Pētījums: Pērn Latvijā pieaugusi tendence uzņēmējiem dot kukuli valsts amatpersonām 1

Eiro banknotes kabatā. Foto: Ieva Lūka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Pērn Latvijā pieaugusi tendence uzņēmējiem dot kukuli valsts amatpersonām, liecina globālās pretkorupcijas koalīcijas “Transparency International” veidotā Korupcijas uztveres indeksa rezultāti par 2017.gadu.

Kukuļi valsts amatpersonām doti, lai iegūtu valsts pasūtījumus, labvēlīgus tiesu lēmumus. Pētījumā atgādināts, ka Latvijā joprojām nav pieņemtas tādas naudas varas mazināšanai un atklātības veicināšanai svarīgas iniciatīvas kā lielāks valsts finansējums politiskajām partijām un trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, ziņo LETA.

Kopumā šogad Latvijai indeksā ir 58 punkti un 40.vieta. Pēdējo četru gadu laikā Latvija pakāpusies par četriem punktiem, kas signalizē par politiskās gribas trūkumu cīnīties ar korupciju, kā arī nepieciešamību vairot izmeklēšanas spējas.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Latvija pakāpusies indeksā par vienu punktu. Rezultāti nozīmē, ka Latvija nav sasniegusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātajās Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs nosprausto mērķi – 2017.gadā indeksā iegūt 60 punktus.

Pētījuma autori norādīja, ka šādā tempā valsts sasniegs 60 punktu atzīmi pēc diviem gadiem, kaut pamatnostādnēs plānoti 70 punkti. Ja KNAB un citas tiesībsargājošās iestādes demonstrēs kapacitāti izmeklēt lietas, kurās iesaistītas augstas amatpersonas, iespējams lielāks korupcijas uztveres indeksa kāpums 2018.gadā.

Taču Latvija veikusi svarīgus darbus korupcijas mazināšanā, tostarp apstiprināts KNAB priekšnieks, mazināta naudas loma politikā, nosakot ierobežojumus politisko partiju finansēšanas apjomos, izveidots atvērto datu portāls, veikta tiesu teritoriālā reforma, izveidota darba grupa par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.

Indekss ir novērtējums ne tikai lēmumu pieņēmēju un tiesībsargājošo iestāžu darbam, bet arī sabiedrības neiecietībai pret korupciju un mediju neatkarībai.

Pagājušā gada vasarā publicētās “oligarhu sarunas” un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ienesa korupcijas jautājumus publiskajā dienas kārtībā, ļāva sabiedrībai iepazīties ar augsta līmeņa korupcijas jeb valsts sagrābšanas shēmām, vērtēt amatpersonu lēmumus un prasīt atbildību.

Taču vēlēšanu gadā “Sabiedrība par atklātību “Delna”” aicina sabiedrību īpaši aktīvi vērtēt deputātu kandidātu un politisko partiju pretkorupcijas programmas, kā arī ziņot par novērotajām nelikumībām un pārkāpumiem izmeklējošajām iestādēm vai “Delnai”, norādīja “Delnas” pārstāvji.

Latvija Korupcijas uztveres indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirts 71 punkts un 21.vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai 59 punkti un 38.vieta. Lietuva saglabājusi pagājušā gada pozīciju. Igaunija tuvojas Ziemeļvalstu standartiem – rādītāji ir stabili un kopš 2005.gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem.

Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs saglabājas 65 punkti. Pirmās trīs vietas indeksā ieņem Jaunzēlande, Dānija un Somija ar attiecīgi 89, 88 un 85 punktiem. Lai gan neviena valsts nav pilnīgi brīva no korupcijas, indeksa augšgalā esošās valstis raksturo atklāta valdība, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma.

Indeksa rezultāti par pēdējiem sešiem gadiem rāda, ka kopējais progress korupcijas mazināšanā pasaulē ir ļoti lēns. 2017.gadā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēma mazāk par 50 punktiem un vidējais punktu skaits bija 43. Dažas valstis ir ievērojami uzlabojušas savus rādītājus, tostarp Kotdivuāra, Senegāla, Lielbritānija, bet dažas valstis indeksā nokritušās, piemēram, Sīrija, Jemena, Austrālija.

Indeksa rezultāti liecina, ka valstīs, kur mediju un nevalstisko organizāciju aizsardzība ir zema, arī korupcijas rādītāji ir zemi. Gandrīz visi žurnālisti, kas nogalināti kopš 2012.gada, gāja bojā korumpētās valstīs. Vairāk nekā deviņi no desmit žurnālistiem tika nogalināti valstīs, kuru korupcijas uztveres indekss ir 45 vai mazāks. Tas nozīmē, ka katru nedēļu kādā korumpētā valstī tiek nogalināts vismaz viens žurnālists, teikts pētījumā.

Savukārt katrs piektais bojā gājušais žurnālists strādāja pie stāsta par korupciju. Nevienam aktīvistam vai reportierim nebūtu jābaidās par savu dzīvību, kad tas iestājas pret korupciju, norādīja “Transparency International” direktore Patrīcija Moreira.

“Ņemot vērā šībrīža represijas pret pilsonisko sabiedrību un medijiem visā pasaulē, mums jādara vairāk, lai aizsargātu tos, kuri ceļ trauksmi,” uzsvēra Moreira.

“Transparency International” pētīja arī attiecības starp korupcijas līmeni un pilsoniskās sabiedrības brīvību strādāt un ietekmēt valsts politiku. Rezultāti rāda, ka vairākums valstu, kurās ir zema pilsoniskā brīvība ir augsta korupcija.

Pagājušā gada Korupcijas uztveres indeksā sarindotas 180 valstis un teritorijas pēc korupcijas līmeņa uztveres valsts sektorā.

“Transparency International” ir globāla nevalstiskā pretkorupcijas organizācija. “Delna” ir organizācijas “Transparency International” nodaļa Latvijā. Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

Komentāri (1)

kolpants 22.02.2018. 17.51

Ой ой, и эти туда же! как-то очень странно, что эти выводы появились на фоне скандалов наших!
Я думаю, что русские (ФСБ) и эту организацию завербовали, поэтому появились такие отчеты и выводы!

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu