Ainaži – ārstu vai tomēr VM nolaidība? 5

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Renārs Putniņš
Print Friendly, PDF & Email

Garīgās saslimšanas nevar izārstēt ar vienu tabletīti. Tomēr Veselības ministrija (VM), tā vietā, lai algotu profesionāļus un ārstētu kompleksi, izvēlas lētāko ceļu – medikamentozo ārstēšanu. Starptautisks jauninājums, lai nodrošinātu integrētu aprūpes kopumu konkrētām pacientu grupām, varētu būt risinājums, ja akūti trūkst speciālistu un ir ierobežoti resursi. Tomēr arī to VM pagaidām neplāno ieviest.

Veselības aprūpe pēdējā laikā ir visu uzmanības centrā – palielināts finansējums, ģimenes ārstu streiks, neveiksmīga e-veselības ieviešana, ziedojumu vākšana onkoloģijas pacientiem. Taču vēl nebijis skandāls ir bērnu psihiatrijas jomā, kur patlaban nav skaidrs, vai saceltā ažiotāža ir pamatota, cik tajā pašas iestādes vaina un cik liela ir sistēmas veidotāja – Veselības ministrijas – atbildība.

Iedzīvotāju garīgā veselība tiek atzīta kā prioritāte jau vismaz desmit gadus. Lai kurš būtu veselības ministrs, tā minēta ne viena vien stratēģiska dokumenta virsrakstos. Kā īpaši svarīga tiek uzsvērta bērnu veselība, kas mūsu valstī līdz 18 gadu vecumam ir bezmaksas, un paredz, ka jānodrošina ikkatru bērnu ar nepieciešamo speciālistu konsutācijām un ārstēšanu. Diemžēl realitāte ir cita.

Veselības ministrija (VM) ir atbildīga par valsts veselības aizsardzības politiku, tiesību aktiem, veselības aprūpes sistēmas vispārējo organizāciju. Tā uzrauga konkrētu pasākumu īstenošanu saistībā ar prioritārajām politikas jomām.

Valsts veidotā psihiatriskā palīdzība bērniem tiek nodrošināta ar īslaicīgu, akūtas palīdzības sniegšanu Rīgā Bērnu universitātes klīnikas slimnīcas (BKUS) novietnē “Gaiļezers”, un pusaudžu vecuma nodaļu VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”. Atsevišķas nodaļas ir VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”, VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” un VSIA “Piejūras slimnīca” Liepājā. Savukārt ilgstošai ārstēšanās VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” ir vienīgā šāda veida iestāde valstī.

Kopā visās valsts slimnīcās bērnu psihiatrijas nodaļās strādā 16 bērnu psihiatri. Privāti praktizē 20 speciālisti un 7 tiesu ekspertīzē. Kopumā šobrīd ir 49 sertificēti bērnu psihiatri.

Lai kļūtu par bērnu psihiatru ir jāmācās seši gadi. Lai kļūtu par ārstu, seko četri gadi psihiatrijas rezidentūrā un vēl divi gadi specializācija bērnu psihiatrijā. Valsts pēc 12 gadu studijām šiem speciālistiem piedāvā 1200 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.

Patlaban lielākais speciālistu skaits ir koncentrēts BKUS novietnē “Gaiļezers” – 10 speciālisti. Pārējie seši speciālisti ir citās nodaļās. Un matemātika ir elementāra – katrā nodaļā tikai pa vienam bērnu psihiatram.  Tas nozīmē, ka visas šīs nodaļas nespēj izpildīt ar Ministru kabineta (MK) noteikumus nr. 60 – “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”. Un visās šajās nodaļās pārbaudes ir veikusi Veselības inspekcija, bet visu šo gadu garumā šī neatbilstība nav pamanīta!

Pēc Veselības ministres A. Čakšas iesniegtā konceptuālā ziņojuma (Par konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, 07.08.2017.) ir jābūt vismaz vienam bērnu psihiatram uz 10 gultām. Tas nozīmē, ka, piemēram,  “Ainažos” ir jābūt astoņiem bērnu psihiatriem.

Veselības ministre A. Čakša kaut arī vairākus gadus ir vadījusi BKUS, kuras sastāvā ir bērnu psihiatrijas nodaļa, nav pamanījusi, ka, lai sasniegtu pozitīvus ārstēšanas rezultātus psihiatrijā, nepieciešams komandas darbs. Nevar iztikt bez psihologa, psihoterapeita, ergoterapeita, fizioterapeita, logopēda, sociālā pedagoga un darbinieku sadarbības. Šos speciālistus valsts neapmaksā un neiekļauj psihiatrijas darba tarifā. Darba samaksa šiem speciālistiem ir jānodrošina specializētai ārstniecības iestādei pašai pēc saviem ieskatiem un iespējām.

Tieši cilvēkresursu trūkums ir galvenais iemesls, kādēļ psihisko slimību pacientiem nevar veltīt pilnvērtīgu uzmanību. Tā vietā, lai nodarbinātu speciālistus vai apmācītu tos jaunām iemaņām, lētāk ir to aizstāt ar medikamentozu terapiju. Garīgām saslimšanām nepietiek ar vienu tabletīti.

Pēc mūsdienu metodēm tas ir vesels nepārtraukts terapijas komplekss, kur pamata izmaksas ir darbinieku algas. Var jau pārmest VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” to, ka bērni baseinā iet reizi nedēļā, bet tāmes finansējumā no VM puses uz 80 bērnu gultām ir tikai pa vienam atbalsta speciālistam. Un tīri fiziski, lai veltītu nepieciešamo uzmanību bērnam ar garīgām saslimšanām, ar vienu šādu speciālistu nepietiek. Lai cik labs profesionālis viņš būtu un lai kā vēlētos palīdzēt.

Ja bērnu psihiatrs novērtē bērna garīgās veselības traucējumus un nozīmē terapiju, tad atbalsta speciālistiem ir jānodrošina pārējā nepieciešamā palīdzība un aprūpe, kas ir īpaši svarīgi pie garīgām saslimšanām. Diemžēl šādas palīdzības nav vai ir stipri ierobežota. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums no VM un arī Nacionāla Veselības dienesta puses, kas nodrošina pakalpojuma iepirkšanu pacienta vajadzībām, jo tas vispār netiek ietverts tarifā.

Pēc VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” datiem, katru gadu pieaug hospitalizēto bērnu skaits. Taču tāmes finansējums būtiski nemainās. Ir apgrūtinoši ne tikai atrast speciālistu, bet arī pierunāt strādāt ar tik smagiem pacientiem par zemu atalgojumu.

Turklāt VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” nonāk jaunieši ar dažādām atkarībām. Tam principiāli būtu jāveido cita atbalsta sistēma un jāizstrādā speciāla ārstēšanas un rehabilitācijas terapijas programma, lai māsiņam un ārstiem nav jāriskē ar savu dzīvību savaldīt jau praktiski pieaugušus, spēcīgus pusaudžus. Iespējams, mainot iestādes statusu, piesaistot policijas vai apsardzes darbiniekus.

Tuvāko piecu gadu laikā BKUS novietni “Gaiļezers” plānots slēgts. Jauns plāns, kā tiks sniegti bērnu psihiatrijas pakalpojumi, nav pieejams. Pasaules Banka un citi pētnieki iesaka attīstīt deinstitucionalizāciju, jo visu vecumu pacienti labprātāk dzīvo neatkarīgā sabiedriskā vidē.

Arī šāda alternatīva plāna VM nav. Kad aprūpe galvenokārt tiek nodrošināta ārpus slimnīcas, koordinācija kļūst par lielāku izaicinājumu. Indivīdiem bieži ir daudz veselības aprūpes un sociālo vajadzību, kas ir jāorganizē dažādiem aprūpes sniedzējiem. Atšķirībā no vienotas aprūpes iestatījuma psihiatriskajā slimnīcā. Iespējams, ka VM jau tagad apzinās, ka to nespēj paveikt.

VM bieži uzsver, ka svarīgākais ir kvalitatīvi ārstēts pacients. Bērnu psihiatrija nav izņēmums. Diemžēl VM pati nespēj izstrādāt ārstēšanas un novērtēšanas procesus, jo izmantoto klīnisko vadlīniju skaits ir samērā mazs, salīdzinot ar citās OECD valstīs izmantoto vadlīniju skaitu. Nav arī veselības aprūpes kvalitātes standartu un netiek veikti klīniskie auditi. Ja tie būtu, tad VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži” gadījumā varētu objektīvi atspēkot vai tieši otrādi – pierādīt kāda vainu ārstniecības procesā. Uzmanība būtu jāpievērš kvalitātes nodrošināšanas mehānismu uzlabošanai un kvalitātes paaugstināšanas sekmēšanai. Klīniskie auditi, kas vērsti uz prioritārajām aprūpes sniegšanas jomām, ir viens no veidiem, kā izvērtēt ārstniecības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un rezultātus.

Reālo situāciju ārstniecībā parādītu klīniskie auditi. Nevis obligātās VM pieprasītās kapitālsabiedrību ikmēneša darba atskaites, kur redzami visi slimnīcas darba dati, tai skaitā medicīnas personāls. Šīm atskaitēm VM ir piegājusi formāli, jo katrai no šīm iestādēm var pārmest mediķu un personāla trūkumu, par kuru VM vēl tiek ziņots atsevišķi. Taču rīcība no kapitāldaļu turētāja ir tuvu nullei. Iespējams arī šo realitāti VM negrib redzēt.

No VM puses netiek izskatīts būtisks starptautisks jauninājums pakalpojuma modelī, kas ir saistīts ar slimību pārvaldības programmām. To ietvaros tiek izveidoti jauni dažādu speciālistu tīkli, lai nodrošinātu integrētu aprūpes kopumu konkrētām pacientu grupām. Uzsvars tiek likts uz aprūpes koordināciju, sekundāro profilaksi un uz pierādījumiem balstītu vadlīniju izmantošanu. Ja valstī akūti trūkst speciālistu, tad, iespējams, visām valsts bērnu pshiatrijas nodaļām sadarbojoties šādā pārvaldības programmā, būtu labāks sniegums ar ierobežotiem resursiem.

Nekas no augstāk minētā nav atrodams nevienā VM plānā vai ziņojumā. Rodas iespaids, ka visi ziņojumi vai MK noteikumi ir tapuši ar vienu mērķi – lai sadalītu naudu. Bet par lietderīgu tās izmantošanu ir aizmirsts.

Plašsaziņas līdzekļos jau vairāk kā nedēļu izskan informācija par Tiesībsarga aktivitātēm un it kā atklātiem pārkāpumiem, taču slimnīcas īpašnieka – VM amatpersonas – nav apmeklējušas stacionāru un iepazinušās ar situāciju. Premjeram Mārim Kučinskim, kurš šobrīd ir atbildīgs par VM, svarīgāk griezt atklāšanas lentīti Gaiļezera poliklīnikā.

Vienaldzība un populisms patlaban raksturo notiekošo veselības aprūpē. It kā ir iedota nauda un liekas, ka tas visu atrisinās. Diemžēl tā nav. Viss rit veco, ierasto gaitu. No VM un ministres A. Čakšas puses nav aktīvas rīcības, lai ieviestu starptautiski atzītu pētnieku rekomendācijas un ieteikumus, kas faktiski pasaka priekšā racionālu rīcības plānu. Lieki piebilst, ka par tiem visiem ir samaksāts no nodokļu maksātāju naudas. Un VM ierēdņi pastāvīgi saņem lielas piemaksas un prēmijas, un veselības ministre algo piecus padomniekus, kam, pat sākot darbu, jau tiek nodrošinātas piemaksas.

 

Autors ir neiroķirurgs, Saeimas deputāts, Vienotība

Komentāri (5)

Dusma 12.02.2018. 11.53

Man šī situācija ir labi zināma. Mans brālis ilgus gadus bija nodaļas vadītājs vienā no lielākajām psiiatriskajām slimnīcām Latvijā. Piemēram, slimnīcā gultas ir no agarajiem padomju laikiem – kad pacientu dibeni sitas pret zemi. Atbrauc sanitārais dienests , uzliek visādus sodus – nav tas, nav šitas – slimnīca samaksā sodus , brālis dabū rājienu, bet naudu dezinfekcijas līdzekļiem, ledusskapim utt. nedod.
Trakāk ar stastiem par pacientiem – zālēm slimnīcai naudas nav. Pacientam specifiska vaina, vajag tādu un tādu ārstēšanu , bet viņam dod lētus vitamīnus un baldrijāņus. Toties no slimnīcas administrācijas ir pavēle ilgāk par 5 dienām neturēt, ja nevar laist mājās – jāsūta uz smago jeb akūto nodaļu, kur drīkst fiksēt pie gultām utt. No ārsta prasa atbildību, ja nevesels cilvēks tiek izlikts uz ielas, bet ārstam draud noņemt no algas slodzi , ja nabagus nedzīs mājās pusārstētus vai pat neārstētus. Brālis reiz teica, ka viņam bijis baigais konflikts – slims onkulis, bet pagasts atsakās viņam braukt pakaļ, slimnīca atsakās viņu uzturēt , reāli brālim onkulis no slimnīcas jāizraksta un jāliek uz ielas.
Kur priekšā žurnālisti – necilvēcīgie ārsti, kuriem cilvēku liktenis vienaldzīgs.
Visi tie kabineti, kuri bija padlaikos – kur pacienti varēja ķimerēties ar kokapstrādi, zemes apstrādi, vai mūzikas instrumentiem – ir likvidēti. Pacientiem reāli nav ko darīt , reāli cilvēks

+4
0
Atbildēt

0

Dusma 12.02.2018. 12.11

nu un ja es vērtēju visu no tādām pilsoniskām pozīcijām – tad es teiktu, ka ministrei , kura nemaz darbā nav – būtu jāatkāpjas – kučisnkas jau pilnu muti stāsta, ka gribētu strādāt par valdības vadītāju arī nākamajā valdībā, bet nemaz nepamana , ka vinš būtībā ir līzatbidīgs par Latvijā mirstošiem cilvēkiem, un mocītiem un nomocītiem cilvēkiem

tādus niekus tik liels kungs nespēj ne saskatīt, ne novērtēt

kā teica biedrs staļins – nav cilvēka, nav problēmas – tādi esam

+3
0
Atbildēt

0

Ivars Krastiņš 13.02.2018. 15.53

Interesanti, ka raksta autors pietiekami ilgu laiku ieņēma VM parlamentārā sekretāra amatu un varēja tiešā veidā novērst “rupjos VM pārkāpumus”, par kuriem ar tādu patosu raksta. Nez kāpēc Putniņa sekretēšanas laikā nekas nemainījās un kāpēc viņš nekur nepiemin savu līdzatbildību?

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu