Diena: 23. februāris, 2018

Latvijas Banka aizdod ABLV bankai kopumā gandrīz 300 miljonus eiro

Latvijas Banka šonedēļ grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai “ABLV Bank” aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā.

No jauna “ABLV Bank” piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā, jo iepriekš jau LB piešķīra 97,5 miljonus eiro pret bankas vērtspapīriem. “Rīkojoties Eirosistēmas esošā regulējuma ietvaros, kā arī ņemot vērā uzrauga Eiropas Centrālās bankas un nacionālā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegto viedokli, Latvijas Banka šonedēļ ir izsniegusi aizdevumu “ABLV Bank” kopumā 297,2 miljonu eiro apmērā pret ļoti drošu vērtspapīru ķīlu,” norāda centrālā banka.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns teica, ka Latvijas Banka aizdevumu “ABLV Bank” izsniegusi uz sešiem mēnešiem – līdz šā gada augustam. Savukārt aizdevuma likmes viņš nebija tiesīgs komentēt. “Kopējo aizdevuma apjomu noteica “ABLV Bank” iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība,” norādīja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā atkārtoti uzsvēra, ka šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedza aizdevuma apjomu.

Kopējo aizdevuma apjomu noteica “ABLV Bank” iesniegtās ķīlas kopējā vērtība, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri.

“ABLV Bank” grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis no plašākiem komentāriem par Latvijas Bankas aizdevumu atturējās. Viņš nesniedza atbildi, vai piešķirtais aizdevums bankai būs pietiekams, tikai atgādināja, ka iepriekš “ABLV Bank” lūdza centrālo banku aizdot līdz 480 miljoniem eiro. Eglītis arī nekomentēja piešķirtā aizdevuma termiņus un likmes.

“ABLV Bank” nedēļas sākumā lūdza Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Pirmdien, 19.februārī, Latvijas Banka piešķīra “ABLV Bank” ārkārtas likviditātes aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu.

Savukārt ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19. februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.

Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu!

Konsekvences trūkums – tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos. Pārsteidz ne tik daudz fakts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola prasību atkāpties ir izteikuši vēl pirms Latvijas Bankas prezidentam ir celta apsūdzība, bet galvenokārt tas, ka līdzīgās situācijās iepriekš tik neizlēmīgās un pielaidīgās amatpersonas valsts reputācijas vārdā tieši šajā reizē parāda uzstājīgumu un rīcības pazīmes.

Protams, mēs, Ventspils domes deputāti, Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis, līdzīgi kā daudzi, par I.Rimšēviča nodarīto vai viņa apmelošanu varam spriest tikai no publiski izskanējušajiem faktiem, bankas prezidenta paša teiktā, kā arī tiesībaizsardzības institūciju rīcības un paziņojumiem pēdējo dienu dramatisma pilno notikumu gaitā.

Tomēr, būdami Ventspils pilsētas domes mazākuma deputāti, mēs varam ar pārliecību apgalvot, ka neesam manījuši ne Valsts prezidenta, ne Ministru prezidenta, ne finanšu ministres bažas par jebkādiem valsts reputācijas riskiem brīžos, kad šīs augstās amatpersonas bez mazākiem aizspriedumiem pretimnākoši sadarbojas ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, kuram tiesa liegusi ieņemt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, kurš to ir prettiesiski sagrābis, kuram jau ilgus gadus ir celta apsūdzība par milzīga apjoma finanšu un ietekmes noziegumiem. Mēs uzskatām, ka šādi dubultie standarti, šāds konsekvences trūkums ir ne mazāks kaitējums valsts reputācijai, tās pārvaldībai un tiesiskumam, kā Latvijas Bankas prezidenta mēģinājumi saglabāt amatu, lai paātrinātu patiesības noskaidrošanu.

Mēs vēlamies atgādināt, ka ZZS, Zaļā partija un partija “Latvijai un Ventspilij” daudzus gadus ne tikai iztop smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam, ne tikai laipni sēdina šo politiķi pie valdības koalīcijas galda, bet arī vairākkārt viņu ir izvirzījusi par savu Ministru prezidenta kandidātu! Visās neskaitāmajās reizēs, kad pašmāju veselīgi domājošā sabiedrība un citvalstu politikas eksperti ir aizrādījuši, ka šāda apšaubāma izvēle met ēnu uz valsti, sēj šaubas par tās tiesiskumu, stiprina korupciju, A.Lembergu atbalstošie spēki un partijas ir bijušas nedzirdīgas, ir attaisnojušās, ir aizbildinājušās ar baltiem diegiem šūtām atrunām par nevainīguma prezumpciju. Šāda politiskā bezatbildība ir turpinājusies gadiem, taču tā divkosīgi tikusi piemirsta jau pirmajās stundās, ja runa ir par Latvijas valsts bankas prezidentu!?…

Tātad runa ir par valsts augstāko amatpersonu konsekvenci, arī par godaprātu. Pareizāk sakot par tā trūkumu, ja valsts un pārvaldes reputācija vienā gadījumā ir svarīga, bet citā ir paslaukāma zem tepiķa, tiek pakārtota un upurēta prettiesiski ievēlētā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja ietekmes saglabāšanai un interešu uzturēšanai.

Mēs neuzskatām, ka Valsts prezidentam Vējonim, Ministru prezidentam Kučinskim, finanšu ministrei Reizniecei-Ozolai un citiem politiķiem attiecībā pret Latvijas Bankas prezidentu I.Rimšēviču, viņa darbību vajadzētu būt pielaidīgākiem nekā citkārt. Tomēr mēs ceram, ka, izvirzot prioritāšu priekšplānā valsts reputāciju, valsts vara sāks cienīt sevi pati un nepakļausies spēkiem, kas dažu dienu laikā cenšas panākt nekavējošu izrēķināšanos ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Mēs sagaidām, ka valsts augstākās amatpersonas, tiesībaizsardzības iestādes, patiesās rūpēs par valsts reputāciju, parādīs gribu un pievērsīsies arī prettiesiskajai Ventspils pārvaldes situācijai, neatstās to autoritāras un prettiesiskas vietējās pārvaldes ziņā, kuras karogu, prettiesiski sagrābis, pašapzinīgi un lepni tur smagos noziegumos gadiem ilgi apsūdzēta un iztiesāšanas procesā esoša persona – Aivars Lembergs.

 

Ventspils pilsētas domes deputāti:

Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna, Aivis Landmanis, Ivars Landmanis

Vidējie darba tirgus rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”

Bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties. Lai gan pēc visai spēcīgiem 2017. gada 3. ceturkšņa datiem bija loģiski sagaidīt mērenāku darba tirgus rādītāju dinamiku, arī 4. ceturkšņa dati pozitīvi pārsteidza ar ātru bezdarba samazinājumu (līdz 8,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem).

Savukārt gada laikā bezdarbs ir sarucis par iespaidīgiem 1,2 procentu punktiem. To noteica sešu gadu laikā straujākā tautsaimniecības attīstība, kas daļēji atspoguļo lielākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieplūdes. Turpmākajos ceturkšņos, tautsaimniecības attīstībai kļūstot mērenākai, piebremzēsies arī bezdarba samazinājums. Sagaidāms, ka 2018. gada vidējais bezdarba līmenis joprojām nedaudz pārsniegs 8%.

Latvijas darba tirgus kopumā, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, nav bijis tik labvēlīgs darba ņēmējam kā šobrīd (neskaitot īso ekonomikas pārkaršanas periodu 2006. – 2007. gadā). Piemēram, nodarbināto iedzīvotāju daļa darbspējas vecumā ir vēsturiski augsta un pārsniedz ES vidējo. Tomēr šie vidējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Laikā, kad viena sabiedrības daļa sūdzas par darbaspēka trūkumu, tautsaimniecības pārkaršanu, darba ražīgumu apsteidzošo atalgojuma kāpumu vai pārāk strauju minimālās algas celšanu, otra iedzīvotāju daļa par vidējo rādītāju statistiku tikai brīnās un savās ģimenēs labklājības kāpumu neizjūt.

Piemēram, dažos Latgales novados katram piektajam iedzīvotājam darbspējas vecumā oficiāli piešķirts bezdarbnieka statuss. Tas nozīmē, ka faktiskais bezdarbs dažos novados (kas izteikts procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ietver arī nereģistrētos bezdarbniekus) ir tuvu 30%. Un šie dati ir par šodienu, nevis par 2009. – 2010. gada krīzes dziļāko punktu, kā kāds varētu padomāt.

Strukturālo problēmu risināšanai nepieciešama strukturālā politika – darbs ar konkrētiem novadiem un iedzīvotāju grupām (ne tikai naudas transferti vai sociālie pabalsti). Atbalstošā monetārā politika (ļoti zemu procentu likmju laikmets) var papildināt strukturālās reformas, bet ne aizvietot tās.

Piemēram, vienalga cik zemas ir procentu likmes, ja trūkst ienesīgu investīciju projektu ideju vai arī uzņēmējiem šķiet, ka ārvalstīs biznesa vide ir labāka – investīcijas tik un tā paliks nepietiekamas; līdz ar to dzīves līmeņa tuvošanās ES vidējam līmenim paliks nesasniegts sapnis.

 

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

Pirmpublicēts portālā makroekonomika.lv

Latkovskis: sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Maizīti. Šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Latkovska vērtējumā, laiki pašlaik ir ģeopolitiski sarežģīti, bet SAB demonstrējot, ka sekmīgi strādā un spēj glabāt valsts noslēpumus.

Politiķis atzīmēja, ka 100% pārliecība nevar būt ne par vienu Saeimas balsojuma iznākumu, jo ir bijuši precedenti, kad tiek solīts atbalsts, tomēr amata kandidāts tiek izgāzts, tomēr šoreiz cerības uz Maizīša pārvēlēšanas vairojot apstāklis, ka balsojums būs atklāts.

Ja mēs viņu neapstiprināsim, kā mēs šo izskaidrosim saviem Rietumu partneriem, no kuriem saņemam lielāko daļu drošības jomas informācijas, jo nav nekāds noslēpums, ka mums pašiem plaša aģentu un izlūka tīkla nav, retoriski vaicāja Latkovskis. Viņš uzsvēra, ka pielaižu valsts noslēpumam atteikšana pāris deputātiem nevarētu būt pārāk nopietns arguments nepatikai pret Maizīti.

Kā ziņots, Nacionālā drošības padome ir nolēmusi izvirzīt pašreizējo SAB direktoru Maizīti arī nākamajām pilnvaru termiņam.

Savukārt Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā izmeklēšana norit veiksmīgi, sacīja Latkovskis. Uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, Latkovskis izteicās, ka saistībā ar šo lietu “būs vēl epizodes, būs vēl personas” un “mūs sagaida jauni pārsteigumi”.

Latkovskis piesauca ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumu, kurā redzamas norādes uz politisko korupciju. Politiķis atzīmēja, ka Latvijas atbildīgās iestādes ir sākušas sadarbību gan ar šo, gan citām ietekmīgām ASV drošības struktūrām.

Deputāts teica, ka, parādoties informācijai par LB prezidenta aizturēšanu aizdomās par korupciju, trūkusi krīzes vadība sabiedrības informēšanā. “Kāpēc gan virknē valsts pārvaldes iestāžu ir labi apmaksāti sabiedrisko attiecību speciālisti?” retoriski vaicāja komisijas vadītājs, kā galveno atbildīgo norādot premjeram pakļauto Valsts kanceleju un kā neveiksmīgu komunikāciju novērtējot arī Aizsardzības ministrijas paziņojumu saistībā ar Rimšēviča fotoattēla izplatīšanu.

Latkovska vērtējumā, Rimšēviča “turēšanās pie krēsla” pašlaik nodara vislielāko postu Latvijas tēlam un esot žēl, ka Rimšēvičs kopā ar advokātu ir izvēlējies aizstāvēšanās taktiku, kas nomelno Latviju.

Kā zināms, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka neatkāpsies no amata.

ASV īpašais prokurors izvirza jaunas apsūdzības Manafortam un Geitsam

ASV īpašais prokurors Roberts Millers, kas vada izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, ceturtdien izvirzīja jaunas apsūdzības par finanšu noziegumiem bijušajam ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas vadītājam Polam Manafortam un tās dalībniekam Rikam Geitsam, ziņo LETA/AP.

Millera birojs paziņoja, ka Manaforts un Geitss tiek apsūdzēti nepatiesu nodokļu deklarāciju iesniegšanā, neinformēšanā par finanšu kontiem ārvalstīs un banku krāpniecībā.

Saskaņā ar tiesas dokumentiem Manaforts tiek apsūdzēts vairāk nekā 30 miljonu ASV dolāru lielu ienākumu atmazgāšanā, kurus viņš ar Geitsa palīdzību slēpis no ASV iestādēm.

Manaforts 2016.gada jūlijā kļuva par Trampa kampaņas vadītāju, bet pēc diviem mēnešiem bija spiests atkāpties, gaismā nākot faktiem par viņa darījumiem ar Kremļa atbalstīto Ukrainas eksprezidentu Viktoru Janukoviču. Trampa ilggadējais biznesa partneris Riks Geitss iesaistījās viņa kampaņā, kad par tās vadītāju kļuva Manaforts.

Millers oktobrī izvirzīja Geitsam un Manafortam apsūdzības 12 punktos, to skaitā par nepatiesu ziņu sniegšanu, naudas atmazgāšanu un nereģistrēšanos kā ārvalstu aģentiem.

Ceturtdien izvirzītajās apsūdzībās Manaforta atmazgātās naudas daudzums ir palielināts līdz vairāk nekā 30 miljoniem dolāru.

Jaunajās apsūdzībās Manafortam un Geitsam tiek inkriminēta dokumentu viltošana, lai uzpūstu savu uzņēmumu ienākumus, un šo viltoto dokumentu izmantošana kredītu iegūšanai. Manaforts arī tiek apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļiem laikā no 2010. līdz 2014. gadam un par savu kontu ārvalstu bankās slēpšanu dažos no šiem gadiem.

Loskutovs un Judins izstājas no “Kustības “Par!””

Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins izstājušies no partijas “Kustība “Par!””, informēja politiskā spēka pārstāve Amālija Brūvere.

Savukārt Saeimas deputāti Lolita Čigāne un Ints Dālderis lēmumu par izstāšanos no “Kustības “Par!”” nav pieņēmuši, bet plāno palikt “Vienotības” frakcijā.

Judins aģentūrai LETA apliecināja, ka uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos no partijas “Kustība “Par!””. Viņš to saistīja ar partijas vadības nostāju, ka “Kustības “Par!”” deputātiem būtu jāpamet koalīcija, proti, partijas “Vienotība” frakcija Saeimā. Judins uzskata, ka jādomā par politisko spēku konsolidāciju. Īpaši pašreizējā situācijā vēl vairāk sadalīties nebūtu pareizi, uzskata politiķis.

Taujāts par iespējamu startu Saeimas vēlēšanās, Judins pagaidām konkrēti neatbildēja. Viņš skaidroja, ka pieņemts lēmums turpināt darbu koalīcijā un izstāties no partijas.

Iepriekš “Kustība “Par!”” pieļāva, ka tās pārstāvjiem būtu jāizstājas no “Vienotības” Saeimas frakcijas. Šis jautājums tika vērtēts, ņemot vērā, ka “Kustība “Par!”” Saeimas vēlēšanās nestartēs kopā ar “Vienotību”, bet turpinās sarunas ar partijām “Izaugsme”, “Progresīvie”, “Latvijas attīstībai” un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par iespējamu kopīgu piedāvājumu vēlētājiem.

“Vienotība” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem informēja, ka frakcijas vadība ceturtdien vienojās ar “Kustības “Par!” pārstāvjiem, ka šie deputāti turpinās darbu frakcijā līdz 12.Saeimas pilnvaru beigām. “Mums jābūt vienotiem, it īpaši šobrīd, kad Latvijas valsts starptautiskā reputācija ir apdraudēta un finanšu sektors piedzīvo nopietnu reputācijas krīzi,” uzsver frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Arī Čigāne uzsvēra, ka, ņemot vērā situāciju valstī, ir jāstrādā un jāizmanto visi instrumenti, lai situāciju stabilizētu. Viņa teica, ka kopš Solvitas Āboltiņas aiziešanas no “Vienotības” frakcijas tajā būtiski mainījies klimats, arī “Kustības “Par!”” deputāti nāk klajā ar dažādām iniciatīvām.

Partija “Vienotība” pirmdien nosūtīja atklātu vēstuli partijai “Kustība “Par!”” ar aicinājumu uz sarunām par sadarbību centriski demokrātisko partiju apvienībā.

“Vienotība” pagājušās nedēļas nogalē notikušajā domes sēdē mudināja partijas ar līdzīgām vērtībām kopā startēt Saeimas vēlēšanās, veidojot jaunu politisko apvienību. Vienošanās par kopīgu startu jau esot panākta ar partijām “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam” un “Valmierai un Vidzemei”. Savukārt sarunas par sadarbību vēl notiks ar Vidzemes partiju, Latgales partiju, LA, “Par!” un “Progresīvajiem”, sestdien teica “Vienotības” līderis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Tikmēr Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) kopā ar “Vienotību” startēt neplāno.

FinCEN atsakās izpaust, kāds ir pamats apsūdzēt ABLV banku kukuļdošanā

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija FinCEN, kas 13. februārī izplatīja kritisku paziņojumu par ABLV bankas darbības metodēm, pagaidām atsakās sniegt papildu informāciju par vienu no publiski paustajām apsūdzībām — ka ABLV vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.

Pēc nedēļu ilgiem un vairākkārtējiem Ir mēģinājumiem sazināties ar Vašingtonas piepilsētā strādājošo FinCEN, tā preses dienesta vadītājs Stīvens Hudaks rakstiski atbildēja, ka plašāku paskaidrojumu pagaidām nebūs.

«FinCEN ir izplatījis paziņojumu par ierosinājumu [liegt ABLV bankai pieeju ASV finanšu sektoram], kas tagad ir atvērts publiskiem komentāriem. Šie komentāri [vēlāk] būs pieejami, jo tā ir daļa no lēmuma pieņemšanas procesa.» Tomēr paša «lēmuma pieņemšanas procesa laikā papildu informācijas izpaušana ir aizliegta, ja vien tas netiek darīts caurskatāmi, dodot vienlīdzīgu pieeju informācijai visām iesaistītajām pusēm,» skaidro Hudaks.

ABLV bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka «par pilnīgi nepieņemamu» uzskata FinCEN ziņojumā pieminēto kukuļdošanu. Banka šonedēļ ir vērsusies Latvijas Valsts policijā un KNAB ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. «Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,» preses konferencē sacīja Reinfelds.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume trešdien LTV raidījumā Tieša runa paskaidroja, ka arī viņa vadītā iestāde vēl nav saņēmusi papildu informāciju no FinCEN. «Lai tās nebūtu tukšas runas, partneriem ASV esam lūguši sniegt pierādījumus par ziņojumā paustajiem apgalvojumiem. Pagaidām mums notiek sarakstīšanās par šo jautājumu, bet konkrētus pierādījumus neesam saņēmuši,» teica Straume.