Brīvi kā putni?

Sociālie tīkli daudziem kļūst par galveno informācijas avotu, un tos vēlēšanu kampaņās aktīvi izmanto gan politiķi sevis reklamēšanai, gan naidīgi ārvalstu spēki prātu duļķošanai. Vai KNAB šogad spēs efektīvi kontrolēt partiju tēriņus internetā pirms Saeimas vēlēšanām?

Mārtiņš Kālis (30) garās reklāmu pauzes televīzijā jau gandrīz desmit gadus redz tikai ciemos. Jaunumus viņš uzzina internetā un sociālajos tīklos — kā daudzi, jo gan YouTube, gan Facebook ik dienu apmeklē katrs trešais Latvijas iedzīvotājs.

Tieši internetā Mārtiņš pamanīja arī Nila Ušakova reklāmu pirms pašvaldību vēlēšanām — viņš ir Latvijas politikas karalis sociālajos tīklos ar vislielāko sekotāju skaitu. «Vienu reizi to rullīti noskatīties bija interesanti, pēc tam bija tāpat kā ar jebkuru citu reklāmu. Citus droši vien arī rādīja, bet atmiņā nav palikuši,» saka Mārtiņš. Viņa izvēli vēlēšanās šī reklāma neietekmēja. Viņš balsoja Siguldā.

Oficiāli Saeimas vēlēšanu kampaņa šogad sāksies 9. jūnijā. Līdz tam politiķi sociālajos tīklos var publicēt, ko vēlas, un arī maksāt par plašākas auditorijas sasniegšanu bez ierobežojumiem. To likums neliedz un partiju finanšu uzraugs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neuzskaita. Par priekšvēlēšanu izdevumiem partijām jāatskaitās tikai kampaņas posmā — tās ir 120 dienas pirms vēlēšanām. Katra partija kampaņā šogad drīkstēs iztērēt ne vairāk kā 533 347,95 eiro.

«Nezināmas izcelsmes naudai vēlēšanu kampaņā vajadzētu būt KNAB šī gada lielākajām galvassāpēm. Arī Nacionālās drošības padomei būtu jāpieslēdzas šim jautājumam, jo galvenās kampaņas bažas šogad nav par vietējo partiju blēdīšanos vai savstarpējiem rēķiniem, bet par nopietnu valsts drošības un vēlēšanu procesa apdraudējumu,» riskus iezīmē sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. Taču neizskatās, ka Latvija šiem riskiem ir gatava.