Uzticību ir jāattaisno 25

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē. Foto: Edijs Pālens, LETA
Lolita Čigāne
Print Friendly, PDF & Email

Pēc 2008. – 2009. gada Parex bankas izraisītās vispārējās krīzes, kas Latvijas valsti gandrīz noveda bankrotā, Latvija ilgi un pamatīgi strādāja, lai atjaunotu savu reputāciju. Mūsu valsts paveica neticamo – jau 2014. gadā pievienojāmies vienotajai ES valūtai eiro, izpildot t.s. Māstrihtas kritērijus, kas vispārīgi raksturo valsts finanšu veselību.

Aizdomas par naudas atmazgāšanu Latvijas bankās arī kopš mūsu iestāšanās eirozonā bijušas kā melns negaisa mākonis veiksmes stāsta perifērijā, tomēr mūsu pārsteidzoši atgūtā reputācija ļāvusi to redzēt, bet vienlaikus neredzēt.

Latvijas bankas ir bijušas iesaistītas tādos starptautiskos skandālos kā t.s. Magņitska naudas atmazgāšana, kad, pēc dažādām aplēsēm caur Latvijas bankām izceļoja 63 miljoni ASV dolāru no Krievijas valsts budžeta izkrāptajiem kopumā 230 miljoniem. Moldovas, ES austrumu partnerības valsts, attīstība un sabiedrības uzticība tika nopietni iedragāta, kad banku darījumu shēmās tur tika izlauplīts miljards eiro un 300 miljoni no tiem tika atmazgāti caur Latvijas bankām. Tad nogranda aizpagājušās nedēļas ASV finanšu uzrauga FinCEN secinājums, ka ABLV banka, trešā lielākā Latvijas banka, naudas atmazgāšanu padarījusi par savu pamatbiznesu.

ABLV gadījums šajā situācijā ir spilgti apliecinājis gan Eiropas Banku Savienības nepieciešamību, gan tās trūkumus. ABLV kā trešā lielākā Latvijas banka atrodas Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā, tomēr naudas atmazgāšanas jautājumi nav ECB, bet gan pašu ES dalībvalstu atbildība.

Atbildīgie par naudas atmazgāšanas novēršanu ir konkrēti un skaidri identificējami – Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests un arī Latvijas Banka, kuras prezidents ir viens no 19 ECB padomes locekļiem, jo ECB uzraudzībā atrodas katras eirozonas dalībvalsts lielākās bankas un tā atbildīga par labi funkcionējošu finanšu sektoru eirozonā kopumā.

Šajā gadījumā ECB atrisināja to, kas Latvijā varēja kļūt par neizlēmības un agonijas stāstu – ABLV tiks likvidēta. ABLV “stāsts” ECB nav pārliecinājis, ECB uzskata, ka bankas glābšana nav sabiedrības interesēs.

ECB prezidents Dragi ir komentējis, ka viņš nesaprotot, kāpēc vispār dalībvalstīm būtu jāizšķiras piešķirt “ārkārtas likviditātes atbalstu” bezcerīgu banku glābšanai, nosaucot to par “pagātnes palieku”, tā nepārprotami norādot, ka Latvijas Banka paguva iegādāties ABLV vērstpapīrus par kopumā 297,2 miljoniem.

Visiem, kas uzdod jautājumus, vai šis bija jēgpilns ieguldījums, Latvijas Banka gan skaidro, ka nodrošinājums esot divas reizes vērtīgāks par ieguldītajiem finanšu līdzekļiem. Šajā kontekstā Latvijas Bankas lomai un lēmumam sniegt ārkārtas likviditātes atbalstu nepavisam nepalīdz fakts, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram KNAB aizliedzis pildīt amata pienākumus un tiesa šo lēmumu atstājusi nemainīgu, turpina iet uz darbu un turpina sarunāties ar starptautiskajiem medijiem, stāstot par sazvērestībām, dzīvības draudiem un dažādu banku atriebībām mūsu valstī.

ZZS deputāta Valda Kalnozola iebilduma dēļ Saeima neuzticību I. Rimšēvičam neizteica jau 1. martā, bet varēs to izdarīt 8. martā. Atcerēsimies, šis nav balsojums par konkrētu cilvēku, šis būs balsojums par mūsu valsts uzticamību.

 

Autore ir Saeimas deputāte, kustība Par!

Komentāri (25)

traductrice 01.03.2018. 14.02

Lūdzu, lūdzu, cien. deputāte, nu vismaz virsrakstā lietojiet pareizu latv. val. => Vajadzības izteiksmē pēc darbības vārda jālieto NOMINATĪVS! (Jāatjauno (kas?)) Šāda paviršība ļoti traucē uzlūkot pašu rakstu kā nopietni un pārdomāti gatavotu darbu.

+13
0
Atbildēt

2

    Pandora > traductrice 04.03.2018. 20.52

    Šī ir lēta lapa, kas taupa kapeikas, nenolīgstot redaktrisi, traduktris.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    mumss > traductrice 01.03.2018. 14.34

    Diemžēl šāda kļūda ir regulāra žurnāla Ir viešņa. Nu, var tak beidzot iemācīties: jālasa grāmata, jāpļauj rudzi, jāskaita nauda, jāattaisno uzticība…

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Mihails K. 02.03.2018. 00.55

Latvijas Banka pat Lolitas rūpīgi identificētajā atbildīgo sarakstā ir tikai trešā, it kā būtu loģiski prasīt atbildību par ABLV un notiekošo no tiem, kas tuvāk. Vai aiz Lolitas uzskata, ka visu atjaunos un nokārtos Rimšēvičs ar savu atkāpšanos, ir pavirši vienkāršota pieeja, vajadzība pēc popularitātes, iespējas iesist izmantošana vai vēl kas cits? Priekš atkāpšanās panākšanas, pietrūka tikai teksta par goda vīru.

Gribas piekrist viedoklim, ka Latvijas reputāciju šobrīd vislabāk var atjaunot ātra un taisnīga tiesa. Žēl, ka KNAB nepalīdz Latvijai ar apsūdzības uzrādīšanu. Diemžēl šobrīd par KNAB neko labu neliecina amerikāņu kolēģu nevēlēšanās dalīties informācijā par ABLV iesaisti kukuļošanā, varbūt neuzticas?

+11
-2
Atbildēt

1

    altinyildiz > Mihails Kudrjaševs 02.03.2018. 11.45

    Vai KNAB pašsaprotamā nevēlēšanās nopludināt informāciju, būtu jāuzskata par amerikāņu neuzticēšanos? Es uzskatu, ka KNAB ir palicis pēdējais dienests Latvijā ar ko mūsu sabiedrotie vēl var sadarboties. Ne jau ar IeM, DP un SAB, kas gadiem ilgi zināja ko Krievijas uzdevumā dara ABLV un Rietumu bankas, bet mazo pirkstiņu nepakustināja.

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

andrejs 01.03.2018. 19.08

Vai pareizāk nebūtu – Uzticība jāattaisno?
Btw?

+6
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu