Jauns žurnāla “Domuzīme” numurs ar jaunām rubrikām

Print Friendly, PDF & Email

Klajā laists literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla „Domuzīme” 2018. gada pirmais numurs. Šī gada laidienā ieviesta jauna rubrika “Baltijas valstu simtgadei”, kurā publicēts latviešu, igauņu un lietuviešu autoru dzejolis ar stāstu jeb komentāru.

Atainojot procesus latviešu īsprozas rakstniecībā, žurnālā publicēti vairāki stāsti: Gunas Rozes “Bestmens”, Sergeja Moreino “Maskavas dienasgrāmata” un Liānas Langas autobiogrāfiskais stāsts “Kā viņiem gāja ar čeku”. Pie latviešu prozas pieskaitāms arī profesora Edmunda Valdemāra Bunkšes stāsts “Papīrā ietīti cukurgraudi”, kas gan tulkots no angļu valodas. Īpašajā rubrikā “Latviešu klasiķu īsproza” literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis iepazīstina ar rakstnieku Jāni Veseli un viņa teiksmu “Dzīve pret sauli”.

Tulkotās prozas sadaļā – ķīniešu rakstnieka Ji Džou stāsts “Laikmeta ārsts” Unas Aleksandras Bērziņas-Čerenkovas un Čenas Hunmejas tulkojumā, kā arī Braiena Blānčfīlda (ASV) eseja “Par abstrakciju” Normunda Pukjana tulkojumā.

Dzejkopu publikācijas Aivaram Eipuram un Ingai Gailei, ar igauņu dzejnieces Veronikas Kivisillas atdzeju iepazīstina Maima Grīnberga.

Numura intervija – ar izdevniecības “Dienas Grāmata” vadītāju Daci Sparāni-Freimani.

Par nesen izdoto grāmatu “Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme” reflektējis literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis. Plašu apskatu par to, kā Igaunijas un Lietuvas rakstniecība atbalsojusies Latvijā, uzrakstījusi literatūrzinātniece Zanda Gūtmane.

Kā parasti, žurnālā recenzētas arī vairākas pēdējā laikā iznākušās grāmatas.

Apaļā galda saruna šajā žurnāla numurā par īpašo Baltijas reģiona vēstures fenomenu – vācbaltiešiem, kuru pēdas Latvijas vēsturē iesniedzas 12. gs. un apraujas 20. gs. pirmajā pusē: kā vērtējama vācbaltiešu loma latviešu nācijas un valsts tapšanā? Sarunas dalībnieki ir vēsturnieki Inta Dišlere, Vija Daukšte, Ilgvars Misāns, Raimonds Cerūzis, literatūrzinātnieks Pauls Daija un Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš.

Eseju “Valodas slaloms” uzrakstījis valodnieks, Ventspils Augstskolas profesors Jānis Sīlis. Bet raksts “Luters Ziemeļvalstu labklājībā”, kas pirms neilga laika bija raisījis pamatīgas diskusijas Somijas sabiedrībā, tulkots latviski, lai arī Latvijas sabiedrībai sniegtu ierosmi domāšanai par līdzīgām tēmām.

Uzsverams īpaši bagātīgais vēstures rakstu bloks. Vēsturnieks Jānis Šiliņš atgādina par tikpat kā nezināmo un aizmirsto Otro Latgales kongresu, kas notika tai pašā 1917. gadā; savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks sniedz vēsturisku ieskatu latviešu grāmatu tirdzniecības veidošanās procesos. Lasot starpkaru Latvijas ārlietu dienesta darbinieka Ludviga Sējas dienasgrāmatu un memuārus, vēsturniece Iveta Šķiņķe reflektē par dažādām izdzīvošanas stratēģijām Latvijas valsts posta laikos, aplūkojot arī kādreizējā ārlietu ministra Vilhelma Muntera dzīvi un propagandas rakstus. Savu skatījumu uz padomju okupācijas periodu un tās vērtēšanu mūsdienās sniedz arī publicists, kādreizējais starptautisko notikumu komentētājs Voldemārs Hermanis rakstā “Starp lustrāciju un frustrāciju”.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Renāte Kloviņa, Rūta Briede, Rebeka Lukošus un Kristīne Raibarte.

“Domuzīmes” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Ingmāra Balode, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.

Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi las.am.

  1. gadā par VKKF piešķirto finansējumu vēl iznāks trīs žurnāla numuri (jūnijā, septembrī un decembrī).

Žurnāls “Domuzīme” iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā. To var iegādāties preses tirdzniecības vietās un grāmatnīcās (Jānis Roze, Valters un Rapa) visā Latvijā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu