Piemin Asiņaino svētdienu • IR.lv

Piemin Asiņaino svētdienu

Kārlis Ulmanis pēc atgriešanās Latvijā. 1913.—1914. gads. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece

Lielinieki aicina veidot bruņotu Sarkano gvardi, bet Kārlis Ulmanis dalās ar ASV iekrāto lauksaimniecības pieredzi

Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības kursos 17. janvārī ar lekciju uzstājās agronoms Kārlis Ulmanis, stāstot par lauksaimniecības nozīmi valstī un atjaunošanu pēc kara. Ulmanis dalījās ar zināšanām, kuras bija apguvis dažādās augstskolās un praktiskajā darbā emigrācijas laikā ASV. Prom no Latvijas viņš bija spiests doties pēc iesaistīšanās sabiedriskajās aktivitātēs 1905. gada revolūcijas laikā un atgriezās tikai 1913. gadā pēc amnestijas izsludināšanas.

Šajās dienās publicēts Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku 2. kongresā Valmierā spriestais par nepieciešamību lielinieku kontrolētajā teritorijā dibināt bruņotu darba tautas organizāciju Sarkanā gvarde. Debatēs tika uzsvērts, cik nozīmīgs līdzšinējos notikumos bijis fakts, ka liela tautas daļa ir apbruņota, jo tas neesot ļāvis kontrrevolucionārajiem spēkiem novērst lielinieku nākšanu pie varas. Laikā, kad norisinās armijas demobilizācija, esot svarīgi aizstāt armiju ar visas tautas apbruņošanu, bet, kamēr tas neesot iespējams, jāpulcina revolūcijai uzticīgie biedri un no viņiem jāveido Sarkanā gvarde, kā tas jau izdarīts lielajās Krievijas pilsētās. Kongresa pieņemtajā rezolūcijā bija norādīts, ka Sarkanās gvardes vienībām jādarbojas saskaņā ar vietējām padomēm un Latvijas Sociāldemokrātijas (lielinieku) pārstāvjiem. Divas nedēļas vēlāk publicētā uzaicinājumā sūtīt pārstāvjus uz Sarkanās gvardes padomes sēdi Cēsīs lasāmi vārdi, kas precīzi raksturo lielinieku aktīvistu uzskatus: «Ik viens, kas iet citu ceļu, tas nav ar mums, kas nav ar mums, tas ir pret mums.»

22. janvārī (9. janvārī pēc vecā stila) lielinieku kontrolētajā Latvijas teritorijā pieminēja 1905. gada 9. janvāra jeb Asiņainās svētdienas notikumus, kad Sanktpēterburgā tika ievainoti un nogalināti simtiem strādnieku protesta gājiena dalībnieku. Šī diena ar Iskolata rīkojumu bija atzīta par revolūcijas svētku dienu un brīvdienu. Miestos un pilsētās rīkoja demonstrācijas un mītiņus. Piemēram, Rūjienā gājienā esot piedalījušies ap 5000 cilvēku, kuri, soļojot orķestra pavadībā, nesuši ap 20 sarkano karogu. Par kārtību gādāja vietējā Sarkanās gvardes vienība.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu