Vlads un ledus 1

Paša režisora Vlada Nastavševa lomā Kaspars Znotiņš — palaists pasaulē ar slidām kājās. Viņa vecmāmiņas lomā Vilis Daudziņš. Foto — Ansis Starks
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe
Print Friendly, PDF & Email

JRT izrāde Cerību ezers aizsalis — personisks stāsts par radošo krīzi

Skandāli bieži pavada režisora Vladislava Nastavševa darbu: arī viņa jaunākajā izrādē Cerību ezers aizsalis dzirdēsit atsaukšanos uz klāt vairs neesošiem aktieriem, redzēsit pasūtītas, bet nevajadzīgas dekorācijas, klausīsities režisora žēlabās, ka viņš nezina, ko darīt, un tie nav joki, bet gan izmisīga nopietnība. Tomēr, par spīti visam, Nastavševam reizēm izdodas, un Cerību ezers savulaik bija spriega izrāde, kas mēģināja risināt gluži vai Gorgonas mezglā savijušos problēmu murskuli — sākot ar Vlada traumatiskajām attiecībām ar māti, turpinot ar viņa «krievs Latvijā» identitāti un homoseksualitāti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla abonentam. Abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesat abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu, neatkarīgi no abonementa termiņa, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu