Satversmes tiesa uz Tieslietu padomi nāca ar saviem priekšlikumiem. Vai rezultāts ir tuvu tam, ko gribējāt?
Ļoti tuvu mūsu redzējumam. Būtiski, ka konkrētā izpēte tiks veikta — gan šo lietu, gan perioda — un būs neatkarīgs skatījums no malas. Protams, tam ir jābūt neatkarīgam skatījumam. Eksperti nebūs vienīgi no iekšienes, tas nebūtu pietiekami. Faktiski tas ir tāds precedents. Jebkurā gadījumā gala lēmums ir labs. Tieslietu ministrijai tagad ir liels darbs.
Par konkrēto tiesu nolēmumu pacelšanu. Vai saskatāt, ka iespējams sniegt atbildes uz jautājumiem, tikai apskatot nolēmumus un nerunājot ar tiesnešiem? Un kas notiks tālāk?
Pilnīgi noteikti to var. Tad arī Tieslietu padome uz ziņojuma pamata lems. Varianti ir ļoti dažādi. Konkrēti — kas tur parādīsies? Parādīsies, kā viena lieta šķetināta. Parādīsies kādi jocīgi neatbildēti jautājumi. Tagad ir nākamais tiesnešu atestācijas loks. Ir pilnīgi skaidrs, ka šai informācijai ir jānonāk tiesnešu vērtēšanas kolēģijā. Protams, noilgums ir jārespektē, bet jāskatās, vai tas ir iestājies, vai tomēr ir kādi disciplināratbildības elementi. Izejas uz procesiem ir vairākas. Nav tā, ka viss tikai noslēdzas ar to, ka izpētījām, konstatējam problēmas, bet viss ar to beidzas, jo mums nav nekādas iespējas. Nē. Jebkurā gadījumā — ar vai bez jūsu publikācijas —, skatoties uz tiesu varu Latvijā 21. gadsimtā, viens no atslēgas mehānismiem ir tiesnešu vērtēšanas kolēģija. Tā ir jāstiprina. Jāskatās, kas tiek vērtēts, kādā veidā vērtēts. Tas ir pašā centrā.
Padome aicināja ministriju un Tiesu administrāciju sniegt atbildes par nejaušo lietu sadales sistēmu. Vai te nav pretruna, ka pašiem uzdod izvērtēt savu darbu?
Tas ir tehniski jāpārbauda. Latvijā ir izveidota sistēma, ka ir jābūt pilnīgi neviena nekontrolētam lietu sadalījumam. Ja tas tā nav noticis un ir radušās aizdomas, ka vienam tiesnesim vairāk nekā otram — ir jānoskaidro, kāpēc. To noteikti Tieslietu ministrija var darīt. Tālāk — ko ar šiem datiem darīt, tas jau būs Tieslietu padomes kompetencē. Es domāju, ka padome ir pierādījusi, ka varēs paskatīties uz tiem datiem.
Vai Ir rakstos publicētā informācija satur kādus būtiskus jaunumus tiesu varai?
Tas ir periods, kad manis Latvijā nebija (Ziemele bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese — red.). Jā, mani pašu jūsu publikācija noteikti pārsteidza. Jo viss ir tā savilkts kopā, ka liekas — nu, vienkārši slēdzam tiesu varu ciet.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.