Deputāts rosina konsolidēt koledžas un palielināt doktorantu skaitu

Ints Dālderis. Foto: Zane Bitere, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Nodot astoņas ministrijas padotībā esošās koledžas universitāšu padotībā, lai koledžu izglītības kvalitātes celšanai izmantotu arī universitāšu administratīvos, finanšu un intelektuālos resursus. Palielināt personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās, akadēmijās un universitātēs, kā arī no pieciem uz desmit procentiem palielināt akadēmiskā personāla mobilitāti. Tie ir priekšlikumi likumprojektam Grozījumi Augstskolu likumā, kurus ierosinājis deputāts Ints Dālderis (Par).

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien sāks izskatīt likumprojektu Grozījumi Augstskolu likumā. Dālderis ir izstrādājis virkni priekšlikumu augstākās izglītības sistēmas reformai, lai celtu gan augstākās izglītības studiju kvalitāti, gan arī zinātniskās darbības un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Priekšlikumi paredz mazināt augstākās izglītības institucionālo sadrumstalotību, paaugstināt kvalitātes prasības un uzlabot augstskolu pārvaldību.

Ievērojot lielo augstākās izglītības institūciju skaitu, reforma paredz nodot astoņas ministrijas padotībā esošās koledžas universitāšu padotībā, lai koledžu izglītības kvalitātes celšanai izmantotu arī universitāšu administratīvos, finanšu un intelektuālos resursus. Tās ir Daugavpils medicīnas koledža, Rīgas 1. medicīnas koledža, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Liepājas Jūrniecības koledža, Malnavas koledža, Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža, Rīgas Tehniskā koledža un Rīgas Celtniecības koledža. Lai novērstu institucionālo sadrumstalotību, paredzēts turpmāk neatvērt jaunas ārvalstu augstskolu filiāles, izbeigt esošo filiāļu darbību. Deputāts norāda, ka Latvijā nav ārvalstu filiāļu darbības veiksmīgu piemēru. Rīgas Juridiskā augstskola un Rīgas Ekonomikas augstskola ir Latvijas augstskolas, nevis filiāles.

Reforma zināšanu tautsaimniecības izveidei nepieciešamās kritiskās intelektuālās masas sasniegšanai paredz palielināt personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās, akadēmijās un universitātēs (piemēram, nosakot, ka nākotnē universitātēs trim ceturtdaļām mācībspēku jābūt doktoriem), kā arī no pieciem uz desmit procentiem palielināt akadēmiskā personāla mobilitāti jeb Eiropas Savienības augstskolu akadēmisko mācībspēku skaitu, kas ir profesori vai viesprofesori, viesdocenti, vieslektori Latvijas augstskolās, informē deputāta palīdze Kristīne Lindberga.

Izglītības internacionalizācijai paredzēts pienākums visiem valsts augtskolu studējošajiem studēt arī angļu, vācu, franču vai citās Eiropas valodās. Reforma ietver uzdevumu augstskolām, lai veicinātu Latvijas studējošo starptautisko mobilitāti, ne mazāk kā desmit procentus jebkuras programmas kredītpunktu apjoma īstenot svešvalodās, kas ir ES oficiālās valodas. Lai modernizētu augstskolu pārvaldību, plānots palielināt valsts augstskolu padomdevēju konventu lomu, un dot augstskolām lielāku patstāvību un atbildību, atsakoties no novecojušajām normām, kas paredz augstskolu satversmes papildus vēl apstiprināt Saeimā.

Sākotnēji daļa priekšlikumu izveidoti un iesniegti vēl 2015. gadā. Tagad sāks to izvērtēšanu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu