Diena: 24. janvāris, 2018

VIDEO: Krievija aizliedz britu komēdiju “Staļina nāve”

Krievijas kultūras ministrija otrdien atsauca demonstrēšanas atļauju britu komēdijai “The Death of Stalin” (“Staļina nāve”), kura saskaņā ar vairāku amatpersonu atzinumu esot aizskaroša un “ekstrēmistiska”.

Skotu režisora Armando Ianuči lente, kuras pasaules pirmizrāde bija septembrī, satīriskā gaismā ataino komunistiskā režīma vadoņu cīņu par varu pēc Staļina nāves 1953.gadā, vēsta LETA/AFP.

Ministrijas preses dienests paziņojis, ka filma saturot “informāciju, kuras izplatīšana ar likumu Krievijā ir aizliegta”.

“Staļina nāvi”, kas ir Lielbritānijas un Francijas kopražojums, bija paredzēts Krievijā sākt demonstrēt ceturtdien, un tā sākotnēji no Kultūras ministrijas saņēma ierobežotas atļaujas demonstrāciju, kas deva tiesības seansus apmeklēt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu.

Lai gan presē filma izpelnījusies labas atsauksmes, tās iespējamā izrādīšana izsauca komunistiski un šovinistiski noskaņoto aprindu protestus. Valsts domes kultūras komitejas priekšsēdētāja vietniece Jeļena Drapenko pēc filmas noskatīšanās ministrijas amatpersonām, politiķiem un kinoindustrijas pārstāvjiem pirmdien īpaši sarīkotā seansā sarunā ar aģentūru RBK paziņoja, ka “savā dzīvē nekad neko tik pretīgu nav redzējusi”. Izlasītā publika, “filmā saskatīja ekstrēmisma elementus,” pavēstīja Drapenko.

Pēc seansa 21 no atlasītajiem skatītājiem parakstīja kultūras ministram Vladimiram Medinskim adresētu vēstuli, pieprasot atlikt filmas demonstrēšanu, kamēr nebūs pārbaudīta tās atbilstība Krievijas likumiem. Vēstuli parakstīja arī prezidenta Vladimira Putina režīmam pietuvinātais krievu kinorežisors Ņikita Mihalkovs un cita starpā filmā attēlotā padomju armijas maršala Georgija Žukova meita.

Vēstules autori apgalvo, ka filma esot “pamflets par mūsu valsts vēsturi” un “nomelno to mūsu pilsoņu piemiņu, kas uzvarēja fašismu”. Viņi arī paziņojuši, ka lente saturot elementus, “kuri var tikt vērtēti kā ekstrēmistiski” un tā esot paredzēta “Krievijas tautas pazemošanai”. Kā norādīts šajā vēstulē, “Staļina nāvē” dzirdamā PSRS himna esot “izmantota aizvainojošā veidā”.

Šis ir kārtējais incidents, kas liecina par arvien aktīvāku valsts iejaukšanos kultūras procesos un pieaugošajiem mēģinājumiem Krievijā reabilitēt noziedzīgo komunistisko režīmu un tā asiņaināko vadoni – Josifu Staļinu.

Saskaņā ar otrdien publicētiem aptaujas rezultātiem vairāk nekā piektdaļa krievu Staļinu uzskata par savu 20.gadsimta elku.

Fokuss uz pensiju 2. līmeņa komisijām aizēno būtiskāko – pensiju plānu ienesīgumu

Pērnā gadā nogalē stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas turpmāk paredz samazinātas pārvaldes komisijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldniekiem. Kādas tieši ir šīs jaunās komisijas un vai tām būs būtiska loma papildu uzkrājumu veidošanai pensiju 2. līmenī?

Svarīgi ir saprast, ka pārvaldes komisijas maksas apmērs ir atkarīgs no pārvaldīto aktīvu apjoma un jaunās izmaiņas skars gan fiksētās, gan mainīgās komisijas, ko ikviens iedzīvotājs maksā savam pensiju 2. līmeņa pārvaldniekam par tā darbības rezultātiem. Pasaules praksē parasti pārvaldes komisijas tiek samazinātas, pieaugot pārvaldāmo aktīvu apjomam, un Latvija šajā gadījumā nav izņēmums. Iepriekšējo reizi pārvaldes komisijas ar likumu tika pārskatītas 2014. gada beigās. Kopš tā laika kopējais pensiju 2. līmeņa pārvaldāmo  aktīvu apjoms ir pieaudzis no 2 miljardiem eiro līdz 3,3 miljardiem eiro 2017. gada beigās, un saprotami, ka komisijas tiek samazinātas.

Vai pārvaldes komisija “apēd” mūsu pensiju?

Svarīgi uzsvērt, ka pārvaldes komisija “neapēd” mūsu pensiju. Tā tiek maksāta līdzekļu pārvaldniekam, lai tas varētu nodrošināt profesionālu līdzekļu pārvaldi, kas palielina kopējo uzkrāto pensiju līdzekļu apmēru. Tāpēc ne tik svarīgs ir pašas komisijas apmērs, cik līdzekļu pārvaldnieka sasniegtais rezultāts.

Pat ja izvēlētais pensijas pārvaldnieks prasa lielāku samaksu, svarīgākais ir pārvaldnieka izvēlētā ieguldījumu stratēģija un tās realizācijas rezultāta nestie “augļi” jeb ienesīgums. Tāpēc būtiski ir novērtēt savu pašreizējo pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu ienesīgumu un salīdzināt, kā peļņas ziņā tam ilgtermiņā veicies pret citu pārvaldītāju plāniem. To var ērti izdarīt portāla www.manapensija.lv sadaļā “Pensiju 2. līmenis/Aktuālie dati”. Tas ir izšķirīgi svarīgi, jo pensiju plānu uzrādītie ienesīguma rezultāti var atšķirties pat divas reizes. Tā, piemēram, uz 2017. gada 31. decembri  ienesīgākais plāns pēdējo 10 gadu periodā vidēji ir nopelnījis 5,27% gadā, kamēr zemākais uzrādītais rezultāts aktīvo plānu kategorijā sastāda vien 2,45% gadā. Šajā gadījumā tikai šī starpība starp nopelnīto divas reizes pārsniedz pašu pārvaldes komisiju apmēru.

Cik lielas vai mazas ir šīs jaunās komisijas?

Pastāv divu veidu komisijas, ko pensiju uzkrājumu pārvaldnieks var saņemt – fiksētā komisija no pārvaldāmo aktīvu apjoma, neatkarīgi no darbības rezultāta un mainīgā komisija, ko līdzekļu pārvaldnieks saņem par darbības rezultātu jeb citiem vārdiem – ja pārvaldnieks strādā labi un ieguldījumu plānu ienesīgumi ir augstāki par tirgus pieaugumu, tad viņš par šo savu veiksmīgo darbību saņem papildus komisiju. Sākot ar 2018. gadu, fiksētās komisijas apmērs atkarībā no aktīvu apjoma tiek ierobežots 0,8% un 0,6% apmērā pretējo 1% līdz šim. No 2019. gada 1. janvāra komisija varēs būt attiecīgi 0,6% un 0,4% apmērā.

Savukārt mainīgā komisija, kas līdz šim sastādīja maksimums 1% vai 0,5% apmēru, atkarībā no ieguldījumu plāna kategorijas, turpmāk noteikta 0,5% un 0,25% apmērā. Mainīgā komisija parasti tiek piemērota aktīvi pārvaldītiem ieguldījumu plāniem, bet ir arī līdzekļu pārvaldnieki, kuri mainīgo komisiju saviem ieguldījumu plāniem nepiemēro.

Vairāk nopelnīt vai mazāk tērēt – kas dos lielāku pievienoto vērtību ilgtermiņā? Patlaban spēles noteikumi par komisijas maksām visiem tirgus spēlētājiem ir vienādi, tāpēc izšķirīga ikviena iedzīvotāja labklājībai nākotnē ir iespēja nopelnīt vairāk.

 

Autors ir Norvik bankas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes loceklis

Deputāts rosina konsolidēt koledžas un palielināt doktorantu skaitu

Nodot astoņas ministrijas padotībā esošās koledžas universitāšu padotībā, lai koledžu izglītības kvalitātes celšanai izmantotu arī universitāšu administratīvos, finanšu un intelektuālos resursus. Palielināt personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās, akadēmijās un universitātēs, kā arī no pieciem uz desmit procentiem palielināt akadēmiskā personāla mobilitāti. Tie ir priekšlikumi likumprojektam Grozījumi Augstskolu likumā, kurus ierosinājis deputāts Ints Dālderis (Par).

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien sāks izskatīt likumprojektu Grozījumi Augstskolu likumā. Dālderis ir izstrādājis virkni priekšlikumu augstākās izglītības sistēmas reformai, lai celtu gan augstākās izglītības studiju kvalitāti, gan arī zinātniskās darbības un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Priekšlikumi paredz mazināt augstākās izglītības institucionālo sadrumstalotību, paaugstināt kvalitātes prasības un uzlabot augstskolu pārvaldību.

Ievērojot lielo augstākās izglītības institūciju skaitu, reforma paredz nodot astoņas ministrijas padotībā esošās koledžas universitāšu padotībā, lai koledžu izglītības kvalitātes celšanai izmantotu arī universitāšu administratīvos, finanšu un intelektuālos resursus. Tās ir Daugavpils medicīnas koledža, Rīgas 1. medicīnas koledža, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Liepājas Jūrniecības koledža, Malnavas koledža, Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža, Rīgas Tehniskā koledža un Rīgas Celtniecības koledža. Lai novērstu institucionālo sadrumstalotību, paredzēts turpmāk neatvērt jaunas ārvalstu augstskolu filiāles, izbeigt esošo filiāļu darbību. Deputāts norāda, ka Latvijā nav ārvalstu filiāļu darbības veiksmīgu piemēru. Rīgas Juridiskā augstskola un Rīgas Ekonomikas augstskola ir Latvijas augstskolas, nevis filiāles.

Reforma zināšanu tautsaimniecības izveidei nepieciešamās kritiskās intelektuālās masas sasniegšanai paredz palielināt personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās, akadēmijās un universitātēs (piemēram, nosakot, ka nākotnē universitātēs trim ceturtdaļām mācībspēku jābūt doktoriem), kā arī no pieciem uz desmit procentiem palielināt akadēmiskā personāla mobilitāti jeb Eiropas Savienības augstskolu akadēmisko mācībspēku skaitu, kas ir profesori vai viesprofesori, viesdocenti, vieslektori Latvijas augstskolās, informē deputāta palīdze Kristīne Lindberga.

Izglītības internacionalizācijai paredzēts pienākums visiem valsts augtskolu studējošajiem studēt arī angļu, vācu, franču vai citās Eiropas valodās. Reforma ietver uzdevumu augstskolām, lai veicinātu Latvijas studējošo starptautisko mobilitāti, ne mazāk kā desmit procentus jebkuras programmas kredītpunktu apjoma īstenot svešvalodās, kas ir ES oficiālās valodas. Lai modernizētu augstskolu pārvaldību, plānots palielināt valsts augstskolu padomdevēju konventu lomu, un dot augstskolām lielāku patstāvību un atbildību, atsakoties no novecojušajām normām, kas paredz augstskolu satversmes papildus vēl apstiprināt Saeimā.

Sākotnēji daļa priekšlikumu izveidoti un iesniegti vēl 2015. gadā. Tagad sāks to izvērtēšanu.