Plaukstas lieluma dienasgrāmata

Krista Umbraško. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Cilvēki vēl neapzinās, ka sociālie tīkli veidojas par viņu atmiņu krātuvēm, saka Krista Umbraško, kura pētījusi, ko citiem stāstām tīmeklī un kāpēc to saglabājam

Ja ne Facebook, ne Instagram un pat ne Snapchat nav neviena tava attēla ar ledus skulptūru, vai tu maz esi bijis Ledus skulptūru festivālā? Es, nobildējusi ar telefonu ledus vardes, ūsaiņus un mēnestiņus, nekavējoties ar tām padalījos feisbukā. «Mani vienaudži mēdz jokot — ja neesi bildi ar saulrietu ielicis sociālajos tīklos, vai maz esi redzējis saulrietu?» saka 22 gadus vecā Krista. Pirms gada, kad viņa vēl rakstīja bakalaura darbu Naratīva izpausmes sociālajos tīklos, Krista piekrita amerikāņu esejistes Sonjas Livingstones hipotēzei, ka sociālie tīkli ir lietotāju dienasgrāmatas. Tomēr vairums no viņas aptaujātajiem 325 cilvēkiem teicās sociālos tīklus izmantojam galvenokārt saziņai un izklaidei. Vienlaikus 72% Facebook un Instagram, puse Snapchat un trešdaļa WhatsApp lietotāju atzina, ka izmanto šīs vietnes svarīgāko notikumu saglabāšanai. «Cilvēki vēl neapzinās, ka sociālie tīkli ir viņu atmiņu krātuves,» saka Krista, kuru tagad ik pa laikam aicina uzstāties ar saviem secinājumiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla abonentam. Abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesat abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu, neatkarīgi no abonementa termiņa, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu