Vilipsōna anekdōti • IR.lv

Vilipsōna anekdōti

1
Pauls Bankovskis, rakstnieks

Grāmatas Ārprātija piedzīvojumi stāstiņi brīžam saprotami visiem, brīžam tikai autoriem

Anekdotes (no grieķu anekdoton — nepublicēts, neizdots), kā lasāms vārdnīcās, ir īsi, atklāsmes uzplaiksnījumiem līdzīgi pastāstiņi par kādu personu vai notikumu. Pretēji padomju laikā dzimušajam priekšstatam anekdotes mērķis ir nevis tikai smieklu izraisīšana, bet gan kādas vispārinātas un par konkrēto tekstu bieži vien plašākas patiesības atklāšana. Citiem vārdiem sakot, anekdote ir stāstiņš ar zināmu viedokli, kas var būt, bet var arī nebūt ar noteiktu morāli.

Vilipsōna jeb Ārprātija vai Ārpija, pasīvā dekadenta (kopā ar mākslinieku Robertu Koļcovu) jeb mākslinieka Aivara Vilipsona, grāmatā lasāmie teksti, kas tapuši ciešā sadarbībā ar rakstnieci Noru Ikstenu, pilnībā atbilst šādam anekdotes žanra aprakstam un ir gan tās pievilcības noslēpums, gan reizēm arī vājuma izpausme.

Īsos, anekdotiskos zibšņos veidotais Ārpija stāsts kārtots hronoloģiski secībā, bērnības un agras jaunības ainas vēl iespējams tvert kā klasisku autobiogrāfisku vēstījumu ar laikmetam (20. gadsimta 60.—70. gadi) atbilstošām situācijām un detaļām, savukārt tālāko notikumu atšifrēšanā vēstītājs lielu palīdzību nesniedz un atstāj mūs vienatnē ar bieži vien tikai sev un saviem laikabiedriem zināmo un pašsaprotamo. Brīžiem kopiespaids ir tāds, it kā tu būtu ieradies svešā ballītē, kur mājastēvs klāsta savus piedzīvojumus un varbūt pat uz sienas demonstrē diapozitīvus, taču viņa stāstījums ir piebārstīts ar nepazīstamiem vārdiem, un no attēliem pretī raugās pārsvarā nepazīstamas sejas.

Viena no šādām pašsaprotamībām, piemēram, ir dienests padomju armijā un ar to saistītas norises, kas jaunākos laikos dzimušam lasītājam varētu likties tikpat nesaprotamas kā tekstā atstātie netulkotie un latīņu burtiem transkribētie izteicieni krievu valodā: Vešč mešok, govno vopros, Pikaso otdihajet, moraļnoje podrivnoje ģeistvije, ličku nado obmižķ u. tml. Zināms, ka zemsvītras piezīmes bieži vien neglābjami sabojā stāsta ritmu un plūdumu, taču saprotamības labad būtu bijis iespējams grāmatas beigās pievienot kaut vai nelielu skaidrojošo vārdnīcu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu