No Ziemas Olimpisko spēļu norises vietas Phjončhanas ir atgriezušies latvieši no uzņēmuma “We Build Parks”, kas Dienvidkorejā pavadīja vairāk nekā mēnesi, cīnoties gan ar ekstremāliem apstākļiem, gan kultūras atšķirībām, tomēr beigu beigās izbūvējot līdz šim iespaidīgākās olimpisko spēļu trases snovborda disciplīnā.
Uzņēmuma grupas “Baltic Snowpark Agency” pārstāvji Jānis Jansons un Jānis Daļeckis vēl joprojām ir emociju pārņemti un iedvesmoti no pieredzes, kas gūta 40 dienu laikā, kas pavadītas Dienvidkorejā.
“Olimpiskās spēles ir veiksmīgi aizvadītas, esam atgriezušies mājās, no Korejas ņemot līdzi iespaidīgu pieredzi, jaunus kontaktus un jaunas iespējas. Darbs bija smags ar negulētām naktīm un daudz agriem darba dienu rītiem pirms saullēkta. Brīžiem uz vietas tas šķita ilgi un sarežģīti, taču tagad mēs apzināmies, ka esam guvuši vairāku sezonu iespaidus vienā mēnesī. Noteikti esam iedvesmoti par iespēju pieredzēt pasaules lielāko skatuvi snovborda nišā,” stāsta J. Jansons.
Tomēr ne viss ir nācis ar vieglu roku – nedz nokļūšana Olimpisko spēļu būvlaukumā, nedz paša projekta realizēšana.
Daļeckis stāsta: “Jāteic gan, ka šogad organizatori bija ļoti labi pastrādājuši, nodrošinot mūs ar visu nepieciešamu – gan profesionālu tehniku un aprīkojumu, gan citus apstākļus. Tomēr laika apstākļi ir neizdibināmi. Ar ekstremāliem apstākļiem sastapāmies gan 2016. gadā, turpat Phjončhanā, kad izbūvējām Pasaules kausa trasi un sastapāmies ar spēcīgām vētrām un pēkšņu apledojumu, gan arī šogad, būvējot Olimpisko spēļu trases. Vidējā temperatūra bija no -18 līdz -23 grādiem pēc Celsija ar stipru vēju, līdz ar to sajūtas bijā kā -32 grādos. Tomēr darbs bija jāpaveic bez jebkāda atkāpšanās ceļa. Bijām gana motivēti, lai ar visiem apstākļiem tiktu galā, vilkām vairākas drēbju kārtas un galu galā uzbūvējām satriecošu slopestyle un BigAir trasi.”
Kopumā pie slopestyle trases izbūves piedalījās 11 pārstāvji no Eiropas – latvieši no “Baltic Snowpark Agency” un sniega būvnieki no vācu partnera “Schneestern”. “Pirmās 10 dienas bijām seši cilvēki, kas brauca ar traktoriem, pārstumjot neiedomājamu sniega daudzumu. Vēlāk pat atbrauca vēl pieci šeiperi, uzsākot ar rokām veicamos būvdarbus pareizajos leņķos, augstumos un ievērojot citas nozīmīgas detaļas,” stāsta J. Jansons. “Arī Olimpisko spēļu trases izbūvē piedalījās 24 vietējie palīgi. Tātad kopā, lai nodrošinātu slopestyle disciplīnas norisi, tika iesaistīta aptuveni 100 cilvēku liela komanda.”
Jāpiebilst, ka ne tikai laikapstākļi komandai bija liels izaicinājums, taču arī valodas barjeras ne reizi vien sagādājušas pamatīgas galvassāpes. “Ieguldījām patiesi daudz laika un enerģijas, straujā tempā apmācot vietējos palīgus strādāt pasaules līmenī un būvēt trases iespaidīgās konstrukcijas. Bija grūti. Varbūt viens no desmit cilvēkiem runāja vai vismaz saprata angļu valodu,” skaidro J. Daļeckis.
“Brīžiem pat sanāca komiskas situācijas, kad visu instruktāžu esam viņiem snieguši, šķiet, ka viss ir saprasts, izprasts un skaidrs, tomēr sarunas beigās korejiešu puika aiziet pavisam uzcitu pusi,” viņš atceras. Lai gan brīžiem licies, ka ātrāk darbu būtu spējuši paveikt bez brīvprātīgo palīdzības, tomēr latviešu entuziasms palīdzēja maksimāli ātri un efektīvi apmācīt vietējos, kas vēlāk pelnīti atmaksājās, atvieglojot lielu daļu darba.
Sagaidot gala rezultātu slopestyle trases dizainam, gan pasākuma organizatori, gan braucēji bija vienisprātis par tās unikalitāti, un uzskata to par iespaidīgāko Olimpisko spēļu trasi.
Trase tika būvēta atbilstoši sacensību prestižam, ko arī piemin J. Jansons: “Slopestyle trasi mēs būvējām tik tiešām labākajiem braucējiem, uzbūvējot to sarežģītāku nekā viņi gaidīja. Tas vairs nav brīvdienu brauciens pa mājas snovparku – tās jau ir Olimpiskās spēles milzīgas auditorijas priekšā ar konstrukcijām daudzstāvu mājas augstumā.”
Ikviens dalībnieks, pat profesionāļi ar lielāko pieredzi, rūpīgi pārdomāja un izstrādāja savu brauciena līniju, rūpīgi strādājot pie vēl neredzētiem trikiem. Visiem tas bija kaut kas jauns un neredzēts, ikvienam tas bija liels izaicinājums ar apjomīgu adrenalīna devu.
Olimpisko spēļu ietvaros notika sacensības kopā piecās snovborda disciplīnās. Slopestyle disciplīna Ziemas Olimpisko spēļu sarakstā tika iekļauta tikai 2014. gadā Sočos, savukārt Phjončhanas Olimpisko spēļu ietvaros BigAir disciplīnai šī bija debija olimpisko spēļu godā. “Ir aizraujoši vērot sporta attīstību, ekstrēmo nozaru paplašināšanos un iekļaušanu Olimpiskajās spēlēs. Mūsu pusaudžu gados snovbords kā sporta veids pats par sevi tika uzskatīts kā nelegāls, un kurš to būtu domājis, ka pēc vairākiem gadiem notiks pavisam pretējs pavērsiens. Ir liels prieks par jauno paaudzi, īpaši vēlos uzteikt slopestyle sensāciju – zelta medaļas ieguvēju, septiņpadsmitgadīgo amerikāni Redmondu Gerardu, kurš lielajiem vīriem pierādīja, ka galvenais ir noticēt sev un savām spējām, neatkāpties no mērķiem un tiekties pēc augstākā,” stāsta trases būvētāji.
Uzslavas pelnījusi arī sieviešu slopestyle disciplīnas uzvarētāja Džeimija Andersone, kam izdevies nosargāt savu zelta medaļu arī ekstremālos laika apstākļos.
“Olimpiskās spēles, bez šaubām, var saukt par uzņēmuma triumfu mūsu profesionālajā darbībā. Vēl joprojām nespējam atgūties no apziņas, ka esam bijuši daļa no tik milzīga projekta. Esam pārbaudījuši savus spēkus augstākajā līmenī, kā arī guvuši personīgus iespaidus. Šobrīd raugāmies uz Pekinas kalniem un noteikti gribam būt daļa no Ziemas Olimpisko spēļu projekta arī pēc četriem gadiem,” stāsta “We Build Parks” virzītājspēks J. Jansons.
Lūkojoties nākotnē, jāteic, ka “Baltic Snowpark Agency” nākamais projekts jau pēc mazāk nekā diviem mēnešiem – “The Audi Nines”, kas arī pulcēs tikai labākos ziemas sporta braucējus no visas pasaules. Būs unikāla, līdz šim neredzēta trase, pavisam citādākā veidolā, apvienojot vairākas disciplīnas. Iepriekš vēl neredzēts šovs plānots arī šogad aprīļa vidū.
Autore ir Linda Butkus no uzņēmuma “We Build Parks”
Pagaidām nav neviena komentāra