Sociāli iekļaujošie projekti būtiski darbā ar jaunatni ES un Latvijā

Publicitātes foto
Vladislava Šķēle
Print Friendly, PDF & Email

Kā liecina 2017. gada Eirobarometra pētījums, Eiropas Savienības (ES) sabiedrībā ir vērojamas bažas par terorisma un imigrācijas ietekmi uz ES.* Tāpat ir aktuāli jautājumi par radikalizācijas pieaugumu (īpaši jauniešu vidū), pilsoniskās aktivitātes mazināšanos, tai skaitā jauniešu dalību politiskos procesos, piemēram, vēlēšanās. Lai arī tas nav mazinājis eiropiešu uzticību ES, tomēr liek domāt par iespējamiem risinājumiem.

Viens no risinājumiem ir darbs ar jaunatni, ar to saprotot gan darbu ar jaunatni nacionālā, gan starptautiskā līmenī. ES ir vērojama darba ar jaunatni aktualizēšana. Kā vienu no ES iniciatīvām var minēt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera 2016. gada 14. septembrī izziņoto programmu „Eiropas Solidaritātes korpuss”, kas 2018. gadā tiks sākta un īstenota dalībvalstīs.

Programmas un kopējo nostādņu akcents ir sociālā iekļaušana, domājot gan par iekļaujošo izglītību, gan atvērtību darbam ar dažādiem jauniešiem, tai skaitā darbam ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

Arī Latvijā ir aktuāla iekļaujošās izglītības joma, bet, kā liecina RAY tīkla partnera Latvijā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) publiskotā pētījuma** dati, ir vērojami arī izaicinājumi nozares ietvaros. Viens no būtiskiem aspektiem ir jaunatnes darbinieku skaits, kuri īsteno starptautiskus projektus, iesaistot tajos jauniešus ar ierobežotām iespējām, un arī paši ikdienā strādā ar šādiem jauniešiem ārpus starptautisku projektu aktivitātēm. Latvijā šis rādītājs ir viens no zemākajiem (47%) starp ES valstīm. No Latvijas atpaliek tikai Itālija (ar 45%). Pirmrindnieku vietas ieņem Lielbritānija (88%) un Īrija (94%).

Runājot par darbu ar jaunatni Latvijā kopumā un Eiropas dimensiju tajā, būtiski pieminēt, ka laika posmā no 2014. gada līdz 2017. gadam “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektos, kurus īstenojušas Latvijas jaunatnes jomas organizācijas, kopumā piedalījies 14 681 jaunietis. No viņiem 3236 jaunieši bija ar ierobežotām iespējām (ar terminu “ierobežotas iespējas” programma “Erasmus+: Jaunatne darbībā” saprot jauniešus, kuriem ir invaliditāte, veselības problēmas, kultūras atšķirības, izglītības grūtības, ekonomiski, ģeogrāfiski, sociāli vai politiski šķēršļi). Analizējot šos datus kopsakarībās ar darbu ar jaunatni Latvijā, RAY pētījuma dati atklāj, ka Latvijā ir salīdzinoši zems rādītājs to jaunatnes darbinieku skaita ziņā, kuri arī bez sociāli iekļaujošo projektu izstrādes un īstenošanas ikdienas darbā strādā ar jauniešiem, kuriem ir ierobežotas iespējas. Iemesli tam, ka rādītājs kopumā nav augstāks, var būt dažādi – nepietiekams finansiāls atbalsts no pašvaldības, kurā jaunatnes darbinieks strādā, nepietiekama izpratne par darba ar jaunatni nozīmīgumu pašvaldības lēmējvaras līmenī, arī pašu jaunatnes darbinieku zināšanu un pieredzes trūkums darbā ar jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju nekā citiem, kā arī sabiedrības kopējā atvērtība un gatavība būt „iekļaujošiem”.

Lai arī šis rādītājs ir viens no zemākajiem ES, tomēr ir jāuzteic tie 47% jaunatnes darbinieki, kas savā ikdienas darbā jau izmanto iekļaujošo darbu ar jaunatni. Meklējot atbildes uz jautājumu, kādēļ jaunatnes darbinieki gatavi darbā ar jaunatni īstenot starptautiskus projektus, projektu īstenotāji pozitīvi vērtē projektu laikā gūtos rezultātus. Viņi min, ka, pateicoties starptautiskiem jaunatnes jomas projektiem, 96% gadījumu ir uzlabojušās spējas saprasties ar cilvēkiem no citām valstīm un kultūrām, 95% gadījumu uzlabojusies pārliecība paust savu viedokli diskusijās, kā arī 93% gadījumu vieglāk rast risinājumus dažādu viedokļu gadījumos. Tāpat 61% projektu vadītāju novērtē, ka pēc dalības projektos vairāk novērtē kultūru dažādību, 48% – ka ir vairāk ieinteresēti piedalīties jaunatnes politikas attīstībā, 42% – ka vairāk jūtas kā eiropieši.

No tā var secināt, ka jaunatnes darbinieku vidū novērojami izteikti pozitīvi ieguvumi kā personīgā, tā arī profesionālā, sociālā, pilsoniskās un politiskās aktivitātes aspektā. Līdz ar to dalība programmā risina arī augstāk minētos izaicinājumus, veicinot jauniešu izpratni par tādām ES vērtībām kā cilvēktiesības, dažādība un atvērtība, kā arī veicina kritisko domāšanu un atbildības uzņemšanos par vietējo kopienu un valsti.

Programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē JSPA, prioritāte ir nodrošināt visiem jauniešiem vienādas iespējas, tādēļ sociālā iekļaušana kā nozīmīga tēma dienaskārtībā ir izcelta kopš pašiem programmas īstenošanas pirmsākumiem. JSPA jaunatnes darbiniekiem un ikvienam jaunatnes jomā strādājošajam gan no valsts, gan pašvaldības, gan arī nevalstiskā sektora, nodrošina starptautiskas apmācības, informatīvus seminārus un studiju vizītes, kuru mērķis ir veicināt izpratni par iekļaujošo darbu ar jauniešiem, kā arī iedrošināt pašiem uzrakstīt un īstenot projektus programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā”.

Šā gada sākumā (no 26. līdz 31. janvārim) JSPA Latvijā un kaimiņvalstīs (Igaunijā un Somijā) īstenoja pieredzes apmaiņas vizīti, kurā piedalījās jaunatnes darbinieki no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Austrumu partnerības valstīm (Moldovas, Armēnijas, Gruzijas, Ukrainas, Baltkrievijas) un Krievijas, lai uzzinātu, kā iekļaujošu darbu ar jaunatni īsteno citās valstīs. Vidēji gada laikā JSPA jaunatnes darbiniekiem un jomas līderiem piedāvā ap 100 dažādām iespējām, lai vairotu zināšanas un izpratni par darbu ar jauniešiem, tostarp, sociāli iekļaujošo projektu lomu ilgtermiņa darba ar jaunatni attīstīšanai konkrētajā pašvaldībā.

Tāpat, lai sniegtu atbalstu darbā ar jauniešiem, kuriem ir ierobežotas iespējas, JSPA īsteno divus ilgtermiņu projektus – “Būt kopā” un “Starptautiskā mobilitāte kā metode darbā ar jauniešiem NEET situācijā” (šis projekts tiks sākts tuvākajā laikā). Interesentiem, kas vēlētos iesaistīties šajos projektos, aicinām sazināties ar JSPA ([email protected]). Dalība šajos projektos – bez maksas.

 

Autore ir JSPA Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja

* Kā liecina jaunākā Eiropas Savienības 2017. gada Eirobarometra pētījuma sākotnējie rezultāti, 34 dalībvalstu ietvaros par aktuālāko jautājumu, kas ietekmē ES, ir atzīts terorisms un imigrācija.

** Pētījums “Effects and outcomes of the “Erasmus+: Youth in action” programme exploring “Erasmus+: Youth in action” from the perspective of project participants and project leaders”. Pētījuma ietvaros aptaujas tika īstenotas 2015. gada oktobrī un novembrī, kā arī 2016. gada maijā. No Latvijas aptaujā piedalījās 1030 projektu dalībnieku un 165 projektu vadītāju (jaunatnes darbinieku). Pētījumā tika vērtēta programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” īstenoto projektu ietekme gan uz jauniešiem, kuri piedalījušies projektos, gan arī uz darbu ar jaunatni kopumā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu