Ilūzija par diženumu 4

Galvenajā lomā zviedru aktieris Edvīns Endre. Publicitātes foto
Kristīne Simsone
Print Friendly, PDF & Email

Nameja gredzens — sirēnu dziesma latviešu kino

Izklaidējošs patriotisms Holivudas ietvarā — režisora Aigara Graubas nu jau ceturtais tandēmā ar producentu Andreju Ēķi tapušais kopdarbs Nameja gredzens stingri turas pie iepriekšējo filmu noskaņas un stāstniecības metodēm. Un kālab gan ne — pie dzimtenes mīlestības jūtām apelējošie darbi ar Stīvena Spīlberga stāstiem piemītošu patosu un eksaltāciju allaž ir spējuši uzrunāt skatītāju pulkus. Tie savukārt nekad nav bijuši mazi, piemēram, Graubas un Ēķa iepriekšējais kinodarbs Sapņu komanda 1935 (2012) pirmizrādes gadā kļuva par astoto kinoteātros visvairāk skatīto filmu, konkurējot ar ārvalstu grāvējiem. Pieņemu, ka arī Nameja gredzenu gaida līdzīgi panākumi — filmas veidotāji ir atjautīgi pratuši iepriekšējo darbu pretrunīgos vērtējumus pārvērst par intereses (vai drīzāk ziņkārības) kāpinātājiem. Taču polemika, protams, nepavisam nav vienīgais garants, lai filmu pamanītu, — rūpīga reklāmas kampaņa (ar kreščendo pirms pirmizrādes) un citi notikumi, piemēram, filmas tērpu izstāde Nacionālajā bibliotēkā (no 25. janvāra), ir viens no vietējā kino izplatīšanas veiksmes stāstiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla abonentam. Abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesat abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu, neatkarīgi no abonementa termiņa, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu