Saeima aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem” 7

Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols Saeimas sēdē. Foto: Saeimas Preses centrs
Print Friendly, PDF & Email

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas, ziņo LETA. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi Nacionālās apvienības Saeimas frakcija.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis ierosinājums nebija guvis vairākuma atbalstu. Šo priekšlikumu atbalstīja 46 deputāti no VL-TB/LNNK, “Saskaņas”, Latvijas Reģionu apvienības un “No sirds Latvijai”, pret balsoja seši deputāti, bet 29 deputāti – Viktors Valainis, Inesis Boķis, kā arī “Vienotības”, kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji – balsojumā atturējās. Vēl desmit parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Arī kopumā likumu galīgajā lasījumā atbalstīja vien 49 parlamentārieši, seši bija pret, bet Jānis Klaužs (ZZS) atturējās. Tikmēr 35 deputāti balsojumā nepiedalījās.

Likuma izmaiņas nosaka, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Tāpat no iepirkuma procedūras tiks izslēgts kandidāts vai pretendents, ja tas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šis nosacījums attieksies arī uz mazākiem iepirkumiem, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.

Kandidāts vai pretendents tiks izslēgts no dalības procedūrā arī tad, ja kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.

Reizē šie grozījumi nesaņēma pārliecinošu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam. Sēdē debatēs netieši arī netika izslēgta iespēja, ka pieņemtās likuma izmaiņas varētu būt jāskata vēlreiz, ja tās tiktu nodotas otrreizējais caurlūkošanai parlamentā.

Grozījumi veikti Publisko iepirkumu likumā.

Komentāri (7)

altinyildiz 01.02.2018. 18.41

Pareizi būtu noskaidrot visus patiesā labuma guvējus no off-shore reģistrētām firmām. ASV, atšķirībā no Latvijas var piereģistrēt off-shore, tikai to darbība tur ir aizliegta. Kā rāda šodienas balsojums, Latvijai līdz ASV tiesiskuma līmenim un deofšorizācijai tāls ceļš un daļa politiķu, vai to saimnieki ir off-shore turētāji.

+1
0
Atbildēt

1

    tonijs > altinyildiz 01.02.2018. 19.23

    Un kā tos patiesā labuma guvējus noskaidrot?
    …………….
    “Latvijā jau ir likums, ka, reģistrējot uzņēmumu, ir jānorāda patiesie labuma guvēji, bet šobrīd nevar saprast, vai pierādīt, vai uzņēmums to dara vai nedara.”
    http://www.la.lv/ofsori-klus-caurspidigi/

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > tonijs 01.02.2018. 19.54

    Elementāri, aizliegt off-shore darbību, līdz tā īpašnieki nav izkāpuši “no maisiem”, “iznākuši no skapjiem”, “izlīduši no off-shoriem”.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Es > altinyildiz 02.02.2018. 09.38

    Ja ielūkojamies šajā komentārā https://irir.lv/comments-page?post_id=359024 ap pl. 14:00, kur personāžs altinyildiz kā autoritatīvu avotu ievieto krievu nacistu ruporu Pravda TV , tas ir vai nu bots vai kremlins.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > Es 02.02.2018. 14.57

    Ja atkārtojies tu, atkārtošos arī es:
    “Kā zināms, paši ievērojamākie sodomīti: Kaligula, Nerons, Vladimirs Asinssaule, Aleksandrs Ņevskis,. Ivans Bargais, Pēteris I, Ļeņins, Staļins un Putins, visi ar pamatīgām psihiskām novirzēm. Par vīriešiem sāki interesēties tāpēc, ka biji psihiski slims, jeb saslimi, kad sāki apmierināt dzimumtieksmi netiklā formā? Vienu un to pašu komentāru atkārtot trīsdesmito reizi, turklāt bez minimālā seguma, jābūt nenormālam uz visām četrām puslodēm.”

    0
    0
    Atbildēt

    0

tonijs 01.02.2018. 18.52

Izklausās labi un pareizi. Es tikai gribētu saprast, kāpēc šīm izmaiņām nebija Saeimā lielāka atbalsta un par ko Saeimas juristi saņem naudu, ja pirms grozījumu pieņemšanas netiek pārbaudīta to atbilstība Eiropas regulējumam.

0
-2
Atbildēt

1

    altinyildiz > tonijs 01.02.2018. 19.16

    Kāpēc nebija lielāka atbalsta, izlasi zemāk!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu