Kas jāzina katram darbiniekam par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī • IR.lv

Kas jāzina katram darbiniekam par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī

Astra Kaļāne. Publicitātes foto
Astra Kaļāne

Līdz ar jauno nodokļu reformu, kas stājusies spēkā, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ir mainījusies arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma piemērošana. Jaunajām izmaiņām īpašu uzmanību jāpievērš tiem strādājošajiem, kam salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi alga vai citi ienākumi, kā arī tiem darba ņēmējiem, kuri ir atgriezušies no bērna kopšanas atvaļinājuma.

Neapliekamā minimuma izmaiņas

Gada laikā darba devējs, pie kura ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēros Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto neapliekamo minimumu, kas ir noteikts pēc VID rīcībā esošajiem datiem par maksātāja iepriekš gūtajiem ieņēmumiem. Savukārt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, gada neapliekamā minimuma apmēru pārrēķinās, ņemot vērā kopējo gada ienākumu apmēru.

Jāatgādina, ka maksimālais gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, 2018. gadā ir 12 000 eiro. Tādējādi, ja personas ikmēneša ienākumi pārsniedz 1000 eiro, ir jārēķinās ar to, ka attiecīgajā taksācijas gadā neapliekamais minimums piemērots netiks.

Līdz ar to var rasties situācija, ka tad, ja personas iepriekšējā gada ienākumi ir bijuši mazāki (piemēram, persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā) vai to vispār nav bijis (cilvēks ir tikko sācis darba gaitas), VID prognozētais neapliekamais minimums var būt noteikts lielāks nekā maksātājam būtu tiesības piemērot, ņemot vērā 2018. gada ienākumu līmeni. Rezultātā, 2018. gadam noslēdzoties, personai radīsies pienākums piemaksāt trūkstošo IIN rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Lai novērstu šādu situāciju, aicinām VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS) pārbaudīt elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā redzamo VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Ja VID prognozē neapliekamo minimumu, bet  ir zināms, ka ikmēneša ienākumi pārsniegs 1000 eiro, darba devējam var iesniegt iesniegumu ar lūgumu neapliekamo minimumu nepiemērot.

Kur uzzināt VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu

VID prognozēto neapliekamo minimumu jebkura persona var redzēt, ielogojoties savā VID EDS kontā. Sākuma lapā parādās sadaļa “Algas nodokļa grāmatiņa”. Atverot šo sadaļu, būs redzams ieraksts “Prognozētais mēneša neapliekamais minimums”. Ja tur parādās “0”, VID prognozēto neapliekamo minimumu darba devējs nepiemēros, bet ja parādās kāda cita vērtība – tā arī būs personai piemērojamais prognozētais mēneša neapliekamais minimums. Tā kā VID prognozētais neapliekamais minimums tiks pārrēķināts divas reizes gadā – uz taksācijas gada 1. janvāri un uz 1. augustu, – personai pēc 1. augusta vajadzētu atkārtoti aplūkot tai aprēķināto prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Tāpat jāatgādina par progresīvā IIN likmēm. Gada laikā darba devējs, pie kura ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, no ikmēneša ienākumiem, kas nepārsniedz 1667 eiro, ieturēs algas nodokli, piemērojot algas nodokļa likmi 20% apmērā. Savukārt no ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro, darba devējs ieturēs algas nodokli, piemērojot algas nodokļa likmi 23% apmērā. Ja algas nodokļa grāmatiņa pie darba devēja nav iesniegta, darba devējs algas nodokli ietur, piemērojot 23% likmi, neatkarīgi no izmaksāto ienākumu apmēra.

Iespēja

Likums paredz iespēju, ka ienākuma izmaksātājs, pamatojoties uz nodokļa maksātāja rakstveida iesniegumu, taksācijas gada laikā ietur nodokli, piemērojot 23% likmi arī no ienākumiem, kuriem taksācijas gada laikā būtu piemērojama 20% nodokļa likme. Arī šī iespēja likumā ir paredzēta novērstu nepieciešamību piemaksāt IIN par aizvadīto gadu.

Šāda iespēja varētu būt nozīmīga gadījumos, ja, piemēram, cilvēks taksācijas gada laikā maina darba vietu un sākotnējā darba vietā ir saņemti lieli ienākumi, bet nākamajā darba vietā – salīdzinoši nelieli. Tāpat šai iespējai jāpievērš uzmanība arī gadījumos, ja persona saņem citus ar progresīvo likmi apliekamus ienākumus ārpus darba vietas – piemēram, salīdzinoši lielus saimnieciskās darbības ienākumus. Arī tad, ja cilvēks saņem autoratlīdzību, no kuras taksācijas gada laikā IIN tiek ieturēts, piemērojot 20% likmi, jāatceras, ka, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, summēti tiks visi ienākumi – alga, autoratlīdzības, saimnieciskās darbības ienākumi un citi – un tiks piemērota progresīvā nodokļa likme. Tādējādi var rasties nepieciešamība rezumējošā kārtībā piemaksāt IIN.

IIN progresīvās likmes par taksācijas gadu ir šādas:

  • ienākumiem, kas nepārsniedz 20 004 eiro – 20%;
  • ienākumiem, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro – 23%;
  • ienākumiem, kas pārsniedz 55 000 eiro – 31,4%.

Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka darba devējam nav pieejama visa informācija par darbinieka ienākumiem, tāpēc cilvēkiem, zinot likumā noteiktās progresīvās likmes,  arī pašiem ir jāseko savam ienākumu apmēram un jāizmanto likuma piedāvātās iespējas taksācijas gada laikā piemērot 23% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Tādējādi maksātājs var aiztaupīt sev nepieciešamību, taksācijas gadam noslēdzoties, piemaksāt IIN.

Kas ir īpašs, ja gada ienākumi pārsniegs 55 000 eiro

Ja darbinieka ikmēneša ienākumi pārsniedz 4583 eiro (55 000 eiro gadā), pārsniegumam piemēro ienākuma nodokļa likmi 31,4% apmērā. Tomēr šī likme netiek piemērota taksācijas gada laikā, bet rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. Šajā gadījumā darbiniekam nav pamata satraukties par nepieciešamību piemaksāt būtiskas IIN summas. Tā kā no taksācijas gada algota darba ienākumiem, kas pārsniedz 55 00 eiro gadā tiek maksāts arī solidaritātes nodoklis, par taksācijas gada laikā gūto ienākumu samaksātajā IIN tiks ieskaitīta arī solidaritātes nodokļa daļa (10,5 procentpunktu apmērā), kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pārskaitīta kā ieņēmumi no IIN uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontu. Šādā veidā pārskaitītā solidaritātes nodokļa summa faktiski atbildīs tai IIN daļai, kas būtu jāpiemaksā, piemērojot 31,4% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ienākumiem, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.

Tomēr taksācijas gada beigās maksātājam ir jāpārliecinās par to, vai tomēr rezumējošā kārtībā nav jāpiemaksā IIN, jo pastāv iespēja, ka radušās nelielas atšķirības aprēķinos vai novirzes laikā saistībā ar nodokļa pārskaitīšanu. Tāpat nodoklis var būt jāpiemaksā, ja taksācijas gada laikā ir saņemti arī citi ar progresīvo IIN likmi apliekami ienākumi, īpaši, ja tie nav solidaritātes nodokļa objekts.

Aicinām nepieciešamības gadījumā ar savu darba devēju risināt jautājumu par VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu un IIN ieturēšanu, kā arī informēt savus ģimenes locekļus un paziņas!

 

Autore ir Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu