Ārste: E-veselība nav radīta, domājot par mediķu ērtībām • IR.lv

Ārste: E-veselība nav radīta, domājot par mediķu ērtībām

2
Tā izskatās parastā papīra recepte un recepšu forma no "SmartMedical" programmas. Autores foto
Luīze Anna Lejniece, speciāli Ir

Lai arī jaunās E-veselības ideju kā vienotu elektronisko sistēmu vērtē atzinīgi, Veselības centra 4 ģimenes ārste Inga Žīgure tās darbību patlaban uzskata par neveiksmīgu. Viņa teic, ka sistēma nav veidota, domājot par ārstu ērtību un šā gada pirmajās nedēļās nespēja izturēt lielo lietotāju pieplūdumu. Tas būtiski kavēja ārstes darbu.

Ir pagājušajā nedēļā vēroja ģimenes ārstes darbu prakses vietā. Tobrīd vēl nebija zināms, ka no ārpuses bijuši mēģinājumi uzbrukt E-veselības sistēmai, taču sistēma strādāja kaitinoši lēni. Lielāks hakeru uzbrukums notika šonedēļ otrdien. Tas radīja pārslodzi sistēmā un padarīja E-veselību uz laiku vispār nepieejamu. Paradoksāli, ka daudzi ārsti par uzbrukumu sistēmai uzzināja vēlāk, jo E-veselības lēndarbīgumu uztvēra ierasti, nevis kā ārkārtas situāciju.

Ģimenes ārstei Žīgurei ir 26 gadu darba pieredze. “E-veselības sistēma ļoti atvieglotu darbu, ja vien tā darbotos,” saka ārste. Viņa strādāt jaunajā sistēmā sāka jau decembrī, savienojot to ar ilgus gadus lietoto un ierasto Smart Medical programmu, kurā agrāk tika izrakstītas un no datora printētas gan receptes, gan veikta pacientu uzskaite un veidota datubāze. No Smart Medical programmas informācija tagad tiek nosūtīta uz E-veselību, bet citi ģimenes ārsti, kuriem nav starpniekprogrammas, šīs darbības veic pa tiešo E-veselības mājaslapā.

Ilgāka E-receptes izrakstīšana

Iepriekš izrakstīt receptes un darba nespējas lapas Veselības centra 4 ģimenes ārste varēja pacienta vizītes laikā, kas pēc plāna ilga 20 minūtes. Tagad ar E-veselību tas aizņem krietni vairāk laika. Taču pacienta pieņemšanas laiks nav pagarināts, tāpēc datu ievadei sistēmā un, piemēram, slimības lapu noslēgšanai, ārstei jāvelta stundas ārpus darba laika. Receptes izrakstīšana Žīgurei aizņem 3-10 minūtes, pēc tam 2-3 minūtes vēl jāgaida apstiprinājums par e-receptes aktivizēšanu. Lielāko daļu laika pacienta pieņemšanā ārste pavada, strādājot datorā E-veselības sistēmā, nevis runājoties un uzklausot pacientu. Dienā, kad Ir vēroja ārstes darbu, receptes izrakstīšanu E-veselības sistēmā tikpat satraukti kā ārste gaidīja arī pacienti, prātojot, vai recepte nonāks līdz aptiekai.

Iemesls šaubām ir, jo mūsu tikšanās dienā slimības lapu, kuru daktere Žīgure pacientam bija izrakstījusi jau plkst. 11, pēcpusdienā vēl neizdevās aktivizēt, jo E-veselībā nebija pienācis apstiprinājums. Taču izrakstīto slimības lapu anulēt un sākt darbu sistēmā no jauna ar cerību, ka apstiprinājums pienāks ātrāk, nedrīkst – šāda rīcība ir pretlikumīga, saka ārste.

Viņa uzskata, ka izrakstīt receptes un darba nespējas lapas būtu jāļauj arī ārstu palīgiem un medicīnas māsām, jo tādējādi ārsts vizītes laikā vairāk uzmanības varētu veltīt pacientam, nevis koncentrēties uz datu ievadi sistēmā. Vairākums ārstu gan šos darbus deleģē palīgam, taču pēc likuma tas nav atļauts – izrakstīt zāles un darba nespējas lapas drīkst tikai ģimenes ārsts.

Patlaban vēl nepierasts ir arī elektroniskās receptes noformējums – tas vizuāli atšķiras no vecās veidlapas. Savukārt pacientam tagad ir jāatceras, ka tad, ja pats nedosies uz aptieku pēc zālēm, ārstam receptē jānorāda arī medikamentu saņēmēja vārds, uzvārds un personas kods. Tas nozīmē, ka neviens cits nevar doties saņemt zāles, ja tajā norādītā persona dažādu apstākļu dēļ to nevar izdarīt. Līdzīgi ir arī ar receptēm bērniem – tajā jānorāda mātes vai tēva dati.

Jāpilnveido datubāze

Daktere Žīgure norāda, ka jaunizveidotajā sistēmā jāuzlabo medikamentu datubāze, tajā nav norādītas references jeb zemākā cena, līdz ar to ārsts ne vienmēr var izrakstīt pacientam izdevīgākās zāles. Tāpēc aptiekā pacientu dažkārt pārsteidz cena. Turklāt ārstam tagad ne tikai jāzina, kurš medikaments ir izdevīgāks, bet arī jāatceras pilns tā nosaukums. Neskaidru iemeslu dēļ šī informācija E-veselības sistēma jāievada divreiz, saka ārste, un tas arī aizņem laiku. Tāpat tajā nepieciešams tāds medikamentu meklētājs, kurā zāles varētu atrast ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī medikamenta ķīmiskā sastāva.

Kad izvēlēts pareizais medikaments, E-receptē ar roku jāievada šo zāļu lietošanas iemesls, kas Žīgurei šķiet absurdi un raisa smieklus – kam gan citam būtu paredzētas, piemēram, asinsspiediena zāles. Ārstei dīvaini šķiet arī daži sistēmā lietotie medikamentu daudzuma apzīmējumi – tā, izrakstot insulīnu, nepieciešamā daudzuma ailītē piedāvāts variants “kartona kastīte”. Šāds absurds insulīna daudzuma apzīmējums norāda, ka sistēmas izstrādes procesā mediķi neesot snieguši pietiekami daudz konsultāciju. Savukārt izrakstītā medikamenta daudzums ārstam esot jāaprēķina: tad, ja zāles nepieciešams lietot 90 dienas, bet iepakojumā ir 100 tabletes, sistēma informāciju nepieņem.

Nacionālais veselības centrs Ir sola, ka jaunās veselības sistēmas dēļ pacienti varēs retāk doties pie ārsta. Taču situācijā, kad vizītes laikā pie ārsta izrakstītā recepte sistēmā nav aktivizēta un pacients to aptiekā nevar saņemt, ir diemžēl atkārtoti jādodas pie ģimenes ārsta vai viņam jāzvana cerībā, ka mediķis pēc sava darba laika izrakstīs jaunu recepti.

Žīgure par situāciju patlaban teic: “Iespējams, tik lielu sarežģījumu nebūtu, ja sistēma būtu ieviesta pakāpeniski vairāku gadu garumā.” Viņa to saredz tā, piemēram, pirmajā pusgadā obligāti ievieš tikai e-receptes, tad slimības lapas utt.

NVD pārstāve atzīst, ka brīvprātīgas E-veselības sistēmas lietošanas laikā kopš 2014. gada ārsti un aptieku darbinieki bija aicināti pēc iepējas aktīvāk izmantot sistēmu, jo tikai tā sistēmā varēja pilnvērtīgi iedzīvināt lietotāju praktisko pieredzi. Sākotnēji obligāta e-veselības lietošana bija paredzēta no 2016. gada 1. janvāra, tad no 2016. gada 1. decembra, 2017. gada 1. septembra, līdz visbeidzot no šā gada 1. janvāra, ņemot vērā ģimenes ārstu asociāciju un citu nozares speciālistu aicinājumu pakāpeniskai E-veselības ieviešanai.

NVD apgalvo, ka tagad notiek E-veselības uzlabošana efektīvākai datu apmaiņai ar ārējām informācijas sistēmām, lai palielinātu datu kvalitāti un uzlabotu datu apmaiņas ātrumu. Taču ģimenes ārstus neapmierina, ka sistēmas uzlabošanas darbi tiek veikti ārstu darba laikā. Arī tas palēnina darbību.

E-veselības ieviešana valstij izmaksāja vairāk nekā 10 miljonus eiro.

E-veselības sistēmas izmaksas.

Komentāri (2)

J.šveiks 19.01.2018. 16.45

tā tika radīta lai kārtējo reizi nopīzd…pardon , nozagtu valstij dažus miljonus , vai nav par daudz? balsojiet vēl par sārkanajiem trubas zemniekiem , ne to pieredzēsiet

+3
0
Atbildēt

1

    tonijs > J.šveiks 19.01.2018. 21.40

    Nu kas ir 10 miljoni eiro? Vienas vecas “Pobedas” cena. Tāpēc arī sistēma velkas kā veca grabaža.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu