loma ir nacionālajiem kongresu birojiem. Būtisks ir valsts atbalsts Latvijas kongresu biroja vēstnešu kluba izveidei, kas būtu nozīmīgs solis, lai ar efektīviem mārketinga instrumentiem piesaistītu starptautisku konferenču, kongresu un citu pasākumu organizatoru uzmanību Latvijai.  Konferenču centra izveide un valsts atbalsts darījumu tūrisma mārketingam būtu priekšnoteikums ne tikai tūrisma nozares turpmākai attīstībai, bet arī Latvijas ekonomikas augšupejai kopumā.

Citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka lieli konferenču centri ir vai nu valsts un/vai pašvaldības īpašumā (piemēram, Prāgas konferenču centrs, Krakovas ICE, Kopenhāgenas Bella centrs, Reikjavikas Harpa, Stokholmas mese), vai arī tiem piešķirts būtisks publiskā sektora atbalsts (Malmo Live, Stokholmas Waterfront). Mūsu ieskatā Latvijas gadījumā ir ļoti būtiski konferenču centra projekta īstenošanā izmantot privātā sektora efektivitāti gan konferenču centra funkcionālā plānojuma izveidei, gan būvniecībai un finansēšanai, gan, pats svarīgākais, operēšanai. Konferenču centra operatoram ir jādarbojas kā efektīvam, starptautiski konkurētspējīgam uzņēmumam. Tas nozīmē, ka konferenču centra projektu Latvijas galvaspilsētā visefektīvāk būtu īstenot valsts un privātās partnerības ietvarā.

Ņemot vērā darījumu jeb konferenču tūrisma tēmas nozīmi un iespējas pozitīvi ietekmēt Latvijas izaugsmi un konkurētspēju, aicinām valdības pārstāvjus pieņemt lēmumu par jauna līmeņa, starptautiska konferenču centra izveidi Rīgā. Vēlamies aicināt valdības pārstāvjus uz sarunu, lai detalizētāk izklāstītu redzējumu par nozares turpmākās attīstības iespējām, kā arī kopīgi apspriestu potenciālos turpmākos soļus ceļā uz jauna līmeņa konferenču centra izveidi kā būtisku daļu no Latvijas darījumu tūrisma attīstības vīzijas!

Vladislavs Korjagins, Latvijas Kongresa biroja (LKB) valdes priekšsēdētājs SIA “Baltijas ceļojumu grupa” valdes priekšsēdētājs

Astrīda Trupovniece, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore

Santa Graikste, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore

Komentāri (1)

tonijs 06.03.2018. 17.18

Arēna Rīga- 10000 vietu, Mežaparka estrāde- 30000 vietu. Kurš cels lielu, dārgu konferenču centru ar neprognozējamu noslogojumu?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu