Teterevu fonds: Pāragri spriest par Laikmetīgās mākslas muzeja projekta nākotni 12

2014. gads - AS "ABLV Bank" izpilddirektors Ernests Bernis (no kreisās), kultūras ministre Dace Melbārde, mecenāti Ināra un Boriss Teterevi un AS "ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs piedalās pasākumā, kura laikā tika parakstīts nodomu protokols par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu. Foto: Ieva Čīka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Patlaban ir pāragri spriest, kā “ABLV Bank” finanšu problēmas ietekmēs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projekta turpmāko gaitu, aģentūrai LETA pauda Borisa un Ināras Teterevu fonda pārstāve Inga Vasiļjeva.

Pašlaik projektēšanas stadijā esošā LLMM projekta turpmākās īstenošanas iespējas plānots apspriest nākamajā LLMM fonda padomes sēdē. Fonda padomē sadarbojas Borisa un Ināras Teterevu fonds kopā ar fondu “ABLV Charitable Foundation”, ko 2006. gadā dibināja “ABLV Bank” akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Vēl neesot zināms, kad LLMM fonda padomes sēde tiks sasaukta.

Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale teica, ka ministrijas rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka LLMM fonds plānotu atcelt vai pārcelt Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi.

Kokale skaidroja, ka valsts turpina darbu pie laikmetīgās mākslas kolekcijas izveides. Pašlaik tajā ir 409 darbi, kuru vērtība aprēķināta aptuveni 587 360 eiro vērtībā. Liela daļa ir mākslinieku dāvinājumi, savukārt 94 mākslas darbi par vairāk nekā 215 000 eiro iegādāta par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) projektu finansējumu.

No 2008. līdz 2010. gadam KM finansējusi 41 mākslas darba iegādi par 156 804 eiro, savukārt laikā no 2011. līdz 2016. gadam ministrijas budžetā līdzekļi šim mērķim netika paredzēti. Pērnā gada nogalē ministrija Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) piešķīra finansējumu nepilnu 85 000 eiro apmērā, par kuru ir iegādāti 19 laikmetīgās mākslas darbi. Tāpat pēdējos gados LNMM iegādājies 65 laikmetīgās mākslas darbus no pašu ieņēmumiem par kopējo summu 160 360 eiro apmērā.

Valsts veidotā laikmetīgās mākslas krājuma daļa patlaban ir nodota LNMM glabāšanā un izmantošanā.

Savukārt “ABLV Bank” kolekcijā ir 1211 mākslas darbi, kuru kopējā vērtība ir 830 648 eiro. Šie mākslas darbi gan ir bankas īpašums.

Pērngada augustā noslēdzās LLMM ēkas skiču projekta izstrāde, un, līdz ar būvatļaujas saņemšanu sākās otrais un pēdējais muzeja ēkas projektēšanas posms, kas plānots līdz šī gada vidum. Muzeja tapšanā izvēlēta starptautiskā metu konkursa uzvarētāja – arhitektu biroja “Adjaye Associates” (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skice.

Muzeja būvniecību plānots nodrošināt par privātiem līdzekļiem kā mecenātu Borisa un Ināras Teterevu un “ABLV Charitable Foundation” dāvanu Latvijas sabiedrībai valsts simtgadē. Muzeja izveidē iesaistās vairāk nekā 20 uzņēmumi no Latvijas, Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes. Muzeju plānots atvērt 2021. gada 18. novembrī.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) 24. februārī paziņoja, ka “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs. ECB konstatēja, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatēja, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz 24. februāri nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Latvijas Banka pagājušajā nedēļā grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai “ABLV Bank” aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš. Tādejādi no jauna “ABLV Bank” piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā.

“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

Komentāri (12)

Dusma 27.02.2018. 10.11

Mani pirmkārt, uztrauc kādi ir līguma noteikumi , kuru valsts vārdā parakstīja naciķu Melbārde.
Visa kultūrpolitika ir šausmīgi dedzīgi un tieši un konkrēti vērsta uz sabiedrības atsvešināšanu no kopējām vērtībām, kopējās valstiskuma idejas, vērsta uz sabiedrības šķelšanu – visa nauda aiziet kultūras pašapkalpošanās pasākumiem . Es nevaru nosaukt nevienu pašu tādu kultūras porjektu, kurš dotu labumu sabiedrībai, nevis apstiprinātu varas elites ” likumību un tikumību”.

Kaut vai naudas izmantošana nevis čekas upuriem, bet tieši čekas kalpiem – tiem piešķirot mūža stipendijas … nu kādi te vēl jautājumi …kam nav skaidra situācija?

Kaut vai tas, ka sodienas varas elite par mūsu kultūras ikonām turpina stutēt padlaiku varoņus – zālīti māru piemēram… nu piedodiet nu man …

0
-1
Atbildēt

2

    andrejs > Dusma 27.02.2018. 12.34

    Visa kultūrpolitika ir šausmīgi dedzīgi un tieši un konkrēti vērsta uz sabiedrības atsvešināšanu no kopējām vērtībām, kopējās valstiskuma idejas, vērsta uz sabiedrības šķelšanu
    —————–
    Ko tu tur gvelz?

    0
    -2
    Atbildēt

    2

    Bārdainais Signe > andrejs 27.02.2018. 12.54

    Ko tad viņa citu var gvelzt,ja visu laiku jāstāsta,ka Latvija ir neizdevusies valsts?No aploka iziet nedrīkst.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Dusma > andrejs 27.02.2018. 13.14

    konkrētāk ? kura vieta tev nepatika?
    kam tu nepiekrīti?

    kāda tad mums ir kultūrpolitika ? finks un dagmāra legante LTV1 ?
    7 min kultūršoks?
    tikai pašiem radītājiem saprotamie gaismas raksti?

    pusaizrijušies literāti , kuri no sajūsmas, ka viņus uzrunā NYT bikses gandrīz piečurājuši, kamēr mēs sēžam kā no plaukta nokrituši – bez neviena paša akadēmiska valodas un literatūras medija?

    kuru vietiņu vēlies parubināt? – par vkkf dāsni apdāvinātajiem izredzētajiem čekas ziņotājiem?

    nu – saņemies andrejiņ – pūt burās – pievienošos

    +2
    -2
    Atbildēt

    4

    andrejs > Dusma 27.02.2018. 16.10

    kuru vietiņu vēlies parubināt? – par vkkf dāsni apdāvinātajiem izredzētajiem čekas ziņotājiem?
    —————–
    Kad atvērs čekas maisus, tad arī uzzināsim, kas ir tie ziņotāji. Ceru, ka liberasti šķēršļus neliks

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Dusma > andrejs 27.02.2018. 17.03

    kad pūcei aste ziedēs? Ziņoja, ka droši zināms , ka bija vismaz pustūkstotis literrātu čekas kalpu – pieteicies ir veins Rokpelnis –

    labi nav laika te savas dusmas šļakstīt par visiem mērgļiem …

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Bārdainais Signe > Dusma 27.02.2018. 14.14

    Vispirms vajadzētu uzdot jautājumu,kādas mums ir kopīgas vērtības?Diez vai viena no tādām ir Latvijas nozākāšana.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Bārdainais Signe > Dusma 27.02.2018. 15.12

    Lūk kur tev ir kopīgās vērtības,analītiķe jau vāc pierādījumus par tiem,kuriem nepatīk Stambulas konvencija. Inga Springe‏
    @IngaSpringe
    Interesējos par sms un whatsap ziņām, ko cilvēki saņēmuši ar aicinājumu parakstīties pret Stambulas konvenciju. Ja esat tādu saņēmis, vai zināt kādu, kurš ir, lūdzu atrakstiet [email protected] Paldies
    Translate from Latvian
    3:13 AM – 27 Feb 2018

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > Dusma 27.02.2018. 16.09

    pusaizrijušies literāti
    ———————
    Un kas jādara kultūras ministrei? Jāievieš cenzūra?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    tonijs > Dusma 27.02.2018. 12.02

    Es Tev piedodu, bet Māra Zālīte ir Atmodas laika varone. Padlaiku varonis ir Arvīds Grigulis.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Dusma > tonijs 27.02.2018. 13.06

    kā tad – no čekas apkampieniem vēl nenožuvusi un kā nolēdēja mums būt par pamestuu bērniņu krustcelēs, tā arī bērna prātā tur kūkojam

    savus varoņus te nekabini par visas tautas varoņiem

    ja viņa ir varone, lai zemiski nemelo – lai pastāta kā padlaikos , kad nabagus pat uz socvalstm neaida, viņi ceļoja pa visām sapuvušajām rietumvalstīm

    tā divkosiba, noklusēšana tā nenormālā mānīšanās un manipulēšana ir īstais un patiesais mūsu tautas posts

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 27.02.2018. 16.34

    Bērniņš krustcelēs ir latviešu tautas brīvība un pastāvēšana, kas pirmkārt atkarīga no mums pašiem. Tāpat kā tas, kuru ceļu krustcelēs izvēlēsimies.
    ……………..

    Bet krustcelēs mazs bērniņš rotaļājas —
    Zem ratu riteņiem, zem pakaviem,
    Zem dzelžu pēdām.
    Mazs bērniņš krustcelēs —
    Kā Laiks tam smiltis
    Tek caur pirkstiem.
    Tā mūsu dzīvība,
    Tā mūsu brīvība.

    Izpildītajs:Dziesma no rokoperas “Lāčplēsis”
    Mūzikas autors:Zigmars Liepiņš
    Vārdu autors:Māra Zālīte
    https://www.youtube.com/watch?v=5OdCGw68MvA

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu