Tieslietu padome par reputācijas krīzi: vairākums locekļu sliecas atbalstīt rīkošanos 12

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Foto: Evija Trifanova, LETA
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Tieslietu padomes sēdē pirmdien vēl netika pieņemts lēmums, vai un kā risināt tiesu reputācijas krīzi, ko raisīja žurnāla “Ir” pērnā gada nogalē publiskotais pētījums par prettiesiskiem tiesnešu lēmumiem maksātnespējas lietās. Taču aptaujājot visus padomes locekļus, “Ir” konstatēja —  vairākums locekļu sliecas atbalstīt ierosinājumu aktīvai rīcībai ar mērķi sniegt sabiedībai atbildes par konkrētiem publiski izskanējušajiem tiesnešu nolēmumiem.

“Vārds “attīrīšanās” nav juridisks termins, kuram ir piemeklējama procedūra. Ja runājam par nepieļaujamību strādāt negodprātīgiem, nekvalificētiem tiesnešiem, tas ir ļoti labs uzstādījums, bet — tas ir jādara ar tiesiskiem līdzekļiem,” Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes vadītājs Ivars Bičkovičs pirmdien pauda pēc piecas stundas ilgās sēdes.

Pēc visu viedokļu uzklausīšanas un Tieslietu ministrijas skaidrojuma par pēdējo gadu laikā veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos, sēdē tika pasludināts pārtraukums līdz 5. februārim, lai dotu laiku formulēt visus priekšlikumus rakstiski. Kā vēlāk žurnālistiem skaidroja Bičkovičs, padome pirmo reizi nonākusi šādā situācijā un, lai pieņemtu izpildāmu lēmumu, “jāsaprot, ko mēs īsti runājam un kādu uzdevumu mēs dodam šai institūcijai – komisijai vai darba grupai”.

Aicinājumu izveidot īpašu komisiju vai darba grupu ar mērķi izvērtēt “Ir” pētījumā atklātās, kā arī LTV un TV3 raidījumos apspriestās maksātnespējas problēmas, decembrī vēstulē  Tieslietu padomi izteica 14 AT tiesneši, taču pagājušajā nedēļā citi tiesneši iebilda pret šo iniciatīvu.

Atgādināsim, ka “Ir” pētījums atklāja — septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikšanas ir mainījuši juridisko adresi, tā nonākot konkrētās tiesās. Tie ir aptuveni 10% no visiem procesiem. Bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, tāpēc notiek arī negodīgas shēmas kreditoru apkrāpšanai. Turklāt daudzas “ceļojošās” firmas nonāk pie šaura tiesnešu loka: “Ir” saskaitīja 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši 10 vai vairāk šādu aizdomīgu procesu.

Uz Tieslietu padomes sēdi pirmdien bija atnākusi daļa no tiesnešiem, kas parakstīja aicinājumu rīkoties un arī atsevišķi AT Civillietu departamenta tiesneši, kas neatbalsta komisijas izveidi. Piemēram, AT Administratīvo lietu departamaneta vadītāja Veronika Krūmiņa norādīja, ka pašreizējās “reputācijas krīzes gadījumā no Tieslietu padomes un tiesnešiem tiek gaidīti ne tikai priekšlikumi sistēmas kā tādas uzlabošanai, bet arī konkrētas atbildes konkrētajās lietās — vai šī šaubu ēna, kas ir mesta pār konkrētiem tiesnešiem, vai tā ir pamatota vai nav pamatota.” Tāpat Krūmiņa pauda, ka nav svarīgs instruments, ko Tieslietu padome izvēlēsies  — vai tā būtu darba grupa, komisija vai kaut kādi citi veidi, taču galvenais ir rezultāts, lai tiktu noskaidrota patiesība konkrētajās lietās. Tas būtu arī solis pretī tiem tiesnešiem, pār kuriem ir mesta šaubu ēna, jo šādā veidā būtu iespējams atbrīvoties no tās.

Savukārt  AT Civillietu departamenta priekšēdētāja Edīte Vernuša informēja, ka neuzskata komisijas izveidi par lietderīgu. Viņa arī nepiekrīt “Ir” konstatētajam, ka AT pastāv viedokļu sadursme šajā jautājumā. “Tas ir atkal tāds skaļš epitets, lai pievērstu uzmanību. Mums nav viedokļu sadursmes. Pirmā vēstule uzskata, ka ir vajadzīga komisija. Mēs jau nesakām — nē, nevajag. Mēs izklāstām, ko redzam, kas šajos tālajos gados ir darīts, kā radās problēmas, kā tika risinātas un sakām — mūsu ieskatā nav lietderīgi dibināt šādu komisiju.” Tiesnese piebilda, ka “mūsu valstī šī tendence uz komisijām ir ārkārtīgi izplatīta. Tiek izveidotas komisijas, tās enerģiski strādā, un ar ko tas beidzas — mēs īpaši redzam pēdējā laikā.”

Tāpat Vernuša sacīja: “Lasīju horoskopā, ka šodien nevajag daudz runāt, tomēr gribu pateikt. Ja zinošs jurists televīzijā runā par shēmām, tad lūdzu — ir instrumenti, dodieties uz priekšu, ejiet tur, kur ir jāiet, lai tie, kam ir jāmeklē, arī meklētu tās shēmas. Esmu pārliecināta, ka neviena komisija šīs shēmas… Komisijai nebūs vispār tādu rīku, kā to visu atrast un izdarīt. Tāpēc ir tiesībsargājošās institūcijas.”

Sēdē viedokli pauda arī tiesneši, kuriem bija atšķirīgs viedoklis no pirmajiem un otrajiem. Piemēram, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone atbalsta lietu izpēti, bet nedomā, ka tas jādara komisijai. “Ļoti svarīgi, lai mēs izanalizētu katra šī tiesneša atceltos nolēmumus un izdarītu secinājumus — vai tur ir sistēmiskas problēmas vai kļūdas, kas atkārtojas. Bet es aicinātu nevis veidot komisiju, bet mums ir Augstākajā tiesā Zinātniski analītiskais departaments, kas veido arī tiesu prakses apkopojumu. Piesaistīt šo zinātniski analītisko departamentu, varbūt arī mācībspēkus ar autoritāti — piemēram, profesoru [Kalvi] Torgānu, kas ir gan tiesnešu, gan juristu vidē ļoti cienīta persona ar ļoti plašām zināšanām. Noteikti varam palūgt arī kādam rajona tiesnesim, kas ir strādājis šajā laika posmā.”

Tieslietu padome, kurai jālemj par tālāko rīcību, ir koleģiāla institūcija ar būtisku lomu sistēmas politikas veidošanā. Tajā ir astoņi pastāvīgie locekļi — institūciju un nozares organizāciju līderi — un septiņi no tiesnešu vidus ievēlēti locekļi.

Lai fiksētu padomes viedokļus, “Ir” noskaidroja visu tās locekļu attieksmi par 14 tiesnešu vēstulē pausto ierosinājumu. No 15 padomes locekļiem pret komisijas vai darba grupas izveidi pirmdien skaidri izteicās mazākums — četri. Starp astoņiem pastāvīgajiem locekļiem negatīvi noskaņoti bija divi  — AT priekšsēdētājs Bičkovičs un ģenerālprokurors Kalnmeiers, bet tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs savu attieksmi šajā jautājumā skaidri neformulēja. Savukārt padomē ievēlēto tiesnešu vidū viedokļi dalījās. Publicējam šo viedokļu apkopojumu.

Bičkovičs: tā ir pagātne!

AT priekšsēdētājs neuzskata, ka komisijas veidošana būtu labākais risinājums. “Es uzskatu, ka mēs varam aprobežoties un mums ir jārīkojas ar tiem instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā.”  Tiesnešu darbs esot jāvērtē un jāanalizē tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā. “Es esmu par aktīvu rīcību,” pauda Bičkovičs, taču labākais veids, kā pieķerties “šo lietu kustināšanai”, esot pa daļām. Jautājums par aplamo vai kļūdaino tiesu nolēmumu atcelšanu esot “pa lielam izdarīts”. Savukārt jautājums par lietu nonākšanu šaurā tiesnešu lokā tiekot risināts. Tāpat tikšot rūpīgāk atlasīti jaunie tiesneši. Jēgu pārskatīt publiski izskanējušo lietu nolēmumus Bičkovičs nesaskata. Tāpat norāda, ka prokuratūras protestu skaits šajās lietās pēdējo gadu laikā strauji samazinājies un situācija kopumā ir uzlabojusies. “Tā labā ziņa  – šī situācija, kas mums ir zīmēta par laika posmu no 2008.-2014. gada sākumam,  tā ir pagātne,”  pauda Bičkovičs. Viņaprāt, “visi ir vienisprātis par to.” Uz “Ir” norādīto, ka visi pētījumā apskatītie tiesneši turpina darbu, AT priekšsēdētājs skaidroja — neesot juridiski korekti lietot vārdu “attīrīšanās” attiecībā uz tieslietu sistēmu.

“Ja runājam par tiesnešu publiskajā telpā lietoto terminu attīrīt no tiesnešiem, nu, tad juridiski tas noteikti nav korekts nosaukums, jo Satversme paredz divas situācijas, kad tiesnesi var atcelt no amata. Pirmkārt, tas ir krimināllietā notiesājošs spriedums. Otra situācija ir disciplinārkolēģijas lēmums. Līdz šim neviena no šīm situācijām nav piemērojama vai pielietojama attiecībā pret publiskajā telpā nosauktajiem tiesnešiem,” uzsvēra Bičkovičs. No viņa teiktā izriet, ka disciplinārprocedūras šajos jautājumos vairs nav ierosināmas, bet par kriminālprocesiem “šodien ģenerālprokurors arī visai skeptiski izteicās, ka viss tas, kas bija pamatoti rosināts, tas ir pārbaudīts un izdarīts.”

 

Ineta Ziemele: veselais saprāts liek rīkoties

Satversmes tiesas priekšsēdētāja uzskata: “Tas ir jādara gan tiesu varas spēka un pašcieņas nolūkos, gan arī sabiedrības interesēs. Jo nav jau nekādas jēgas, ja sabiedrībā plūst informācija, kuru varbūt var apšaubīt no dažādiem aspektiem. Tas absolūti nav valsts interesēs. Līdz ar to par tik nopietnām šaubām jomā, kas jo īpaši ir vajadzīga Latvijas ekonomikas attīstībai, protams, ka tiesu varai pašai ir jāpārbauda, kas tad tur ir noticis. Vēl jo vairāk Tieslietu padomei ir jākomunicē par šīs izpētes, pārbaudes rezultātiem. Tas ir pilnīgi normāli — veselais saprāts diktē šādu soli.”

 

Dzintars Rasnačs: izpēte jāveic AT

Tieslietu ministrs padomes sēdē skaidru viedokli par vai pret komisijas veidošanu nepauda, klātienē uz “Ir” jautājumu atteicās atbildēt, bet rakstiski atsūtīja šādu viedokli: “Nepieciešams veikt padziļinātu tiesas pieņemto nolēmumu izpēti tajās maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietās, kurās pēdējo piecu gadu laikā (2013 — 2017) Augstākās tiesas Civillietu departaments kā augstākas instances tiesa ir apmierinājusi ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora iesniegtos protestus. Neatkarīgi no subjekta formas un nosaukuma – tiesu nolēmumu izpēte jāveic Augstākās tiesas struktūras ietvaros ar maksātnespējas jomas ekspertu un mācībspēku pieaicināšanu. Tieslietu ministrija ir gatava deleģēt pārstāvjus – maksātnespējas jomas ekspertus – dalībai šajā izpētes darbā. Šis jautājums tiks izlemts 5.februārī.”

 

Gaidis Bērziņš: jāatrod kaut kāds formāts

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs padomes sēdē atbalstīja tiesnešu izvērtēšanu, bet pirms tam “Ir” komentēja:Man šķiet, kaut kādā formātā vairāki jautājumi būtu jāvērtē. Par formātu droši vien būs jāizšķiras.”

Tieslietu padomes sēdes noslēguma daļā sacīja: “Uzklausot kolēģus, jāsaka, ka kopumā ir nepārprotami skaidrs, ka šo konkrēto tiesnešu izvērējumam ir jābūt.”

 

Kalnmeiers: instrumenti jau ir

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sēdē uzsvēra, ka protesta iesniegšana par tiesneša lēmumu pati par sevi neliecina par iespējamiem pārkāpumiem. “Šie iemesli ir visdažādākie. No tehniska rakstura kļūdām, jā, līdz pat šaubīgiem lēmumiem, kur varētu arī domāt – ir vai nav bijis tīšs likuma pārkāpums.”

Uz “Ir” jautājumu, vai Kalnmeiers atbalsta komisijas vai darba grupas izveidi konkrētu maksātnespējas nolēmumu vētīšanai, ģenerālprokurors atbildēja noliedzoši: “Es domāju, ka Augstākās tiesas rīcībā, visas tiesu sistēmas rīcībā ir pietiekoši daudz instrumentu, lai bez šādas speciālas komisijas izvērtētu konkrētu tiesnešu rīcību, vai viņš ir pieļāvis kādus likumpārkāpumus un vai šie pieļautie likumpārkāpumi bija apzināti vai neapzināti. Instrumentu ir pietiekoši, tos principiālāk vajag pielietot.”

“Ir” noskaidroja arī pārējo Tieslietu padomes locekļu viedokļus, lūdzot atbildēt uz jautājumu, vai viņi atbalsta 14 Augstākās tiesas tiesnešu vēstulā pausto ierosinājumu par komisijas vai darba grupas izveidi, lai izvērtētu pētījumā atklātos nolēmumus?

 

Jānis Rozenbergs: atbalstu kā sabiedrisko attiecību projektu

Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs: “Te būtu jānošķir, kāds ir šīs komisijas darbības mērķis. Iepazīstoties ar Tieslietu padomes darbības kompetenci, es atļaujos nedaudz apšaubīt, vai kāds juridiski saistošs rezultāts būtu iespējams. Ja runa ir par tiesu varas prestižu vai tiesu varas sabiedriskajām attiecībām, no šī viedokļa komisijas darbība un rezultāts varētu būt nozīmīgs. Problēma ir identificēta, tā ir vēsturiska problēma par periodu, kas ir līdz desmit gadu atpakaļ. Sniegt autoritatīvu viedokli: vai šīs konkrētās publikācijās apskatītās tiesu lietas maksātnespējas jomā izskatās slikti nespeciālistiem vai izskatās slikti arī speciālistiem? Vai tur ir problēmas, kas ir saistītas ar dažādu likuma izpratni vai vienkārši ar tiesneša acīmredzamu nekompetenci, kas varētu vedināt domāt arī tālāk par tiesneša objektivitātes trūkumu? Šādā griezumā komisijas darbs, manuprāt, būtu atbalstāms un veicams. Es domāju, ka atbilžu sniegšanai, pirmkārt, sabiedrībai šāda komisija varētu tikt veidota, bet bez īpašām cerībām, ka tam varētu būt kādas konkrētas juridiskas sekas. Kā sabiedrisko attiecību projekts, noteikti atbalstāms.”

 

Jānis Skrastiņš: sabiedrībai ir jāsniedz atbilde

Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs uzskata: “Protams, šis jautājums ir jāizpēta un sabiedrībai ir jāsniedz atbilde. Tīri juridiskā analīze sabiedrībai nelīdz. Vai tā ir komisija vai vienkārši izpētes grupa, šīs atbildes ir jāsniedz, lai tiktu skaidrībā – vai tā ir tiesnešu nezināšana vai kāda apzināta rīcība. Tas būtu jānoskaidro un sabiedrībai jāpaskaidro. Vai šie lēmumi tapuši likuma nepilnību vai kādu citu iemeslu pēc.”

 

Andris Spore: komisiju daudz, rezultāta nav

Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs: “Es gribu uzklausīt visus viedokļus. Mums ir tik daudz institūciju un tik daudz komisiju, tikai tā rezultāta nav. Ja šīs komisijas izveide kaut kādā veidā rezultēsies ar labu konkrētajā situācijas risinājumā, tad — jā, es būtu par.”

 

Ināra Garda: nav lietderīgi

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnese neredz komisijas veidošanas lietderīgumu: “Man viedoklis ir līdzīgs kā Vernušas kundzei, jo mēs šo jautājumu esam skatījuši departamenta sanāksmē.”

 

Adrija Kasakovska: vajag neatkarīgu vērtējumu

Tukuma rajona tiesas priekšsēdētāja uzskata: “Ir jāveido komisija vai darba grupa, vai kā mēs to sauktu. Mēs šodien varam secināt, ka daudz kas ir darīts,  daudz kas ir konstatēts — kas ir bijis par pamatu tam, kā ir attīstījušās un skatītas maksātnespējas lietas. Un ir palicis tāds pavisam neliels gabaliņš – atbildēt uz jautājumus, kas ir bijis šajās konkrētajās lietās kontekstā ar to pamatu, kas ir pētīts [žurnālā]. Manuprāt, katram no tiesnešiem, kurš ir bijis pieminēts šajā pētījumā, pašam vajadzētu būt ieinteresētam, lai ir no malas viens neatkarīgs veidoklis – ko es esmu darījis pareizi, ko neesmu darījis pareizi. Man liekas, lielākajā daļā gadījumu — mana pārliecība ir tāda — , tam secinājumam vajadzētu būt, ka [lēmumi] atbilda tai situācijai, tai juridiskajai interpretācijai un judikatūrai, kas bija tajā laikā.”

 

Zigmunds Dundurs: pietrūkst komunikācijas

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis neatbalsta priekšlikumu veidot izvērtēšanas komisiju. “Publiski paustajām aizdomām, ka šie tiesneši ir negodprātīgi vai iesaistīti kādās shēmās vai ir tik nekompetenti, ir iztrūkusi komunikācija starp sabiedrību, masu medijiem un tiesnešiem par to, kāda ir tiesneša loma maksātnespējas procesos. Tie ir likumos noteikti pienākumi, kas ir jādara tiesnesim.

Par piemēru jūs publikācijās esat minējusi AT atceltos nolēmumus, kuros ir atcelti pirmās instances tiesnešu lēmumi, bet jūs ne ar pušplestu vārdu neesat minējusi to, ka AT skatīja daudz plašākus materiālus nekā tie bija pirmās instances tiesnešiem. Vai pirmā instances tiesa, ja viņai būtu tikpat daudz šo te materiālu, vai viņa lemtu tā kā nolēma? Nu, tas šobrīd ir retorisks jautājums.

Mans uzskats, ka galvenā problema ir komunikācijas trūkums. Es neatbalstu to, ka tiesneši izvairās no sarunām, cērt durvis priekšā un saka — es nerunāšu ar masu medijiem. Šāda pieeju es neatbalstu, tiesnešiem bija jāiet, jāskaidro. Ja būtu bijusi šī komunikācija, manuprāt, ļoti daudzas lietas būtu citādā gaismā skatāmas. Vismaz tāda ir mana pārliecība.”

 

Sandra Strence: man nav viedokļa

Rīgas apgabaltiesas tiesnese, kas uz laiku pilda Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas pienākumus, atzina: “Man nav personiskā viedokļa. Indras kundze, man šodien dzimšanas diena, nebojājiet man viņu, lūdzu, ja?”

Savukārt uzrunā Tieslietu padomē pauda atbalstu Satversmes tiesas priekšsēdētājas ierosinājumam veikt konkrētu lietu izpēti, taču lai izpēte būtu anonīma. “Kā tiesu lietas bez konkrētiem uzvārdiem un tā tālāk un ar vienu mērķi — vai iniciētajām problēmām, kas ir šajos apmierinātajos protestos parādījušās, ir sniegts risinājums,” pauda Strence. Viņasprāt, tas būtu konstruktīvs risinājums, “bez kaut kādām raganu medībām.”

 

Andris Strauts: jūtams vēlēšanu tuvums

Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs uzskata, ka atbildes jāsniedz Tieslietu ministrijai. “Tieslietu ministrijai ir vesels departaments, kas nodarbojas ar šādām pārbaudēm. Viņiem ir gan resurss, gan augsts specializācijas līmenis. Ja kaut kas pietrūkst, viņi var pieaicināt specālistus, ekspertus.”

Tiesnesis padomes sēdē pauda viedokli, ka raksti par šiem jautājumiem tiesās tiekot publicēti pirms vēlēšanām, tāpēc viņam uzdevām papildu jautājumu, vai viņam šis pētījums šķiet politiskais pasūtījums? Strauts atbildēja: “Tas ir mans personīgais viedoklis. Es savilku paralēles ar 2012., 2013. gada vēlēšanām un ar 2017., 2018. gadu. Es tikai varu spriest, ko jūs pasniedzāt. Manā redzējumā šī komunikācija ir vienpusēja, un tā nav veikta sabiedrības interesēs.”

 

Ilze Freimane: jātiek skaidrībā

Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja atbalsta komisijas veidošanu. “Jā, es noteikti atbalstu. Te jau izskanēja viedoklis, ka pirmkārt, tas reāli ir vienīgais veids, kā tiesnesim [noņemt šaubu ēnu], ja šaubu ēna krīt — vai viņš varēja rīkoties savādāk vai nevarēja? Var izvērtēt lietas materiālus.

Nebūtu [jautājums] sasaistāms ar termiņiem par tiesnešu disciplinārlietas ierosināšanu un tiesnešu profesionālās kvalifikācijas novērtēšanu. Jā, disciplinārlietu ierosināt nevar. Bet var izvērtēt, kurā periodā tas bija. Pieņemsim, ja ir kāda neprofesionāla rīcība [bijusi] iepriekšējā novērtēšanas periodā, tad tas ir pamats, lai pastiprinātu uzmanību pievērstu aktuālajam novērtēšanas periodam. Vai tās ir kļūdas vai tās ir sistēmiska rakstura, vai nejauša rakstura?

Tas, kas mani dara bažīgu — tās ir tikai vienā instancē skatāmas lietas, nolēmumi tikai protesta kārtībā ir atceļami, tad vai tiešām šis procesuālais instruments, ģenerālprokurora protests, ir pietiekošs prakses vienveidošanai? Kādēļ šie ceļojošie parādnieki vai administratori [maina adreses] — man nav pamata apgalvot, ka vienmēr tur ir nelikumīgas darbības apakšā. Ir pilnīgi normāli, ka viedokļi par tiesību aktu piemērošanu atšķiras un tad būtu svarīgi, lai ir procesuālie instrumenti, kā praksi vienveidot. Ja pagaidām tas ir tikai ģenerālprokurora protests, ar ko var nonākt līdz Augstākajai tiesai, kas var sniegt arī savu veidokli par tiesību normu interpretāciju, man līdz galam nav pārliecības, ka tas [instruments] ir pietiekams.”

Inguna Helmane: tiesnešiem sevi ir jāattaisno

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese atbalsta komisijas veidošanu. “Es atbalstītu komisijas veidošanu tieši tāpēc, ka uzskatu — šiem tiesnešiem, kā teica arī tiesnese Veronika Krūmiņa, ir sevi jāattaisno. Sanāk tā, sabiedrības priekšā. Varbūt šajā darba grupā vai komisijā būtu iespējams uzklausīt šos tiesnešus, jo neviens no viņiem nav nekādu publisku attaisnošanos sniedzis. Tas būtu nepieciešams. Jo es domāju, ka daudziem ir ko teikt un šī šaubu ēna tiešām ies līdzi visu karjeras laiku. Un tad būtu jāinformē un objektīvi sabiedrībai viss šis veidoklis jāsniedz.”

Komentāri (12)

Antons 24.01.2018. 16.10

Daži tieneši noliedz acīmredzamas lietas.
Par blēdi Bickovicu un ilggadējo korumpēto un iebiedēto “augsto debilu” Rasnaču vispār nerunājot.
Abu dienesta pienākumos ietlps cīnīties pret tādām lietām.
Gadu garumā tie izlikās, ka neko neredz, neko nezina, un viss ir kārtībā, nu šie klauni ir pamodušies no letarģiskā miega, Rasnačs, kā vienmēr, muld ko nesakarīgu, Bickovics, saprotams, pēkšņi atradis statistiku ka tādas lietas ir krietni mazāk, nevis 10%, intersanti, ja viņi abi ar Rasnaču zināja par tiem 10% agrāk, kāpēc nereaģēja?.
Tagad spiesti rādīt darbības imitāciju, jo nu jau klusēt un izlikties, ka nekas nenotiek, ir pagrūti.
Kamēr par tieslietām atbildēs absolūti bezprincipialā un pilnībā pērkama NA, kas histēriski reaģēja uz Bordānu, kad viņš gribēja cīnīties ar MNA shēmām, par ko Dzintars dabūja pērienu no saimniekiem un visi šie “nac vērtību” sargi ātrā tempā nomainīja Bordānu pret stulbo, bet, MNA nekaitīgu Rasnaču, un AT pr. būs blēdis Bickovics, savēlēts ar att, partiju balsīm, nekas mūsu tiesu sistēmā nemainīsies.
Tāpat, kā nekas nemainījās pēc Sudrabas komisijas – pēc visas “izmeklēšanas” Lembergs ar kāju atver Saeimas durvis, un musu pērkamie un iebiedētieSAeimas klauni pazemīgi ļauj tam sarīkot slepenu instruktāžu attiecībā par Lūsi, kurš bija izsludināts starpt. meklēšanā.
Latvijas pērkamā policija to “nevarēja atrast”, bet – “nelieši” lietuvieši šo Lembega “godavīru” aizturēja, nu ārprāts, kā viņi drīkstēja pārkāpt Lemberga rīkojumus, mūsējie taču pilda bez domāšanas un bučo viņam ne tikai toku.

+8
0
Atbildēt

2

    tonijs > Antons 24.01.2018. 16.24

    Pat Rasnačs šoreiz atzīst, ka: “Nepieciešams veikt padziļinātu tiesas pieņemto nolēmumu izpēti… tiesu nolēmumu izpēte jāveic Augstākās tiesas struktūras ietvaros ar maksātnespējas jomas ekspertu un mācībspēku pieaicināšanu.”
    Vajag nopratināt Sprūdu un vajadzības gadījumā arī mazliet paspīdzināt (protams, likuma ietvaros)- lai pastāsta par savām shēmām. Lūsi nopratināt.

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Antons > tonijs 24.01.2018. 18.17

    Atzīt un rīkoties ir dažādas lietas.
    Parasta Rasnača tukšmuldēšana, viņš ir pilnīgākais impotents gan kā vīrietis ( kurš vīrietis, pie kam politiķis un ministrs, tiesāsies ar bijušo sievu par to, ka šī vīņu esot piekāvusi)?
    Gan arī kā politiķis, ministrs, utt.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    zanE > Antons 24.01.2018. 19.44

    ….liekuļiem NAšistiem Bičkovičs arvien bijis labais onkulis…

    …”Jau pirms vairākām dienām bija skaidrs, ka Bičkovičam nav koalīcijas atbalsta, kas arī pierādījās balsojumā. Visa “Vienotības” frakcija balsoja pret viņa atkārtotu ievēlēšanu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bija par, bet Nacionālās apvienības (NA) pārstāvju domas dalījās – septiņi nacionāļi atbalstīja līdzšinējo AT priekšsēdētāju, Einārs Cilinskis balsoja pret, pārējie atturējās vai nebalsoja vispār. Tādēļ Bičkoviča palikšanu amatā būtībā izšķīra “Saskaņa”, kas pilnā vienprātībā pieslējās ZZS viedoklim.”
    http://news.lv/Latvijas_Avize/2015/05/29/priekssedetaju-parvel-ar-opozicijas-balsim

    …cerams, ka pirms vēlēšanām atkal tiks sagatavots pētījums par Saeimas balsojumiem, kurā varēsim pārliecināties par nacionālā minimuma garantu izpausmēm….

    +4
    -1
    Atbildēt

    1

    Antons > zanE 24.01.2018. 21.52

    ZanE – diezin vai NA vēlētājs vispār iedzilinās tādās niansēs, tas jau nereaģē uz realitāti, tikai uz saukļiem.
    Ja tam būtu kaut minimālas spējas domāt un analizēt, NA sen būtu beigusi savu pastāvēšanu līodzīgi kā TBLNNK, ar 2% reitingu.
    TBLNNK gan intelekts bija nedaudz augstāks, att. arī tās vēlētājam, kas var balsot par iesalniekiekparādniekdzintariem un par VL kopumā, pat grūti iedomāties,

    +3
    -2
    Atbildēt

    1

    zanE > Antons 24.01.2018. 22.23

    …kā jau iepriekš rakstīju, NA ir pamats satraukumam, neskatoties uz Kaktiņkantora sazīmētajiem “stabilajiem” reitingpunktiem…JKP rudenī NAšistiem pamatīgi atņems balsis un kritums būs iespaidīgs….NAšistu cerības, ka brāļošanās ar sarkanzaļajiem zemniekiem viņiem garantēs panākumus, paliks vien cerību līmenī….arī apmātajiem un lāpnešiem kļūst arvien skaidrāk redzama liekulība un meli ar kuriem dzintarveidīgie parādnieki piesedzas….Bordānam ir labas izredzes pārvilināt NA vēlētāju, pat bez īpašas piepūles…
    …ja no tā nebūtu atkarīga Latvijas nākotne, šajā balagānā varētu noraudzīties ar interesi un neiespringstot, bet….tāda nepārdomāta spēlēšanās ar vēlmi pastāvēt maliņā un vēlēšanas ignorēt, mums visiem var pārāk dārgi maksāt….

    +3
    -1
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > zanE 25.01.2018. 12.48

    Tad kad :”Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, kas norisināsies oktobrī… cīņās iesaistīsies Krievijas mediji, kā arī Kremļa aģenti”( http://www.delfi.lv/news/national/politics/murniece-saeimas-velesanu-cinas-iesaistisies-kremla-agenti.d?id=49677051 ) ,NA reitingi vispār nogāzīsies bezdibenī,tā ka Bordānam galīgi nav ko iespringt.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

tonijs 24.01.2018. 15.46

Dienas citāts:
Sandra Strence- Rīgas apgabaltiesas tiesnese, kas uz laiku pilda Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas pienākumus, atzina: “Man nav personiskā viedokļa. Indras kundze, man šodien dzimšanas diena, nebojājiet man viņu, lūdzu, ja?”

+8
-2
Atbildēt

2

    Antons > tonijs 24.01.2018. 16.16

    Te komentāri lieki,
    Sandra Strence – mūsu TS simbols.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    janis_laiks > tonijs 24.01.2018. 19.35

    Jā, šis man arī patika, – pašapmierinājumā slīgstošais pasaules centrs saviebās, kad žurnālista jautājums skāra viņas profesionālo jomu, jo tas, redz, bojājot viņas pacilāto, svētku noskaņojumu!

    Vai par to jāsaka “tipiski debīli vidējam tiesnesītim LV”? Ne miņas no sajēgas par nozares problēmām, par tiesnešu totālu nespēju adekvāti spriest, domāt plašāk, kā procesa papīri, un ne smakas no kauna, ka par nodokļu naudu algoto it kā “taisnās tiesas” spriedēju vidū ir sapuvuši pašlabuma meklētāji? Nekādas ieinteresētības vai līdzatbildības, tik putni galvā.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

janis_laiks 24.01.2018. 20.20

“…nerīkot raganu medības, … tiesnešu izvērtējumam nav jēgas, jo sodīt viņus tāpat vairs nevar… piekrīt … Bičkovičs.”

Nožēlojams redzējums! Izvērtēt VIENMĒR IR JĒGA, ĪPAŠI NELIETĪBAS, KĻŪDAS un DOMĀŠANAS PROBLĒMAS, pat, ja nevar sodīt, jo šādi var SŪTĪT SIGNĀLUS sabiedrībai, PAUST ATBALSTU vai NOSODĪJUMU, AICINĀT UZ DARBĪBĀM un TĀS VEIKT ! Tas IR SVARĪGI, lai mēr redzētu, kurā pusē katrs no tiesu varas vadoņiem stāv, – kā sudraba ar leju savā farsa komisijā atklājās aizstāvot oligarhus, tāpat bičkovičs ar rasnaču jāpiespiež PUBLISKI PAUST SKAIDRU VIEDOKLI, nomest maskas! Citas iespējas nav, ja gribam, lai ledus sakustas, jo LV līdz tiesiskai valstij vēl tāls ceļš ejams!
Man šķiet, ka visādu iesaistīto izvilkšana skaidros ūdeņos ir apsveicama un noderīga. Var jau teikt, ka domāt nespējīgais, zzs mīlošais, apātiskais vai apolitiskais vēlētājs IR nelasa, bet ārpus šīm grupām ir cilvēki, kurus tomēr vērts uzrunāt. Bez tam šāda publiska piespiedu pozicionēšanās ar dokumentēšanas iespēju ir kā nulles deklarācija – vienmēr var patīt atpakaļ un pierādīt, ko viņš vai viņa ir teikuši. Piem., Ineta Ziemele – veselais saprāts, apsveicami, ko nevar teikt par deģenerātu varas trijotni KaRaBi!

+6
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu