Aptauja: Tiesām ar sabiedrību jākomunicē, bet tiesa jāspriež pēc likuma gara 29

Print Friendly, PDF & Email

Tiesām ar sabiedrību ir jākomunicē sistemātiski, bet tas nav jādara individuāliem tiesnešiem, piektdien pirms konferences “Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā” Latvijas Radio sacīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.

Tiesām noteikti ir vēlme komunicēt ar sabiedrību, un šīs komunikācijas pilnveidošana ir pārredzamā nākotnē sasniedzams mērķis, viņa teica. Tomēr žurnālisti ne vienmēr ir gatavi tiesnešus uzklausīt, savukārt, kad žurnālisti vēlas runāt ar tiesnešiem, viņiem ne vienmēr ir laiks. Tāpēc, pēc Vilsones domām, pareizāk būtu, ja ar sabiedrību sistemātiski komunicētu nevis individuāli tiesneši, bet tiesu vadība, Tieslietu padome un tiesu sistēma kopumā. “Ja mēs cieņpilni klusēsim, tad var rasties leģendas par tiesnešiem un tiesu varu,” norādīja Vilsone.

Viņa teica, ka tiesneši vēlas runāt ar sabiedrību, turklāt tiesu sistēmas uzdevums kopumā ir skaidrot savus lēmumus sabiedrībā. Vēl vairāk – ja sabiedrība pārmet tiesnešiem to, kādu lēmumu viņi vienu vai otru reizi ir pieņēmuši, tad tiesnešiem “ir tiesības reaģēt un atbildēt”. Tādā veidā paši tiesneši arī rūpētos par savu tēlu un reputāciju.

Pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta pasūtījuma socioloģisko pētījumu firma SKDS īpaši šai konferencei veica sabiedrības, advokātu un tiesnešu aptauju.

Aptauja, ar kuras datiem Ir iepazīstināja aptaujas veicēji, liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk neuzticas nekā uzticas tiesu sistēmai – neuzticas 42%, bet uzticas 39%.

69% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka tiesu spriedumiem ir jābalstās likumos, bet 7% bija pārliecināti, ka tam jāatbilst sabiedrības viedoklim. Savukārt 14% uzskatīja, ka spriedums ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Uz jautājumu, vai tiesnesim, pieņemot lēmumu tiesu lietā, būtu jāņem vērā sabiedrības viedoklis, vairākums aptaujāto – 46% – atbild, ka būtu jāņem vērā, kamēr 37% sliecas, ka ne.

SKDS veiktajā aptaujā 42% advokātu atbild, ka pēdējos septiņos gados dažkārt esot jutuši – tiesneša spriedumu iespaidojis sabiedrības viedoklis, nevis likums. Reti to esot izjutuši vēl 18% advokātu, bet pavisam bieži sabiedrības ietekmi uz tiesas spriešanu izjūtot 9% advokātu.

Vairāk nekā puse advokātu (55%) arī apgalvo, ka savā profesionālajā darbībā izjutuši, ka politiķi vai amatpersonas izdara spiedienu uz tiesu varu un tiesnešiem. Tikpat daudz advokātu norādījuši, ka, gatavojoties tiesvedībai, neizmanto medijos pieejamās ziņas un informāciju, un viņi arī neietekmējoties no sabiedrības viedokļa. Toties 51% advokātu uzskata, ka tiesu vara esot atkarīga no izpildvaras (valdības, Iekšlietu ministrijas u.c.). Par neatkarīgu tiesu uzskata 41% advokātu.

Arī vairākums tiesnešu uzskata, ka, strādājot pie tiesu lietas, viņiem nevajadzētu iepazīties ar medijos esošo informāciju par tiesu lietām, pie kurām viņi strādā – tā domā 58% aptaujāto. Savukārt 37% uzskata, ka to vajadzētu darīt.

Lielākā daļa aptaujāto tiesnešu – 84% – uzskata, ka tad, ja tiesu lieta ir skaļa un sabiedrībai nozīmīga, tiesai būtu jāgatavo īpaša ziņa sabiedrībai par tiesas sprieduma  argumentiem šajā lietā.

Vairākums aptaujāto tiesnešu (98%) tiesu spriedīs, vadoties pēc likuma, nevis sabiedrības viedokļa vai iekšējā taisnīguma izjūtas, liecina aptauja.

 

 

 

Komentāri (29)

janis_laiks 26.01.2018. 14.02

“… žurnālisti ne vienmēr ir gatavi tiesnešus uzklausīt, … kad žurnālisti vēlas runāt ar tiesnešiem, viņiem ne vienmēr ir laiks. … pēc Vilsones domām, pareizāk būtu, ja ar sabiedrību sistemātiski komunicētu nevis individuāli tiesneši, bet tiesu vadība,…”
Hei, kas notiek? 1. Tiesnesis ir no maniem nodokļiem apmaksāta amatpersona, tai JĀSPĒJ ATRAST laiks komunikācijai, lai raksta kaut e-pastus naktīs, ja dienā nav laika! Lai neraksta tik garus papīrus, nekopē nevajadzīgus dokumentu kalnus, NELASA lietas materiālus tiesas sēžu laikā, lai mācās organizēt savu laiku, atteikties no nebūtiskā, galu galā! TĀ DARA VISI, – prioretizē savus darbus, lai paspētu SVARĪGĀKO, komunikācija vispirms, savi papīri pēc tam.
2. Par spriedumu atbild un to pieņem INDIVIDUĀLS tiesnesis, mums ir pietiekoši daudz neloģisku, neskaidru, attaisnojošu spriedumu, kas tiek slēpti, tādēļ jārunā tieši šim konkrētajam tiesnesim! Ja iznāks vadība vai PR meitene, tad neko vairāk par visparīgu bla-bla-bla un “vairāk neko nevaru pateikt” mēs nedzirdēsim! Jēga ir likt tieši uzpirktajam, stulbajam vai tendenciozajam tiesnesim sarkt, stomīties un demonstrēt savu nespēju loģiski izklāstīt argumentus kameru priekšā!

+6
0
Atbildēt

1

    Dusma > janis_laiks 26.01.2018. 14.44

    un tomēr – kāpēc jārunā tiesnesim nevis prokuroram vai advokātam?

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 26.01.2018. 15.30

    Kā jau janis_laiks rakstīja, tiesnesis pieņem un atbild par lēmumu, tāpēc arī viņam būtu jāskaidro šis lēmums, it īpaši tad, ja tas izrādījies kļūdains. Prokurora rīcību arī būtu svarīgi izvērtēt un uzzināt viņa domas, bet ko pateiks advokāts? Ka “Kuģim ir tiesības būt iestiklotam”?
    https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/advokats-par-eku-pavilostas-stavkrasta-kugim-ir-tiesibas-but-stiklotam-14189235

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > tonijs 26.01.2018. 17.05

    labi – bet Tonij, vai tad sabiedrību interesē tikai pieņemtie tiesu lēmumi?
    Kas atbildēs par to, ja lieta netiek ierosināta, vai ja – lieta tiek apzināti novilcināta – ja prokurori tevi pasūta trīs mājas tālāk, zinot, ka tu neesi spējīga celt jebkādu prasību pret viņu, viņiem, valsti?

    kas tad atbildēs? Un ja sabiedrība nebūs tiesiski izglītota vai nebūs tā, ka mums nabagiem atkla varēs iestāstīt pasaciņas un mēs tik actiņas noplikšķināsim?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 26.01.2018. 18.03

    Pēc idejas sabiedrībai vajadzētu ražīgi strādāt savās darbavietās, lai nodrošinātu iztiku ģimenēm, uzticēties ievēlētajiem deputātiem, viņu ieceltajiem ierēdņiem, tiesnešiem, prokuroriem un ne par ko citu daudz nedomāt. Ne es, ne Tu nevaram būt speciālisti visās jomās, sākot no kulinārijas un beidzot ar tieslietām. Tas drīzāk ir žurnālistu, NVO uzdevums- atklāt nelikumības, celt trauksmi.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Dusma > tonijs 26.01.2018. 18.11

    NEKĀ NEBŪS – NENOVIRZIES NO TĒMAS – JAUTĀJUMS IR – KAS ATBILDĒS PAR BEZTIESISKUMU VALSTĪ – ne žurnālistiem, ne nvo tas nav jādara

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 26.01.2018. 18.21

    Beztiesiskums ir ļoti plašs jēdziens. Katram ir jāatbild par savām apzināti vai neapzināti pieļautajām kļūdām. Par tiesnešu kļūdām jāatbild tiesnešiem. Par tiesnešu ietekmēšanu jāatbild arī kukuļdevējiem, utt.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 26.01.2018. 13.03

Vispirms, lai prasītu no tiesnešiem saprotamus spriedumus, likumdēvējiem ir precīzi jānoformulē likumi, lai nebūtu tā, kā, piemēram, pēdējā Saeimas komisijas sēdē, kur uzaicinātie cilvēki acīm redzami melo, par melošanu šadā kontekstā likumā ir paredzēta kriminālatbildība, arī prokurors atzīst, ka, piemēram, Šlesers ir melojis, bet Šleseru nesoda par šo pārkāpumu, jo kaut kas tomēr pietrūkst 🙂

Taču, lai Latvijas likumdevējs sāktu rediģēt likumus, LR pilsoņiem ir jāievēl attiecīgs Saeims 🙂

+4
0
Atbildēt

1

    tonijs > rinķī apkārt 26.01.2018. 15.25

    Nu nevar uzrakstīt matemātiski precīzu likumu, vienmēr pastāvēs dažādas interpretācijas iespējas, bet likumam ir jāaizstāv sabiedrības intereses, tad tiesu varēs spriest gan pēc likuma, gan pēc sabiedrības viedokļa.
    “Vairākums aptaujāto tiesnešu (98%) tiesu spriedīs, vadoties pēc likuma, nevis sabiedrības viedokļa vai iekšējā taisnīguma izjūtas, liecina aptauja.”

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    Dusma > tonijs 26.01.2018. 18.22

    būtu ļoti dīvaini, ja tiesnesi spriestu pēc sabiedrības viedokļa – tāpēc jau Hammurapi cirta likumus akmenī , lai kaut jel kāda kārtība būtu, nevis katrs ar savām domām u runām grozīs pasauli

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 26.01.2018. 18.27

    Bet vai tas nebūtu dīvaini, ja likumi būtu uzrakstīti pretēji sabiedrības viedoklim un aizstāvētu tikai mazas sabiedrības grupiņas intereses?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Antons 26.01.2018. 17.46

Vispār jau, tādus aizdomīgus spriedumus būtu jākomentē gan TM Rasnačam, gan AT priekšs. BIckovicam.
Zīmīgi, ka šīs te amatpersonas šeit pat nepiemin, un nav jau arī nekāda nozīme pieminēt absolūti tukšas vietas un nulles, pie kam korumpētas un ietekmējamas nulles.Mums tiesnešiem ir viena problēma – viņi jauc tiesu neatkarību no politiskās ietekmes ar tiesu absolūto neatkarību gan no likuma, gan no sabiedrības, gan no elementāras loģikas.
Tikko kā kādam korumpētam tiesnesim sāko ko pārmest, sākās histērija par tiesu neatkarības ierobežošanu.
Un, saprotams, kā teica R.A., mums daudzi likumi Saimā pēc ieintersēto personu pasūtījuma tiek pieņemti tiek speciāli pieņemti tā, ka tos var tulkot “pēc vajadzības”.
Un, protams, kālab lai tiesu sistēmaa būtu ideāla valstī, kur valda korupcija un nesodamības un kolektīvās bezatbildības princips.Jo viss jau sākās no pērkamiem deputātiem un veselām pērkamām partijām, kuras nestrādā sabiedrības, bet, savu īpašnieku labā, ja būtu politiskā griba ar visām tām negācijām cīnīties, mēs jau sen dzīvotu daudz labāk un mūsu politiskā “elite” un pārējā “elite “neradītu tādu pretīgumu..

+3
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu