Vai mazais vienmēr ir mazs?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Svetlana Jesiļevska
Print Friendly, PDF & Email

Attīstīto valstu prakse liecina, ka mikro, mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU) ir ekonomikas izaugsmes pamats un spēj nodrošināt konkurētspējīgas ekonomikas attīstību. MMVU ir bāze iedzīvotāju uzņēmējdarbības aktivitāšu īstnošanai, iedzīvotāju vidusslāņa paplašināšanai, spēcīgs instruments cīņā pret bezdarbu, jo sniedz iespējas pašnodarbinātībai, kas mūsdienās ir īpaši aktuāli.

Pēc Globālā konkurētspējas indeksa (Global Competitiveness Index) 2017. − 2018. gada rezultātiem, Latvija 137 valstu vidū ierindojās 54. vietā. Problemātiskie faktori, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību valstī, ir neefektīva valdības birokrātija, nodokļu likmes, nodokļus regulējošie normatīvie akti, korupcija, darbaspēka trūkums, politikas nestabilitāte un apgrūtināta piekļuve finansējumam.

Saskaņā ar 2018. gada Iekļaujošas attīstības indeksa (Inclusive Development Index 2018) rezultātiem, Latvija ieņem 4. vietu attīstības ekonomikas valstu vidū (starp citu, mūsu kaimiņiem Lietuvai ir 1. vieta). Ziņojumā ir paskaidrots, ka TOP10 valstīs, arī Latvijā, tiek veicināta izaugsme un attīstība, izmantojot iespējas, ko piedāvā ES, kā arī tiek sekmēts dzīves līmeņa pieaugums un samazināta ienākumu nevienlīdzība.

Analizējot reitingu Doing Business 2018, kuru sastāda Pasaules Banka, Latvija 190 valstu vidū ierindojās 19. vietā. Diemžēl Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas pasliktināja savas pozīcijas reitingā.

Mūsdienās aizvien nozīmīgāku lomu Latvijas ekonomikā ieņem MMVU. Šajā kategorijā “ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 43 miljonus”, noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014. Turklāt:

  • mikrouzņēmums ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 2 miljonus;
  • mazs uzņēmums ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 50 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 10 miljonus;
  • vidējais uzņēmums ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 250 darbinieki un kura uzņēmuma gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR.

Jāpiebilst, ka, nosakot MMVU statusu, ņem vērā arī uzņēmuma saistību ar citiem uzņēmumiem, t.i., kam pieder kapitāla daļas vai balsstiesības uzņēmumā, kā arī, vai šim uzņēmumam un tā īpašniekiem pieder kapitāla daļas vai balsstiesības citos uzņēmumos.

Saskaņā ar 2017. gada Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta faktu lapu (SBA fact sheet), maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir nozīmīgāka loma Latvijas nefinanšu biznesa ekonomikā nekā vidēji ES, piemēram, pievienotās vērtības MVU daļa Latvijā ir 69,8% (ES vidēji – 56,8%), MVU Latvijā nodarbina 79,0% (ES vidēji – 66,6%). Savukārt mikrouzņēmumi nodarbina gandrīz trešdaļu no valsts iedzīvotājiem, kas ir saskaņā ar ES vidējo rādītāju.

2015.-2016. gadā Latvijas MVU piedzīvoja mērenu pieaugumu. MVU pievienotā vērtība palielinājās par 15,2%, savukārt MVU nodarbinātība pieauga par 6,3%, kas ir ļoti līdzīga lielo uzņēmumu izaugsmes līmenim. Īpaši spēcīgs pieaugums bija mikrouzņēmumiem, 21,9% – pievienotajā vērtībā un 12,8% – nodarbinātībā, savukārt MVU 2015.-2016. gada pievienotā vērtība palielinājās tikai par 0,9% un nodarbinātībā samazinājās par 0,9%. Kā liecina Eurostat dati (1.tabula), Baltijas valstīs būtiski neatšķiras MMVU īpatsvars, kā arī MMVU devums valstu nodarbinātībā un pievienotajā vērtībā.

 

1. tabula. Uzņēmējdarbības pamatrādītāji

Avots: Eurostat

Saskaņā ar CSP datiem (2.tabula), neskatoties uz to, ka  lielākā daļa MMVU koncentrēti Rīgā, mikrouzņēmumu skaits aizvien pieaug arī reģionos, attīstot jaunas biznesa idejas un radot jaunas darba vietas, kas ārpus Latvijas galvaspilsētas ir būtisks faktors.

2. tabula. Uzņēmumu skaits Latvijas statistiskajos reģionos sadalījumā pa uzņēmumu lieluma grupām, 2014.g. un 2016.g.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami (3.tabula): lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība; vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu. Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita, populārākās darbības nozares šo uzņēmumu vidū atspoguļo Latvijas populārākās uzņēmējdarbības nozares kopumā.

 

3.tabula. Uzņēmumu skaits statistiskajos reģionos sadalījumā pa uzņēmumu lieluma grupām  un galvenajiem darbības veidiem (NACE 2.red.), 2016.g.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

MMVU ir nozīme lielākajā daļā valstu, īpaši jaunattīstības valstīs. Pēc Pasaules Bankas datiem, MMVU jaunattīstības valstīs nodrošina līdz pat 60% no kopējās nodarbinātības un līdz 40% no IKP. Tomēr piekļuve finansējumam ir galvenais šķērslis MMVU izaugsmei. Kopumā aptuveni 70% mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu jaunajos tirgos nav pieejami kredīti.

Nenoliedzami, MMVU ir izšķirīga loma darba vietu radīšanā, un kopumā tie strādā kā sociālās stabilitātes un ekonomikas attīstības faktors. Tomēr to attīstību var kavēt tirgus nepilnības, kas MMVU rada noteiktas problēmas, piemēram, MMVU rīcībā esošie ierobežotie resursi var apgrūtināt piekļuvi informācijai, jo īpaši par jaunām tehnoloģiju izstrādnēm, zināšanu pārnesi vai augsti kvalificētiem darbiniekiem. Bez šaubām, ne vienmēr jaunās tehnoloģijas un zināšanas top pētniecības laboratorijās. Inovācijas var parādīties, MMVU reaģējot uz konkrētu problēmu vai interesantu ideju. Tomēr oficiālie statistikas dati liecina par to, ka Latvijā 2012.-2014. gadā inovatīvi aktīvie bija 20,8% mazu, 40,1% vidējo un 68,8% lielu uzņēmumu.

Analizējot inovatīvi aktīvu uzņēmumu sadalījumu pa nozarēm, var konstatēt, ka gan rūpniecībā, gan pakalpojumu sektorā arī dominē lieli inovatīvi uzņēmumi (attiecīgi, 68,7% un 68,9%), kas ir acīmredzami, jo lieliem uzņēmumiem pieejams vairāk resursu, lieliem uzņēmumiem ir vieglāk pieejami banku kredīti par zemām likmēm u.c. Diemžēl CSP veiktā statistiskā apsekojumā par inovācijām uzņēmējdarbībā netiek ietverti mikrouzņēmumi, tāpēc oficiālie statistikas dati par inovācijām mikrouzņēmumos netiek apkopoti.

MMVU attīstība Latvijā ir īpaši svarīga no ekonomikas diversifikācijas, attīstības nodrošināšanas, kā arī konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanas viedokļa, jo:

  • MMVU nodrošina lielu uzņēmumu pastāvēšanu, piegādājot tiem preces un pakalpojumus, kā arī tieši ietekmē visas valsts ekonomikas attīstību, nodrošinot vietējā tirgus piepildīšanu ar patēriņa precēm un pakalpojumiem, eksporta potenciāla pieaugumu;
  • pieaugošas konkurences apstākļos pasaules tirgū MMVU, izmantojot zemāku kapitāla intensitāti nekā liels ražotājs, nodrošina ražošanas un produktu klāsta modernizāciju;
  • MMVU sabiedrībai rada papildu sociālo un ekonomisko efektu. Sakarā ar to, ka MMVU ir nodarbināta lielāka iedzīvotāju daļa, tie veicina vidusslāņa iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanās un tiek samazināti valsts izdevumi iedzīvotāju nodarbinātības nodrošināšanai un sociālās stabilitātes saglabāšanai;
  • MMVU rada tirgus konkurenci un līdz ar to veicina cenu krišanos un produktu un pakalpojumu kvalitātes celšanos;
  • MMVU ir elastīgi un spēj pielāgoties dažādām patērētāju pieprasījuma izmaiņām;
  • tajā pašā laikā MMVU attīstās lielo uzņēmumu kapitāla investīciju rezultātā, tādējādi MMVU un lieli uzņēmumi ir cieši saistīti.

Tādējādi MMVU jābūt galvenajam virzītājspēkam Latvijas ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. Lai to nodrošinātu, ir jāveicina MMVU administratīvās slodzes samazināšana un konkurētspējas paaugstināšana, galvenokārt jānodrošina:

  • neefektīva un pārmērīga valsts regulējuma likvidēšana, piemērojot principu “one in – two out”, kas nozīmē, ja tiek pieņemts viens jauns normatīvais akts, kas regulē uzņēmējdarbību, tad jāatceļ divi veci normatīvie akt, kuri ir izsmēluši sevi, vai vismaz viens − “one in — one out”;
  • administratīvo šķēršļu likvidēšana, administratīvo procedūru vienkāršošana un ar tām saistīto izmaksu samazināšana, piemērojot pieeju “one window”, kad uzņēmējs iesniedz vienu minimāli nepieciešamo dokumentu skaitu vienā iestādē vienam speciālistam, un pēc tam iestādes speciālisti paši veic visas apstiprināšanas un noformēšanas procedūras;
  • MMVU un NVO pārstāvju, kas atbalsta MMVU, līdzdalība likumprojektu izskatīšanā, valsts politikas veidošanā un īstenošanā mazo un vidējo uzņēmumu attīstības jomā;
  • atbalsta veidu MMVU un infrastruktūrai nodrošināšana: finanses, īpašums, informācija, konsultācijas;
  • inovatīvas pieejas ieviešana MMVU pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas jomā, apmācību plānošanā un īstenošanā;
  • pašnodarbinātības veicināšana;
  • MMVU eksportēto preču īpatsvara valsts kopējā eksporta apjomā palielināšana.

 

Autore ir Dr.oec., biedrības “Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība” valdes priekšsēdētāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu