Nespert Rimšēvičam

Saeima neredz iespēju atlaist par aizdomām korupcijā pieķerto Latvijas Bankas prezidentu, tāpēc pēcteci vēl nemeklē

Nepilni divi gadi jeb 22 mēneši ir atlikuši līdz Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņa beigām 2019. gada 20. decembrī. Ja Latvijas Bankas prezidents nemainīs viedokli un neatkāpsies no amata pats vai nestāsies spēkā viņu notiesājošs spriedums, tad iespēju nomainīt kukuļņemšanā aizdomās turēto augstāko Latvijas finanšu sektora amatpersonu pašlaik nav. Vismaz tādu nesaskata vairums Saeimas politiķu un Juridiskā biroja vadība. Tikmēr darba kārtībā ir jautājums par daudz stingrākām prasībām nākamajam LB vadītājam, un jautājumi izskan arī par uzticību pašreizējam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sastāvam.

Nokavēts!

Valdošās ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, līdzīgi kā Valsts prezidents un valdības vadītājs, uzskata, ka Rimšēvičam pašam jāizlemj par atrašanos amatā, bet palīdzēt viņam ar atkāpšanās aicinājumu no Saeimas tribīnes, kā to rosina Vienotība, politiķis negrasās. «Es netaisos uz šīs tēmas vairot savu popularitāti, iesperot ar kāju vēlreiz Rimšēvičam.» Brigmanis atgādina, ka 2013. gadā balsojumā par Rimšēviča apstiprināšanu tieši atsevišķi ZZS politiķi bijuši pret viņa palikšanu amatā uz trešo termiņu, kamēr Vienotība šo kandidatūru uzturējusi kā vienīgo iespējamo. Arī nekādu citu aktīvu rīcību Saeimā šī jautājuma risināšanā ZZS neplāno. Brigmanis konsultējies ar Saeimas Juridisko biroju un, ņemot vērā Latvijas Bankas neatkarību, nekādu citu iespēju kā gaidīt spriedumu vai Rimšēviča paša atkāpšanos neesot. «Tiesībsargājošajām institūcijām pēc iespējas ātrāk jānāk klajā ar lēmumiem.»

Arī Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars politisku aicinājumu no Saeimas tribīnes Rimšēvičam atkāpties uzskata par «darbību tukšgaitā». «Ja tas būs balsošanā, mēs atbalstīsim, bet mans viedoklis — pirmkārt, būtu jāsagaida oficiāls ECB viedoklis un drīzāk būtu jādomā par izmaiņām likumos, lai šādu darbību [atcelt no amata] varētu reāli veikt, nevis tikai aicināt,» saka Dzintars. Viņš skaidro, ka koalīcijā jutis atbalstu risināt šo problēmu, bet rīcības aprises pagaidām ir neskaidras. «Kādā veidā, kuros likumos un kādi grozījumi — es negribu spekulēt, līdz nav panākta vienošanās,» saka Dzintars.

Atšķirīgs viedoklis ir Vienotības frakcijas vadītāja vietniecei un Nacionālās drošības komisijas vadītājai Lībiņai-Egnerei, kura uzskata, ka likumā par Latvijas Banku ietvertā atsauce uz Eiropas Centrālās bankas statūtiem deva iespēju Saeimai nobalsot par Rimšēviča atcelšanu no amata. «Es skatu statūtus kopsakarā ar ECB padomes locekļu ētikas kodeksu. Ētikas kodeksā noteikts, ka padomes locekļi ievēro ētiskas uzvedības augstākos standartus — tiek gaidīts, ka tie rīkosies godīgi, neatkarīgi, objektīvi un apdomīgi, neņemot vērā pašu intereses un izvairoties no situācijām, kas varētu izraisīt personīgus interešu konfliktus,» saka Lībiņa-Egnere. Viņasprāt, Saeima varēja rīkoties uzreiz pēc Rimšēviča aizturēšanas. «Bet tas bija jāizdara ļoti ātri — tā, lai mēs, konsultējoties ar ECB, to būtu izdarījuši nekavējoties.» Tagad tas vairs neesot iespējams, jo «laiks ir pagājis un acīmredzot Juridiskais birojs ir ieņēmis noraidošu pozīciju», saka Lībiņa-Egnere.