Diena: 5. februāris, 2018

Latvijas valsts parāds Andrim Slapiņam

Atklāta vēstule Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Latvijas Republikas iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim

Andris Slapiņš 1991. gada 20. janvāra vakarā devās pildīt savu pienākumu pēdējo reizi. Uzzinājis, ka pie Iekšlietu ministrijas skan šāvieni, Andris kopā ar operatoru Gvido Zvaigzni  steidzās turp. „Ja es to visu neuzņemšu filmā, tad pēc mums neviens nezinās, kāds bija 1991. gada janvāris Rīgā. Katrs varēs notikumus interpretēt, kā gribēs. Patiesība būs vienīgi kino. Kādreiz tā būs milzu vērtība,” teicis Slapiņš. Kamera turpināja filmēt arī pēc tam, kad Andri Bastejkalnā jau bija skārusi nāvējošā lode.

Kinooperatora kamera tolaik bija mūsu acis, mūsu iespēja pastāvēt pret noziegumiem, iespēja parādīt pasaulei, ka tauta barikādēs ir gatava nosargāt savas Latvijas atjaunoto neatkarību.

Mūsu valsts neatkarība un brīvība ir slacīta ar upuru asinīm, viņu piemiņa ir svēta. To solījušas godāt arī augstas valsts amatpersonas, sacīdamas, ka “mums ir jāpatur piemiņā to cilvēku vārdi, kuru dzīvības pārtrūka un kuru likteņi uz mūžiem ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas vārdu”.

Kad Andris Slapiņš pēdējo reizi devās pildīt savu pienākumu, viņš zināja, ka mājās gaida meita Anna, bet vēl nezināja, ka gaidāms dēls, kuram sieva Nata deva tēva vārdu – Andris. Arī viņiem ir svēta Andra Slapiņa piemiņa un arī viņi ir tās glabātāji.

Tāpēc mēs lūdzam Latvija Republikas Ministru kabinetu labot kļūdaino lēmumu – atteikumu Andrim un Annai Slapiņiem līdzās Krievijas Federācijas pilsonībai saglabāt Latvijas pilsonību. Aicinām ņemt vērā Pilsonības likuma 9. panta 1. daļas 5. punktā paredzēto iespēju Ministru kabinetam atļaut “saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm”.

Andra Slapiņa piemiņas glabāšana atbilst gan viņa bērnu, gan Latvijas tautas, gan Latvijas valsts interesēm. Tas ir mūsu visu pienākums.

 

Velta Čebotarenoka

Sarmīte Ēlerte

Dainis Īvāns

Sandra Kalniete

Romualds Ražuks

Jānis Škapars

 

P.S. Pirmdien valdošās koalīcijas politiķi vienojās barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem tomēr saglabāt Latvijas pilsonību, neraugoties uz to, ka viņiem ir arī Krievijas pilsonība, aģentūrai LETA pastāstīja Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Rūpniecība šogad augs lēnāk, bet turpinās palielināt īpatsvaru ekonomikā

Apstrādes rūpniecība noslēdza 2017. gadu ar mēreni priecīgu noti. Decembrī izlaide pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,3%, tādējādi gada griezumā apjomu kāpinot par 7,7%. Savukārt gadā kopumā ražošanas apjoms palielinājās par 8,2%. Pateicoties ieguves rūpniecības lieliskajam sniegumam: +18,5%, rūpniecība kopumā pērn auga par 8,5%.

Mašīnbūve nostiprināja izaugsmes līdera pozīciju, kopējam ražošanas kāpumam pērn pārsniedzot 20%. Gada pēdējā mēnesī divās apakšnozarēs – iekārtas, mehānismi un darba mašīnas, kā arī auto daļas, pieauguma temps bija ap 40%. 2018. gadā mašīnbūve “ripos” lēnāk, taču kāpums noteikti būs padsmiti procentu, turklāt ne paši mazākie padsmiti.

Pēc tam, kad kokapstrāde vairākus gadus bija glābusi apstrādes rūpniecību no pilnīgas izaugsmes apstāšanās, tā pērn prognozējami “sagura” – jūtamas gan investīciju apsīkuma sekas, gan, arvien skaudrāk — arī izejvielu trūkums, jo īpaši pēc tam, kad apaļkoku izvešanu izdevās apturēt Baltkrievijai. Līdz ar to pērn kokapstrādes izlaide auga vien par pāris procentiem. Gada beigās tā nonāca mīnusos laika apstākļu un mežistrādes darbu ierobežojumu dēļ. Īpaši slikti varētu izskatīties šāgada janvāra dati, ir bažas arī par to, kā būs pavasarī, kad mežos sasalušais ūdens atkusīs. Kokapstrādē šogad sagaidāma izlaides saglabāšana pērnā gada līmenī, nozares apgrozījumam tomēr augot uz cenu kāpuma rēķina.

Turpretim pārtikas ražošanas kāpums pērn paātrinājās. Šajā nozarē tuvākajā laikā izaugsmes potenciāls ir labāks, kas arī tiks izmantots, ja nozare meklēs iespējas tur, kur tās ir — eksportā, nevis sapņos par pārdošanas palielināšanu vietējā tirgū ar samazinātā PVN maģijas palīdzību, kas būtu jauka ideja, ja vien tā varētu strādāt.

Prognozēt vienmēr ir riskanti, jo īpaši nākotni, taču patlaban pieejamā informācija liek domāt, ka apstrādes rūpniecība šogad varētu augt par apmēram 6%. Tātad lēnāk nekā pērn, bet straujāk nekā ekonomika kopumā.

Apģērbu ražošana pērn pārsteidza

Ir tradīcija Luminor komentāros par notikumiem rūpniecībā ik mēnesi pievērst īpašu uzmanību kādai apakšnozarei. Vieglā rūpniecība pērn nebija straujāk augošā nozare, bet tās rezultātu noteikti var saukt par tīkamu pārsteigumu. Tekstilmateriālu ražošanas apjoms pērn palielinājās par 2%, taču svarīgākajā apakšnozarē — apģērbu ražošanā, pērn šujmašīnas strādāja par 10,8% ātrāk. Tā vispirms nāk prātā, minot iespējamos algu kāpuma “upurus” Latvijas ekonomikā, taču nozare ir ļoti kontrastaina. Ir uzņēmumi, kuriem minimālās algas kāpums līdz 430 eiro ir milzīga un patiesa drāma. Atklāti tiek runāts par darbības sašaurināšanu vai īstā darba laika neuzrādīšanu, slimības lapu apjoma palielināšanu, darbu no mājām, formāliem bezalgas atvaļinājumiem un tamlīdzīgiem izmaksu pārvaldības meistardarbiem. Visvairāk tas skar mazāk specializētus uzņēmumus, kuru darba izcenojumu griestus ietekmē pat vairs ne Ķīna, bet Vjetnama, Bangladeša vai Etiopija.

Vienlaikus nozarē darbojas uzņēmumi, kuri strādniekiem maksā par minimālo algu apmēram divreiz lielāku summu, vienlaikus strādājot ar 2-4 reizes augstāku rentabilitāti nekā tipiski nozares pārstāvji. Tukumu var uzskatīt par darba un funkcionālo apģērbu ražošanas centru, šeit jau kādu laiku darbojas divi nozīmīgi šīs jomas uzņēmumi, nesen atvērts trešais. Jautājums – kāpēc šos apģērbus nevar šūt Latgales uzņēmumi, kuri sūdzas par minimālās algas celšanu? Izrādās, ka šajā reģionā trūkst nepieciešamo specializēto zināšanu, bet pierunāt cilvēkus tur pārcelties no Rīgas apkārtnes būtu ļoti grūti.

Tā ir brīnišķīga ilustrācija ekonomista Rikardo Hausmana popularizētajai teorijai par to, ka ražošanas kompetence var pārvietoties tikai līdz ar cilvēkiem, kuru galvās un pirkstos tā mīt. Tieši šī iemesla dēļ pat vienā valstī gadu desmitiem un simtiem var ļoti krasi attīstības kontrasti, kā Itālijā, kurus neizdodas dzēst pat ar milzīgām investīcijām.

Veļas ražošanas uzņēmumi ir pa vidu šiem piemēriem. Šajā klāsterī ir ražotāji, kurus minimālās algas kāpums tieši neapdraud, bet ir tādi, kuriem tas ir liels risks. Cerams, ka ar laiku labāks mārketings, uzņēmumu apvienošanās vai organiska izaugsme līdz ar lielāku eksporta administrēšanas spēju ļaus algas Liepājas šuvējiem palielināt līdz viņu prasmēm atbilstošam līmenim.

Runājot par ticamām tālākas nākotnes tendencēm, vieglās rūpniecības īpatsvars ekonomikā nākotnē visdrīzāk turpinās samazināties. Taču būs nozares un uzņēmumi, kuri sekmīgi attīstīsies.

Investīcijas ir, kaut ne vienmēr avīžu virsrakstos

Miljons dolāru jautājums nākamajam gadam – kā un vai rūpniecība spēs palielināt izlaidi nākamgad, ievērojot, ka jaudas ir jau diezgan noslogotas. Diezgan vājā investīciju aktivitāte nozarē pērn patiešām rada bažas. Taču viedoklis — nepalielinot investīcijas, izaugsme apstāsies, izskanēja arī pirms gada un diviem, tieši pirms nesenā nozares izaugsmes paātrinājuma. Tāpēc ir jāsaprot, kas notiek zem lielo statistikas datu “vāka”.

Salīdzinot jaudu noslodzes datus tagad un laikā tūlīt pēc pievienošanās ES, jāņem vērā, ka ir notikusi vērienīga iekārtu nomaiņa. Iekārtu praktiskā pielietojamība tirgū pieprasītu produktu ražošanai jau ir daudz labāka nekā 2005. – 2007. gada buma laikā. Noslodzes līmenis ir augsts, salīdzinot ar LV vēsturisko rādītāju, bet ne, piemēram, ar Vācijas datiem.

Mašīnbūvē kāpums daļēji ir panākts uz brīvo jaudu apgūšanas rēķina, te var minēt divus tradicionālos nozares flagmaņus — Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcu (RER) un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR). Taču ir uzņēmumi, kuros jaudas ir palielinātas. Dažkārt tas notiek, starptautisku uzņēmumu grupu ietvaros uz Latviju pārceļot lietotas, vēl ļoti labas ražošanas iekārtas, kuru vērtības atspoguļojumam grāmatvedībā un līdz ar to arī statistikā var nebūt nekāda sakara ar to praktisko pielietojamību un spēju radīt pievienoto vērtību. Savukārt metālapstrādes uzņēmumos vēl var atrast brīvas jaudas, kas ir radītas iepriekšējā ES fondu perioda laikā, ar domu, ka atbalsts jāizmanto, tad jau laiks rādīs, kā iekārtu izmantot. Šajā nozarē, no kuras savukārt lielā mērā ir atkarīga mašīnbūves veiktspēja, laiks starp lēmumu par investēšanu un jaudu pieaugumu var būt diezgan īss, lielāko daļu ražošanas vajadzību var nosegt ar tirgū jau pieejamiem risinājumiem. Par pasūtījumu trūkumu te šobrīd nesūdzas neviens, arī interese par iekārtu iegādi aug.

Daudz ierobežotākas ir iespējas strauji palielināt ražošanu kokapstrādē un pārtikas pārstrādē. Taču šajā gadījumā daudz lielāks šķērslis ir nevis ražošanas jaudu, bet lielos attālumos grūti pārvadājamu izejvielu trūkums. Problēma nav neatrisināma, piemēram, kokzāģētavas regulāri importē baļķus ne tikai no Lietuvas, bet arī no Zviedrijas un Norvēģijas, parādās kravas no Polijas un Vācijas, sācies arī finierkluču imports ar kuģiem. Piena pārstrādē teorētiskais nākotnes izaugsmes potenciāls ir ļoti liels, bet vispirms ir jāpalielina saražotā svaigpiena apjoms, to vēl var darīt vairākkārtīgi. Taču to traucē uz ES fona zems iepirkuma cenu līmenis, kuru nosaka modernu un liela mēroga ražošanas jaudu nepietiekamība, kuru būvētājiem savukārt būtu jāsamierinās ar ilgstošu strādāšanu ar zemu jaudu, tātad neefektīvi, jo vienai šādai rūpnīcai būtu vajadzīgs viss Latvijā šobrīd saražotais svaigpiens.

 

Autors ir bankas Luminor ekonomists

Tiesa sāk pārbaudi par tiesneša Bula iespējamām māszinību studijām

Rīgas rajona tiesa sākusi pārbaudi par portālā IrIr.lv publicēto informāciju, ka tiesnesis Raimonds Buls paralēli tiesneša pienākumu pildīšanai dienas nodaļā studē koledžā māszinības un tiesas darba laikā atrodas ārpus tiesas, veicot praksi Jūrmalas slimnīcā. Par to liecina tiesas priekšsēdētājas Ineses Siliņevičas paziņojums.

Siliņeviča, sniedzot sākotnējos komentārus, ir norādījusi, ka šāda situācija viņai nav bijusi zināma un tiesneša Bula prombūtni viņa nav saskaņojusi. Vienlaikus viņa norāda, ka konkrētā tiesneša darba rādītāji neliecina par darba pienākumu neizpildi vai izpildi nepilnā apmērā, vēsta LETA.

Patlaban tiesā tiek veikta apstākļu pārbaude, lai noskaidrotu publicētās informācijas atbilstību faktiskai situācijai. Tuvākajā laikā tiesas priekšsēdētāja izlems jautājumu par nepieciešamību ierosināt disciplinārlietu par tiesneša saukšanu pie disciplināratbildības par darba pienākumu nepildīšanu, tiesneša necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.

Tiesas priekšsēdētāja norāda, ka šis ir bezprecedenta gadījums un patlaban izdarīt secinājumus par Bula rīcības prettiesiskumu būtu pāragri. Vienlaikus viņa uzsver, ka šāda situācija rada gan pašu tiesnešu, gan sabiedrības neizpratni par tiesas darba organizāciju un atstāj negatīvu iespaidu uz tiesu sistēmu kopumā.

Portāls IrIr.lv piektdien vēstīja, ka 1. februārī ap plkst. 11.45 Jūrmalas slimnīcā žurnāliste novēroja, ka Buls, tērpies baltā mediķa formā, stūmis pacienta gultu pa slimnīcas gaiteni. Buls neatbildēja pēc būtības uz jautājumiem, vai nolēmis mainīt profesiju un kāpēc darba laikā atrodas slimnīcā. “Par piederīgo rūpējos. Par savu tuvāko rūpējos. Kāda jums daļa!” uz jautājumiem atcirtis Buls. Viņš arī izturējies agresīvi, vairākkārt nesekmīgi cenšoties pārtraukt sarunas filmēšanu.

Ir kļuva zināms, ka Buls studē Paula Stradiņa medicīnas koledžas programmas Māszinības 1. kursā un regulāri apmeklē gan lekcijas, gan praksi. Lielākā daļa no mācībām notiek laikā, kas valsts iestādēs skaitās oficiālais darba laiks. Koledžas mājaslapā teikts, ka šo studiju ilgums ir trīs gadi un profesiju var apgūt par valsts budžeta līdzekļiem.

Šonedēļ šī kursa studentiem bija prakse Jūrmalas slimnīcā. Prakses laiks ir no plkst. 9 līdz 15. Kā Ir skaidroja slimnīcas virsmāsa Rita Rozentāle, Buls ir praksē slimnīcā ar oficiālu nosūtījumu no Stradiņa medicīnas koledžas un nevienu prakses dienu nav nokavējis.

Ir atgādina, ka žurnāla pētījumā par aizdomīgām maksātnespējas lietām tiesnesis Buls izrādās līderis – pie viņa visbiežāk nonākušas firmas, kas pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa mainījušas juridisko adresi. No 2008. līdz 2015. gadam pie Bula bija atceļojušas 28 šādas firmas ar kopumā 246 miljonu eiro saistībām. Turklāt par Bula lēmumiem maksātnespējas lietās iesniegti 12 protesti un Augstākā tiesa tos visus apmierinājusi saistībā ar būtiskiem pārkāpumiem.

 

Video ar tiesnesi Raimondu Bulu Jūrmalas slimnīcā:

Tieslietu padome vienbalsīgi atbalsta šaubīgo maksātnespējas lietu pārbaudi

Tieslietu padome pirmdien nolēma izveidot divas darba grupas, lai izvērtētu maksātnespējas lietu izskatīšanu un sadali laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam, ziņo LETA.

Vienu no darba grupām veidos Augstākās tiesas (AT) Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa un tās uzdevums būs, pieaicinot ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināts AT iesniegtais protests laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam.

Otro darba grupu veidos Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju, kurām uzdots veikt pārbaudi par tiesnešu specializāciju un lietu sadali maksātnespējas jomā laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam.

Lēmums par darba grupu izveidi tika pieņemts vienbalsīgi.

Tieslietu padome arī konstatēja, ka kopš 2014. gada ir veiktas būtiskas izmaiņas maksātnespējas tiesiskā regulējuma jomā un notikušas pozitīvas pārmaiņas tiesvedību jomā, kā arī izvirzīja jaunus uzdevumus sistēmas tālākai pilnveidei un uzlabošanai.

Sistēmas uzlabošanai paredzēts atbalstīt grozījumu nepieciešamību Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, paredzot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības noteikt tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, kā arī vairāki ierosinājumi, lai veicinātu tiesnešu savstarpējo un starpinstitucionālo komunikāciju.

Sēdes laikā notika vairākas diskusijas par komisiju izveidi un to sastāvu. Piemēram, Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele norādīja, ka “lai nosargātu tiesu varas prestižu, mums ir jāpierāda, ka mēs varam reaģēt uz sabiedrības viedokļiem”. “Mums vajag maksātnespējas lietu situāciju izpētīt ar neatkarīgām metodēm, kas nav AT struktūrvienības. Ir notikušas būtiskas pārmaiņas tiesu sistēmā, un, ja mēs esam pārliecināti par to efektivitāti, tad to arī konstatēs neatkarīga analīze. Tam secinājumam būs lielāks svars, ja tas nāks no ar tiesu sistēmu nesaistītiem ekspertiem.”

Savukārt AT un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka neviens nav apšaubījis AT Civillietu departamenta lēmumus, tādēļ nav pamata šādai diskusijai. Līdzīgu viedokli piedāvāja arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš norādīja, ka nav pamata strīdēties un nav pamata apšaubīt AT lēmumus.

Jau vēstīts, ka maksātnespējas lietu jautājuma izskatīšanu padome sāka 22. janvāra sēdē, kurā padomes locekļi uzklausīja vairākus viedokļus personām, kas saistītas ar tiesu sistēmu. Vairāk nekā piecu stundu ilgajā sēdē tās dalībnieki nenonāca pie kopsaucēja.

Tieslietu padomes sēde tika sasaukta pēc žurnālā “Ir” paustā fakta, ka septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikuma ir nomainījuši adresi, kas ir aptuveni 10% no visiem procesiem.

Žurnālisti dodas uz skolām, lai veicinātu jauniešu medijpratību

Ar Latvijas Televīzijas žurnālistes Olgas Dragiļevas viesošanos Daugavpils Krievu vidusskolā licejā sākušās medijpratības projekta Pilna doma nodarbības, kurā deviņi atzīti mediju nozares profesionāļi uzrunās ap 330 jauniešu un viņu pedagogus no 46 Latvijas vidusskolām. Projekta Pilna doma mērķis ir palīdzēt jauniešiem uzzināt, kā plašajā informācijas klāstā atpazīt melu ziņas, propagandu un slēpto reklāmu, kā izvērtēt, kuriem medijiem var uzticēties, un mudināt pašus kļūt par gudriem satura veidotājiem.

Pie vidusskolēniem Daugavpilī, Liepājā, Dobelē, Tukumā, Cēsīs un Rīgā dosies gan sabiedrisko, gan komercmediju žurnālisti – LTV redaktors, raidījumu Aizliegtais paņēmiens un Tieša runa autors Guntis Bojārs, mediju pētniece un pasniedzēja Solvita Denisa-Liepniece, LTV Ziņu dienesta žurnāliste Olga Dragiļeva, TV3 Ziņu dienesta žurnāliste Monta Jakovela, portāla Delfi žurnālists Filips Lastovskis, žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele, portāla Irir.lv redaktore Māra Miķelsone, portāla LSM.lv ziņu redaktore Jara Sizova un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska. Lai tiktos ar mediju profesionāļiem, skolēniem bija jāiesūta sava žurnālistikas darba ideja, kuru viņi būtu gatavi realizēt konkursa ietvaros. Pārliecinošāko ideju autoriem projektā iesaistītie žurnālisti  mentori atbalstu sniegs visā darbu izstrādes procesā.

Projektu Pilna doma īsteno Baltijas Mediju izcilības centrs. Tā izpilddirektore Rita Ruduša teic, ka, piedaloties mediju pratības konkursā un strādājot ar mentoriem, jaunieši iegūst vērtīgas un paliekošas iemaņas. “Pirmkārt, jaunieši trenē kritiskās domāšanas “muskuļus”, proti, spēju atšķirt kvalitatīvu informāciju no nekvalitatīvas vai manipulatīvas. Otrkārt, viņi uzspicē savas stāstnieka spējas, kas dzīvē būs noderīgas,” saka Ruduša.

Mediju pratības konkurss Pilna doma saņēma 70 komandu pieteikumus no 46 vidējās izglītības iestādēm. Jauniešu iesūtītās idejas atklāj, ka vidusskolēni vēlas pētīt visplašāko tēmu loku, sākot ar negodīgu praksi skolēnu ēdināšanā un mācību e-grāmatu neesamību, beidzot ar bezpajumtniekiem, metro atjaunošanu un attieksmi pret oligarhu sarunām.

LTV Ziņu dienesta žurnāliste Olga Dragiļeva pēc pirmās tikšanās ar jauniešiem Daugavpilī atzina, ka viņu iedvesmojusi skolēnu degsme izzināt gan savas pilsētas, gan dažādus dzīves aspektus. “Man patika, ka, neskatoties uz manu kritiku par to, kā varētu uzlabot konkursa darbus, viņi nepadevās un drosmīgi aizstāvēja savu viedokli. Jaunieši, ar kuriem strādāju, ļoti labi prata identificēt reklāmu un slēptos ziņojumus, un atšķirt kvalitatīvu mediju saturu no nekvalitatīva. Viņiem pilnīgi noteikti piemīt kritiskā domāšana.”

Mediju pratības konkursa Pilna doma darbus vērtēs žūrija, kurā strādās Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, mediju eksperte Olga Proskurova, laikraksta Neatkarīgās Tukuma Ziņas galvenā redaktore Ivonna Plaude, Latvijas Radio 4 direktore Ilona Madesova, portāla LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava, biedrības Avantis radošā direktore Ilona Bičevska, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča un ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras nodaļas vadītājs Čads Tvitijs. Uz noslēguma pasākumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2018. gada 13. aprīlī tiks aicinātas 20 komandas, un uzvarētāju darbi tiks publicēti sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.

Projekta mājas lapā www.pilnadoma.lv atrodams plašs mediju pratības un kritiskās domāšanas mācību materiālu klāstu, ko var izmantot gan jaunieši, gan pedagogi mācību procesā skolās.

Beļģijā sāk tiesāt Parīzes teroraktos apsūdzēto džihādistu

Beļģijā pirmdien paaugstinātas drošības apstākļos sāka tiesāt Salahu Abdeslamu, kurš ir vienīgais zināmais džihādists, kas izdzīvojis 2015. gada 13. novembrī Parīzē sarīkotajos teroraktos, ziņo LETA/AFP.

Marokāņu izcelsmes džihādists Abdeslams stingrā Francijas un Beļģijas drošības spēku apsardzībā tika pārvests no Parīzes uz Briseli, kur viņš tagad tiek tiesāts par Beļģijas galvaspilsētā 2016. gada 15. martā notikušo apšaudi. Trīs policisti šajā apšaudē tika ievainoti, bet viens džihādists zaudēja dzīvību.

Abdeslams pirmdien tiesā Beļģijā par slepkavības mēģinājumu un nelikumīgu ieroču glabāšanu atteicās atbildēt uz jautājumiem, vēsta raidorganizācija RTBF un laikraksts “Le Soir”.

Pēc nelielas pauzes prāva atsākās ar līdzapsūdzētā Sofjena Ajari iztaujāšanu. Viņš apgalvo, ka Sīrijā pievienojies džihādistu grupējumam “Islāma valsts”, tomēr savi par radikāli neuzskata, vēsta RTBF.

Pēc Parīzes teroraktiem 28 gadus vecais Abdeslams slēpās Briselē, kur tika aizturēts 2016. gada 18. martā – četras dienas pirms Briseles metro un lidostā notikušajiem teroraktiem. Pēc aizturēšanas Abdeslams tika izdots Francijai.

Beļģijas tiesā kā viņš un arī otrs apsūdzētais, kas arī bijis iesaistīts apšaudē, apsūdzēti par “vairāku policistu slepkavības mēģinājumu terorisma kontekstā” un “aizliegtu ieroču glabāšanu”. Viņi abi tika aizturēti pāris dienas pēc šīs apšaudes. Abiem draud līdz 40 gadiem ilgs ieslodzījums.

Pēc tiesas Beļģijā vēlāk gaidāms process arī Francijā.

Beļģijā dzimušais Francijas pilsonis Abdeslams kopš notveršanas brīža ir atteicies runāt ar izmeklētājiem. Viņš tomēr uzstājis uz dalību tiesas procesā Beļģijā.

Sākotnēji tiesas sēde bija paredzēta decembrī, tomēr pēc apsūdzētā advokāta lūguma tā tika atlikta līdz februārim.

Uzbrukumos Briseles metro un lidostā dzīvību zaudēja kopumā 32 cilvēki, bet Francijas galvaspilsētā tika nogalināti 130 cilvēki. Abos gadījumos atbildību uzņēmās teroristu grupējums “Islāma valsts”. Tiek uzskatīts, ka par teroraktiem gan Briselē, gan arī Parīzē ir atbildīga tā pati džihādistu šūniņa.

DP aizturēto Latvijas pilsoni tur aizdomās par spiegošanu Krievijas labā

Drošības policijas (DP) nesen aizturētais Latvijas pilsonis tiek turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, aģentūrai LETA apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). Kozlovskis gan nekomentēja vai spiegošana saistīta ar mēģinājumiem iegūt militāra rakstura informāciju.

Runājot kopumā par spiegošanas draudiem, ministrs norādīja, ka Latvijā ārvalstu specdienestu radītie izlūkošanas riski nekad nav bijuši zemi, taču pēdējos pāris gados tie ir pieauguši, ņemot vērā kopējo drošības situāciju Baltijā.

Viņš teica, ka palielinātais NATO kontingents Latvijā izraisa ārvalstu specdienestu interesi uzzināt detaļas par alianses bruņotajiem spēkiem. Arī publiski izskanējusī informācija, ka Lietuvā kopš decembra aizturēti trīs cilvēki par iespējamo spiegošanu Krievijas labā, liecina par ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu valstu specdienestu interesi militārajā jomā Baltijā.

“Vēlos atgādināt, ka pēdējos gados ir celta arī Latvijas drošības iestāžu kapacitāte un dienestiem ir palielināts finansējums, līdz ar to redzami arī DP darba rezultāti. Es gan negribētu vilkt paralēles, ka laikā, kad DP bija mazāks finansējums, tad nekādas pretizlūkošanas darbības nenotika. Tāpat 2016.gadā veiktie grozījumi Krimināllikumā ir būtisks instruments, lai vērstos pret ārvalstu radītajiem riskiem Latvijas drošībai,” norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka DP ir aizturējusi un tiesa apcietinājusi kādu Latvijas pilsoni, kurš tiek turēts aizdomās par spiegošanu. Kriminālprocess sākts pagājušā gada 19.decembrī.

Tikmēr Lietuvas varas iestādes paziņojušas, ka Lietuvā kopš decembra aizturēti trīs cilvēki, kas tiek turēti aizdomās, ka par atlīdzību spiegojuši Krievijas labā. Aizturētie ir Lietuvas pilsoņi. Domājams, ka viņi pēc Krievijas izlūkdienestu pasūtījuma snieguši informāciju par Lietuvas militārajiem un stratēģiski svarīgajiem objektiem.

Saskaņā ar prokuratūras informāciju kopš 2014.gada Lietuvā noskaidrotas 12 personas, kas tiek turētas aizdomās par spiegošanu. Pieciem cilvēkiem jau piespriesti sodi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu.

Citā lietā DP 2016.gadā par spiegošanu Krievijas labā aizturēja AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ceļu meistaru Aleksandru Krasnopjorovu. Patlaban lieta iztiesāšanas stadijā atrodas Jelgavas tiesā un vēl nesen Krasnopjorovs atbrīvots no apcietinājuma, taču viņam piemērots cits drošības līdzeklis. Krasnopjorovs pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā.

2015.gada gada vasarā Ādažos aizturēti divi Krievijas pilsoņi, kuri nelikumīgi iekļuva Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē, kurā mitinājās arī sabiedroto valstu karavīri. Aizturēšanas brīdī pie Krievijas pilsoņiem tika atrastas skrejlapas angļu valodā. Abus vīriešus DP sākotnēji vainoja par spiegošanu un par mēģinājumu veikt teroristiskas darbības, taču vēlāk viņu veiktās darbības tika pārkvalificētas par huligānismu un pirmās instances tiesa abiem vīriešiem piemēroja trīs mēnešu un 27 dienu ilgu brīvības atņemšanu. Tas ir laiks, ko viņi iepriekš pavadīja apcietinājumā.

DP 2016.gada publiskajā pārskatā teikts, ka līdzīgi kā iepriekš, arī 2016.gadā nozīmīgāko apdraudējumu un izaicinājumus pretizlūkošanas jomā Latvijā radīja Krievijas specdienesti.

SOK liedz Krievijas sportistiem piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti tomēr nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņoja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs, vēsta LETA.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls. Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē – joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja tikai pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

Līdz ar to Olimpiādē nevarēs piedalīties arī krievu skeletonists Aleksandrs Tretjakovs, kurš 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīja zeltu, apsteidzot latvieti Martinu Dukuru. Arī viņš tika iesaistīts dopinga sāgā, bet tika attaisnots.

Bez Tretjakova olimpiskajās spēlēs liegts piedalīties arī skeletonistēm Jeļenai Ņikitinai, Marijai Orlovai, kā arī šī sporta veida trenerim Sergejam Čudinovam. Savukārt distanču slēpošanā nestartēs Aleksandrs Ļegkovs, Jevgēņijs Belovs, Maksims Viļegžaņins, Aleksandrs Bezsmertnijs, Jevgēņija Šapovalova, Natālija Matvejeva, kamēr ātrslidošanā nepiedalīsies Olga Fatkuļina, Aleksandrs Rumjancevs un Artjoms Kuzņecovs. Visbeidzot kamaniņu sportā Olimpiādē nebūs Tatjanas Ivanovas un trenera Alberta Demčenko.

CAS 11 Krievijas sportistu apelācijas apmierināja tikai daļēji, atstājot spēkā diskvalifikācijas un anulētos rezultātus. Starp šiem sportistiem ir arī bobslejisti Aleksandrs Zubkovs un Aleksandrs Kasjanovs, kas nozīmē, ka par olimpiskajiem čempioniem kļūst Latvijas bobsleja pilota Oskara Melbārža četrinieks, kurā startēja Daumants Dreiškens, Jānis Strenga un Arvis Vilkaste, bet divniekos Melbārdim ar Dreiškenu tagad pienākas bronza.

Kopumā Krievijas delegācijai, kas uzvarēja Soču olimpisko spēļu medaļu vērtējumā, pēc apsūdzībām valsts atbalstītas dopinga programmas uzturēšanā tika atņemtas 13 no 33 iegūtajām godalgām, kas tai tobrīd kopvērtējumā lika atkrist uz ceturto vietu aiz Norvēģijas, Kanādas un ASV, taču pēc CAS lēmuma krievi atgriezušies pirmajā vietā.

SOK decembrī piesprieda diskvalifikāciju visai Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas tai liegs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts “Olympic Athlete from Russia” jeb “Olimpiskais sportists no Krievijas”.

Ziemas olimpiskās spēles Phjončhanā, Dienvidkorejā, norisināsies no 9. līdz 25. februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Kinooperatora Slapiņa bērni tiesājas par dubultpilsonības saglabāšanu

Valdība pirms diviem gadiem noraidīja barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību – tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, pirmdien vēsta laikraksts “Diena”.

Šāds lēmums pieņemts Laimdotas Straujumas (V) valdības laikā. Tā noraidījusi Slapiņa bērnu – 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra – lūgumu ļaut viņiem saglabāt Latvijas pilsonību.

“Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti,” 2014. gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstīja jaunieši.

Gadu vēlāk, 2015. gada 3. novembrī, valdība noraidīja šo lūgumu. “Diena” noskaidroja, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.

Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī tagad Māra Kučinska (ZZS) valdībā.

“Diena” noskaidroja, ka Latvijas pilsonību Slapiņi ieguva ar dzimšanas brīdi kā sava tēva tiešie pēcnācēji. 1994. gadā Slapiņa atraitne ar abiem bērniem pārcēlās uz Maskavu, kur bērni kā savas mātes pēcnācēji ieguva otru pilsonību – Krievijas.

Latvijas Pilsonības likums dubultpilsoņiem kopš bērnības, kuriem otrā ir Krievijas pilsonība, neparedz iespēju saglabāt abas pilsonības. Līdz ar to formāli Slapiņa bērniem, sasniedzot 25 gadu vecumu, būtu jāizvēlas, kuru no abām pilsonībām saglabāt.

Pilsonības likums Slapiņu gadījumā ļautu saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets būtu devis tādu atļauju “atbilstoši svarīgām valsts interesēm”.

Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pērnā gada 17. janvārī nolēma abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzēja, un ceturtdien, 8. februārī, gaidāma Administratīvās rajona tiesas sēde.

“Slapiņa bērni sevi uzskata par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri savu pilsonību ir ieguvuši likumīgā ceļā, un uzskata, ka piešķirtās tiesības uz Latvijas pilsonību nevar tikt atņemtas, ierobežotas vai izteikti lūgumi atteikties no pilsonības, kas pašlaik ir vienīgais, kas ļauj saglabāt saikni ar tēvu un valsti, kuras dēļ tēvs zaudēja savu dzīvību, cīnoties par tās neatkarību,” laikrakstam norādīja Slapiņu intereses aizstāvošā advokāte Vita Liberte.

Barikādes Rīgā 1991. gadā ilga no 13. janvāra līdz 27. janvārim. To laikā bojā gāja Roberts Mūrnieks, 20. janvāra milicijas īpašo uzdevumu vienības (OMON) uzbrukumā Iekšlietu ministrijai tika nošauti iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, režisors Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš, vēlāk no gūtajiem ievainojumiem mira kinooperators Gvido Zvaigzne. 21. janvārī Vecrīgā barikāžu celtniecības laikā bojā gāja Ilgvars Grieziņš.

“Diena” atzīmē, ka Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā, ko jau pēc nāves 2010. gada novembrī piešķīra Slapiņam, klātesot kinooperatora atraitnei Natālijai Djušenai, no toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rokām glabāšanā saņēma Slapiņa dēls Andris.

Iedzīvotāji par zālēm pārmaksā vismaz 50 miljonus eiro gadā

Produktīvi izmantojot E-veselības pakalpojumus, kā arī nedaudz mainot mediķu un pacientu ieradumus, par zālēm varētu ietaupīt pat vairāk nekā 50 miljonus eiro.

Aplēsts, ka pacienti Latvijā par zālēm gadā pārmaksā ap 50 miljoniem eiro vai pat lielāku summu. No kurienes šādi skaitļi? Kopējais pārdoto zāļu apjoms naudas izteiksmē 2016. gadā sasniedza aptuveni 370 miljonus eiro, savukārt 2017. gadā, tas noteikti ir audzis vēl, pietuvojoties vai pat sasniedzot, 400 miljonu eiro atzīmi.

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) dati par 2017. gada pirmo pusgadu parāda, ka 25% no Latvijā pārdoto zāļu iepakojumiem bija oriģinālās zāles. Naudas izteiksmē to daļa ir vēl lielāka, jo vidēji tās ir vismaz divreiz dārgākas. Sanāk, ka oriģinālo zāļu, kuras lielā daļā gadījumu varēja aizvietot ar analogiem, tirgus vien veidoja vairāk nekā 100 miljonus eiro, un cilvēki par tām maksāja divreiz vairāk, nekā būtu izdevuši par ģenēriskajiem medikamentiem. Jāuzsver, ka krietni atšķiras arī dažādu ražotāju ģenērisko medikamentu cenas. Arī tur iespējams ietaupīt.

Kā to izdarīt?

Pašlaik E-veselības sistēma klibo, bremzējas un vairāk traucē nekā palīdz, tomēr tai ir arī kāds būtisks pluss. Izrakstot receptes, ārsts redzot visus Latvijas aptiekās pieejamos konkrētā medikamenta analogus, var izvēlēties lētāko. Vēl viens variants ir norādīt receptē tikai aktīvo vielu un zāļu izvēli atstāt pacienta ziņā. Galvenais būtu atmest aizspriedumus un rūpīgāk piedomāt pie zāļu izrakstīšanas un iegādes ekonomiskā aspekta.

Jāsāk būtu ar vienkāršāko. Plašāku daudz lētāko ģenērisko jeb, citiem vārdiem sakot, identisko preparātu lietošanu. Neraugoties uz epizodiskām kampaņām, kurās gan mediķi, gan pacienti tiek aicināti no iedarbības ziņā līdzvērtīgiem medikamentiem izvēlēties budžetam atbilstošākos, gan vieniem, gan otriem saglabājas aizspriedumi, inerce un nezināšana.

Ja medikamentu ārstnieciskās sastāvdaļas ķīmiskā uzbūve ir identiska, turklāt pētījumos ir apstiprināta līdzvērtīga to iedarbība uz cilvēka organismu (bioekvivalence), un atšķiras vien tādi elementi kā tabletes izgatavošanā izmantotās saistvielas, krāsvielas, iepakojums un nosaukums, tad neredzu iemeslu kāpēc gan neizvēlēties lētāku produktu. Cilvēki par zālēm pārmaksā un vainojama pie tā ir gan mediķu, gan tirgotāju, gan arī daļēji pašu pacientu neinformētība.

Kāpēc tā? Mediķi nereti, izrakstot recepti, ieraksta sev ierastāko medikamentu nosaukumu, pacients nepainteresējas vai nav pieejami lētāki šī paša medikamenta analogi, savukārt farmaceits aptiekā izsniedz to, ko no viņa prasa. Netrūkst situāciju, kad pacientam paraksta vienas plaši ražotas zāles situācijā, kad ir pieejami lētāki analogi.

Nosaukšu tikai vienu piemēru. Ibuprofen, Ibumetin, Ibugesic, Ibustar… Sarakstu būtu iespējams turpināt vēl ilgi. Visas šīs Latvijas aptiekās nopērkamās populārās bezrecepšu zāles ir viena pirmo reizi pagājušajā gadsimta 60. gados sintezēta medikamenta (Brufens) ģenēriskie analogi, kuru ārstnieciskā sastāvdaļa ir ibuprofēns. Respektīvi, šo zāļu terapeitiskā iedarbība būtībā ir identiska. Atšķiras tikai ražotājs un cena, turklāt nereti visai būtiski – pat vairākas reizes.

Iedzīvotāji, pērkot dārgāko no medikamentiem, nereti pat neaizdomājas, ka turpat blakus stāv identiskas, taču daudz lētākas zāles ar citu nosaukumu. Situāciju ir iespējams mainīt, un līdzēt varētu arī daudz kritizētā E-veselība.

 

Autors ir neiroķirurgs un Saeimas deputāts, Vienotība