Latvijas Banka iegādājusies no ”ABLV Bank” vērtspapīrus bankas likviditātes nodrošināšanai 4

Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Banka no “ABLV Bank” iegādājusies valsts vērtspapīrus bankas likviditātes nodrošināšanai, svētdien informēja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

Viņš norādīja, ka minētā darbība ir valsts centrālās bankas standarta palīdzība komercbankām, lai nodrošinātu likviditāti vietējā finanšu tirgū.

“Latvijas Banka veikusi darbības, lai nodrošinātu “ABLV Bank” ar finanšu līdzekļiem monetārās politikas ietvaros un nodrošinātu likviditātes palīdzību. Tās ir darbības, kas tiek nodrošinātas šādās situācijās. No savas puses varam apliecināt, ka [“ABLV Bank”] ir pilns atbalsts to tiesisko un finansiālo instrumentu ietvaros,” sacīja Kušners.

Vaicāts, par cik lielu summu iegādāti “ABLV Bank” vērtspapīri, Latvijas Bankas valdes loceklis atteicās to atklāt, kā iemeslu minot – jautājums skar finanšu stabilitāti.

“Tas, kas [Latvijas finanšu sektorā] ir nestabils, ir viena banka, pret kuru tiek virzīti pārmetumi no ASV atbildīgo institūciju puses, kā rezultātā (..) bankai iestājusies problēma sadarboties ar citiem finanšu sistēmas dalībniekiem, kas rada darbības traucējumus institūcijai. Mēs ar likviditātes palīdzību mēģinām šos traucējumus mazināt. Primāri, bankas nākotne ir pašas bankas rīcībā, jo no viņiem ir atkarīgs, kā viņi tiks galā ar šiem pārmetumiem,” skaidroja Latvijas Bankas valdes loceklis.

Savukārt “ABLV Bank” pārstāvis Artūrs Eglītis aģentūru LETA informēja, ka atbilstoši pēdējiem publiskotajiem pārskatiem bankas rīcībā bija pieejami vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apjomā, kas, pēc viņa teiktā, ir pilnīgi pietiekami likviditātes nodrošināšanai “arī šajā nestandarta situācijā”, kas radusies pēc “FinCEN” publiskotā ziņojuma.

“Vērtspapīru darījumi no Latvijas Bankas puses tiek organizēti, lai banka nodrošinātos ar papildu līdzekļiem, tādejādi vēl vairāk stiprinot bankas likviditāti un naudas līdzekļu rezerves. Tā ir viena no standarta procedūrām, kas var tikt piemērota šādās situācijās,” skaidroja Eglītis.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.

Komentāri (4)

Drosma 18.02.2018. 19.50

Inga Springe

Finanšu eksperti, izskaidrojiet lūdzu, kādēļ LB būtu jāglābj ABLV? Gadiem starptautiskie kolēģi (ieskaitot mūs) rakstījuši, ka viņi ir “mazgātāji” un tagad man jāmaksā, lai šo banku glābtu? Kādēļ?

ABLV bija iesaistīta Moldovas iedzīvotājiem nozagtās naudas skandālā (miljards!!); Magņitska lietā. Zināmā mērā tieši ABLV dēļ uz apsūdzēto sola nonāca Ilmārs Poikāns , jo banka uzskatīja, ka ir “cietusi”, tādēļ, ka tika nopludinātas ierēdņu algas krīzes laikā.
Visi, kas domā kritiski, zināja, kas šī ir par banku, par spīti tam, ka mūsu banku uzraugs turpināja apgalvot, ka viss ir kārtībā. Šī ir banka, kas pamatā strādā ar ārvalstu klientiem. Cik daudz glābt ABLV Latvijas bankai liek likums vai starptautiskie regulējumi? Cik daudz ir “normāli” ieguldīt”? No kādas naudas tiek veikts šis ieguldījums? Kāds ir riska %, ka šo naudu nedabūsim atpakaļ?
Negribas kārtējo reizi samierināties ar dažādiem atbildīgo ierēdņu aizbildinājumiem, kādēļ nevar izpaust informāciju. Mums jau ir sāpīga pieredze.
Parex skandāla laikā žurnālistiem netika izpausta informācija par slēgtās valdības sēdēs lemto, aizbildinoties ar vēlmi pasargāt finanšu tirgu. Vēlāk atklājās, ka šajās sēdēs tika lemts neuzlikt ierobežojumus naudas izņemšanai no kontiem (uz to ļoti uzstāja tieši Rimšēvičs). Šo dažu dienu laikā no bankas aizplūda miljoni. Diemžēl šīs valsts valdošā vara ir panākusi, ka es nevēlos akli uzticēties politiķu teiktajam, ka viss ir labi, mēs kontrolējam utt. Gribas faktus. Jo vairāk būs atklātības un skaidrojuma, jo labāk.

+5
0
Atbildēt

1

    Drosma > Dusma 18.02.2018. 19.53

    parex un krājbankas glābēji visi tika amatos – paaugstinājumus dabūja ! Toties Latvijas nācija tika vēl vairāk paputināta , vēl tuvāk iznīcībai pagrūsta

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 18.02.2018. 19.45

laba žurnālistika būtu tāda, kas sabiedrībai saprotami izstāstītu – ko nozimē , ka LB ir nopirkusi Aizkraukles bankas – Latvijas bagātākā cilvēka bankas likviditātes aktīvus. Valdība, vispār varas elite, kārtējo reizi mūs uzmet – neko nepaskaidrojot – saņēmās, vismaz nokaunināja Rimševicu, bet tas mums – nodokļu maksātājiem nerada patieso priekšstatu – kas mūsu valstī notiek.

+2
0
Atbildēt

0

J.Biotops 19.02.2018. 12.01

Viss pārējais jau tā kā skaidrs, vēl tikai jāprecizē, uz kāda papīra tie ABLV “vērtspapīri” printēti. Par segumu, cik saprotams, jautājumu nevar būt. Likviditāte laikam arī stabila – var ieķīlāt, var uzspraust uz… Par pirkšanas motīviem taču kasīties nesāksim, vai ne?

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu