Koļegovai uzrādīta apsūdzība par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā 11

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova. Foto: Ieva Čīka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā uzrādījusi apsūdzību Valsts vides dienesta (VVD) vadītājai Ingai Koļegovai. Apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, aģentūrai LETA pavēstīja Prokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Šis pants paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Plašāku informāciju pašreiz prokurore nesniegšot, norādīja Rēķe.

Ar Koļegovu aģentūrai LETA ilgstoši nav izdevies sazināties, savukārt VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča norādīja, ka ģenerāldirektorei kopš 5.februāra piešķirta darba nespējas lapa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone aģentūrai LETA pastāstīja, ka ministrija detalizētāku informāciju par ierosināto lietu pret Koļegovu no prokuratūras saņēmusi nav. Patlaban ministrija arī neplāno vērsties pie tiesībsargājošās iestādes pati, lai iegūtu sīkāku skaidrojumu par notiekošo.

“Prokuratūra nav sniegusi nekādu informāciju par to, ka VVD direktorei būtu jāpiemēro jelkādi amata ierobežojumi, tādēļ par tālāko rīcību šajā lietā lemsim tad, kad Koļegova pēc slimošanas būs atgriezusies darbā un sniegusi paskaidrojumus,” sacīja Jansone.

Jau ziņots, Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude. VID izvērtējis Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secinājis, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.

“Vienotības” iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas “Vienotība” sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma “Pallogs”. 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

“Firmas.lv” dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā “Pallogs” un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēmusi 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidrojusi, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla “Pallogs” līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ”aplokšņu algu” maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA “Pallogs”, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina “Firmas.lv” datubāzē pieejamā informācija.

“Firmas.lv” pieejamie “Pallogs” dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no “Pallogs” viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā – 380 000 eiro, bet 2013.gadā – 240 000 latu (341 500 eiro).

“Pallogs” peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā – 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā – 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā – 1,05 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.

Komentāri (11)

J.šveiks 26.02.2018. 17.47

interesanti , šai amatā reputācija laikam nav no svara , jo atlūgums netiek prasīts , bandits banditu galā.

+1
0
Atbildēt

0

traductrice 27.02.2018. 11.28

Koļegovas lieta kārtējo reizi izgaismo 2 parādības, kas ir stabilas kā klints:
1) nepatiesas deklarācijas fakts nāca gaismā tikai tāpēc, ka Koļegova nonāca 2 ietekmes sfēru krustugunīs. Būtu sēdējusi klusi savā VVD, visi mākoņi būtu aizgājuši garām. Pieņemu, ka šādu “bumbu”, kuras pakustinot, var izraisīties spēcīga sērūdeņraža smaka, valsts pārvaldē ir neskaitāmi daudz, un pati valsts pārvalde nav īsti ieinteresēta attīrīties.
2) klasiskā slimošana – te nav pat ko komentēt. Slimības lapa ir 100% visos gadījumos, kad runa ir par amatpersonas atstādināšanu no amata. Kad šo jautājumu sāks risināt sistēmiski?

+1
-1
Atbildēt

0

ADTM 26.02.2018. 18.06

Kad žurnālisti sāks darīt savu darbu? Šis ir preses relīzes atgremojums. Un iepriekšējo gadu notikumu pārskats. Garas rindkropas par uzņēmuma peļņu. It kā tas būtu kas slikts, ka tā arī ir apsūdzība – pelnīt ir slikti!? Bet kamā tad Ingu Koļegovu apsūdz?

Un tā nav tikai šajā rakstā. Izskatās, ka pat IR vienkārši publicē faktus, ki viņiem noliek kāds priekšā. Kur ir pētniecistiskā žurnālistika? Tas pārāk grūts darbs?

+1
-2
Atbildēt

1

    tonijs > ADTM 26.02.2018. 20.50

    Uzņēmums saka, ka dividendes nav maksājis, bet Koļegova saka, ka tās ir saņēmusi. Kāds mānās. Kā tavuprāt žurnālisti varētu noskaidrot, kam ir taisnība un kas melo?

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    ADTM > tonijs 27.02.2018. 12.31

    Nu ja pozicionē sevi kā pētniecisko žirnālistiku, tad lai pēta. Preses relīzes var lasīt arī Delfos un Dienā. Tam nevajag abonēt IR. Es nesaku, ka tas ir viegli. Ja nezin neko, tad varbūt lai paklusē. Es, arī par Rimševica lietu domāju: pastāv taču iespēja, ka tas viss safabricēts. Kāpēc lai es bandītu banku pārstāvjiem ticētu vairāk nekā Rimševicam? Kad būs fakti un spriedums, tad arī redzēsim. Bet nav forši izdarīt secinājumu pirms ir zināmi fakti. Par visām lietām.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > ADTM 27.02.2018. 16.21

    Tu tici arī smagos noziegumos apsūdzētajam Lembergam un pieļauj iespēju, ka viņa krimināllietas 200 sējumi ir safabricēti? Tiesas spriedums taču vēl nav bijis. Kāpēc tu pats Norvik banku sauc par bandītu banku? Vai Guseļņikovs ir notiesāts un atzīts par vainīgu? Ja KNABam nebūtu bijuši spēcīgi pierādījumi pret Rimšēviču, viņš nebūtu tik steidzami aizturēts. IR žurnālisti daudz ko pēta un labi pēta, bet no viņiem nav atkarīga ne lietas ierosināšana tiesā, ne tiesas spriedums.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    ADTM > tonijs 27.02.2018. 17.37

    1) Par manu sākotnējo komentu. Es nācu ar cerību redzēt kaut ko vairāk par pārpublicētu PR. Bija jāviļas un diemžēl tā jau bijis ar vairākām “karstajām tēmām”.
    2) Lembergs ir īpašs. Bet jā – ja nevar pierādīt viņa vainu, tad nekas neatliek, kā atzīt par nevainīgu. Tomēr tur ir publiskajā telpā pietiekoši faktu, lai apšaubītu nevainību. Oligarhu lieta, piemēram. Par Rimševicu es neesmu vēl lasījis ierakstītas sarunas, kur viņš prasa kukuli, transkriptu. Kad redzēšu, tad atļaušos nedaudz citus secinājumus/viedokli.
    3) Par Guseļņikovs arguments ir nevietā. Es atļaujos izdarīt savus secinājumus par viņa vārda uzticamību. Bet viņš netiek apsūdzēts kā Rimšēvics. Un tieši par šo iet runa. Jā – vajag izmeklēt. Bet lai pierādītu kukuļa ņemšanu nepietiek ar vina vai divu cilvēku notikuma atstāstījumu. Vajag pierādījumus.

    Padomā, ja nu Rimšēvics nav vainīgs? Vai pēc šādas linču tiesas pat nezinot neko par lietu kāds normāls cilvēks pie pilna saprāta jebkad gribēs kandidēt un kādu vadošu amatu valsts sektorā?

    0
    0
    Atbildēt

    2

    ADTM > ADTM 27.02.2018. 17.41

    Par Guseļņikovu nepateicu varbūt īsti kā gribēju. Viņš netiek šobrīd apsūdzēts. Es varu viņam ticēt vai neticēt, bet viņš nav nedēļa snogali pavadījis aiz restēm; netiek zākāts pa visu presi. Līdz ar to viņs nav Lembergan un Rimšēvicam identiskā situācijā.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > ADTM 27.02.2018. 19.37

    Tas, ka Norvik ir bandītu banka, vēl nenozīmē, ka Rimševičs ir nevainīgs. Viņa dzīvei jābeidzas aiz restēm kaut vai tikai par Krievijas organizētās noziedzības un čekas: Krājbankas, ABLB un Rietumu bankas darbību Latvijā. Par to atbildīgi ir arī IeM, DP, SAB, FKTK un Vienotība, kā lielākie ziedojumu saņēmēji.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    tonijs > ADTM 27.02.2018. 19.23

    Es šādu iespēju, ka Rimšēvičs nav vainīgs, pieļauju tikai teorētiski, bet tad uzreiz ir jautājums- kas un kāpēc safabricēja viņa lietu? Trasta komercbanka? Jau likvidēta, tai nekāda labuma no Rimšēviča aiziešanas. AB.LV? Tūlīt pašlikvidēsies. Norvik banka? Varbūt politiķi vai kremlis? Rimšēvičs drīz pazudīs no portālu galvenajām ziņām, bet labi atalgotā LB prezidenta vieta tukša nepaliks, par to vari nešaubīties.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu