Diena: 19. janvāris, 2018

Miris bijušais PBLA vadītājs un politiķis Uldis Grava

Mūžībā aizgājis bijušais Saeimas deputāts un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadītājs Uldis Grava, aģentūrai LETA apstiprināja “Vienotības” birojā.

Grava bijis priekšsēdis vai prezidents Pasaules baltiešu apvienībā, PBLA un Amerikas latviešu apvienībā, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Grava dzimis 1938.gada 1.aprīlī Liepājā. Viņš 1992.gadā kļuva par radio “Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” Latviešu redakcijas direktoru un atbildīgo redaktoru, bet vēlāk – par šīs raidorganizācijas Tirgzinības un attīstības direktoru.

2002.gadā Grava tika iecelts par Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru.

Grava 2005.gadā tika ievēlēts Liepājas domē, bet 2006.gadā iekļuva 9.Saeimā. Parlamentā Grava pārstāvēja partijas “Jaunais laiks” frakciju. Viņš savulaik pildījis arī šī politikā spēka ģenerālsekretāra pienākumus.

“Latvenergo” kukuļošanas lietā nākamajā sēdē nolasīs apsūdzību

Apjomīgās “Latvenergo” kukuļošanas pamata krimināllietas izskatīšanā, kuru Vidzemes preikšpilsēas tiesa sāka piektdien, ir pasludināts pārtraukums līdz februārim, lai ļautu apsūdzētajiem un to aizstāvjiem iepazīties ar tiesai iesniegtajiem rakstveida lūgumiem, vēsta LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Andis Celms piektdien pasludināja pārtraukumu līdz 2.februārim, kad tiesas sēde paredzēta plkst.10.

Nākamajā sēdē plānots skatīt arī apsūdzētā Andreja Livanoviča lūgumu pievienot lietas materiāliem vairākus dokumentus, kuros paskaidrota apsūdzētā finansiālā situācija, kas, viņaprāt, izskaidro viņa līdzekļu leģitimitāti. Tāpat Livanovičs lūdza, lai viņa rīcībā tiek atgriezts lietas materiālos esošais personīgais dators “MacBook Air”.

Nākamajā sēdē prokuratūra plāno arī nolasīt apsūdzību.

Šveices pilsoņa Roberta Gerosi un Vācijas pilsoņa Mehdi Haji Javad advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA norādīja, ka pirmā tiesas sēde noritēja raiti, taču neriskēja izteikt prognozes par lietas izskatīšanas ilgumu, tikai norādīja, ka lietas apjoms ir līdzīgs Digitālās televīzijas krimināllietai un Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietai.

Rozenbergs teica, ka tiesas dotā atļauja viņa aizstāvamajiem ārvalstu pilsoņiem neapmeklēt tiesas sēdes padarīs procesa izskatīšanu efektīvāku, jo nebūs jānodrošina tulks un jāpārceļ tiesas sēdes, ja kāds no ārvalstniekiem nespēs ierasties uz tiesas sēdi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, sākot skatīt apjomīgo “Latvenergo” kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties. Tiesa apmierināja apsūdzēto Šveices pilsoņa Roberta Gerosas un Vācijas pilsoņa Mehdi Haji Javada, kā arī apsūdzētā Jevgēnija Levina lūgumus lietas skatīšanai bez viņu klātbūtnes, izņemot reizes, kad viņu klātbūtne būs nepieciešama.

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar laika periodā no 2004.gada 8.jūnija līdz 2010.gada 3.martam Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem, proti “Latvenergo” un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem kopskaitā sešu konsultāciju līgumiem par kopējo summu 8 349 376 eiro.

Lietā figurē “Latvenergo” un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības līgums par 177 863 607 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro, kā arī “Latvenergo” un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgums par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Apsūdzības celtas trim bijušajām “Latvenergo” amatpersonām par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījušas smagas sekas, sadārdzinot iepriekšminētos sešus konsultāciju līgumus kopā par 452 0811 eiro, ar Spānijas uzņēmumu noslēgtos līgumus kopā par 24 796 966 eiro un ar Turcijas uzņēmumu noslēgto līgumu par 11 289 222 eiro.

Saistībā ar Rīgas otrās TEC abās kārtās noslēgtajiem sešiem konsultācijas līgumiem un Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības un apkopes un uzturēšanas līgumiem trīs bijušās amatpersonas pieņēmušas kukuli kopā 3 967 167 eiro apmērā. Amatpersonas arī apsūdzētas par to, ka saistībā ar Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgumu pieņēmušas daļu no kukuļa – 191 392 eiro apmērā.

Divām no bijušajām amatpersonām apsūdzības celtas arī par organizētā grupā izdarītu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā ar citiem organizētās grupas dalībniekiem, kopskaitā astoņām personām, kopā legalizējot 8 252 513 eiro.

Prokuratūra vienai personai apsūdzību cēlusi par “Latvenergo” bijušo amatpersonu izdarītās dienesta pilnvaru pārsniegšanas, kas izraisījušas smagas sekas, atbalstīšanu un kukuļdošanu lielā apmērā bijušajām “Latvenergo” amatpersonām. Tāpat šī persona apsūdzēta par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar līgumiem, kas noslēgti starp “Latvenergo” un Šveices, Spānijas un Turcijas uzņēmumiem.

Diviem ārvalsts pilsoņiem apsūdzības celtas par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar “Latvenergo” un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem sešiem konsultāciju līgumiem. Pret šo Šveices uzņēmumu sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.

Vēl vienai personai apsūdzība celta par to, ka viņa atbalstīja tirgošanos ar ietekmi, kas notika saistībā ar “Latvenergo” un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgto līgumu.

Bez tam tiesai nodotajā kriminālprocesā ir sākti desmit procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu dažādām juridiskajām personām.

Lietā apsūdzēts Kārlis Miķelsons, bijušais “Latvenergo” viceprezidents Aigars Meļko, biznesa konsultants Livanovičs, Miķelsona znots Kristaps Štrauss un ekonomists un uzņēmējs Andris Deniņš, kā arī Vācijas un Šveices pilsoņi.

Hibrīdapvērsuma mēģinājums, tiesiskuma krīze un jauna rektora vēlēšanas DU

13.februārī Daugavpils Universitātē (DU) ar pusgada nokavēšanos notiks rektora vēlēšanas. Izvirzīti divi kandidāti – profesore Irēna Kokina un profesore Anita Stašulāne. Šoreiz tas nav tikai balsojums par jaunu rektoru, bet arī balsojums par tiesiskumu šajā augstākās izglītības mācību iestādē. DU Satversmes sapulces balsojums izšķirs, vai lielākā Latgales mācību iestāde turpmāk attīstīsies demokrātiski vai autoritāri.

Pat Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagājušā gada nogalē uzsvēris: “Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteiktā termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus.”

Pagājušā gada septembrī pašreizējam DU rektora pienākumu izpildītājam Arvīdam Barševskim beidzās pilnvaru termiņš. Trešo reizi kandidēt uz rektora amatu neļāva LR Augstskolu likums. DU mācībspēki, studenti un citi darbinieki jau vasarā gaidīja jaunu vēlēšanu izsludināšanu un konkursu uz rektora amatu. Tomēr viņi to nesagaidīja. A. Barševskis, tā vietā, lai cienīgi aizietu no amata, nolēma tajā aizkavēties. Jaunas vēlēšanas netika izsludinātas, tā vietā – DU Satversmes sapulces lēmums par augstskolas reorganizāciju, kas paredz mācību iestādes nosaukuma maiņu uz “Austrumlatvijas Universitāte”, un paziņojums, kas ir pretrunā ar visām tiesiskuma normām – līdzšinējais rektors turpina pildīt savus pienākumus līdz reorganizācijas noslēgumam šā gada martā, turklāt ar iespēju atkal pretendēt uz eventuāli reorganizētās augstskolas rektora amatu. Tikai aklais vai absolūti neieinteresētais šajos apstākļos nesaskatīs mēģinājumu apiet Augstskolu likumu.

Masu mediju un Izglītības ministrijas spiediena rezultātā DU vadība tomēr bija spiesta izsludināt rektora vēlēšanas. Atbildot uz atsevišķu Saeimas deputātu iesniegumu DU jautājumā, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis atzina, ka notiekošais universitātē ir pārkāpums: “Augstskolu likums šajā ziņā ir mūsu augstākais normatīvais akts, un jebkurām darbībām ir jānotiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Mēs esam ciešā kontaktā ar DU. Mūsu dialogs notiek vēstuļu formā, bet izskatās, ka DU ir gatava pildīt visas normatīvo aktu prasības. Bet, runājot par termiņiem, tie, protams, ir pārkāpti.”

Līdz ar vēlēšanu izsludināšanu ir atlikta arī DU reorganizācija. Rodas jautājums – vai šī reorganizācija bija vajadzīga augstskolas izaugsmes nodrošināšanai, vai tikai kalpojusi kā līdzeklis līdzšinējās vadības amatu saglabāšanai?

Lai arī šobrīd formāli šķiet, ka pārkāpumi ir novērsti un jaunais DU rektors 13.februārī tiks ievēlēts demokrātiskā ceļā, pastāv bažas par esošās vadības darbībām, kuras var tieši vai netieši ietekmēt Satversmes sapulces balsojumu.

Iepriekš, lemjot par nepamatoto un par pārkāpumu atzīto darba līguma pagarināšanu ar bijušo rektoru, kā arī augstskolas reorganizāciju, kas tagad vairs nav aktuāla, DU Satversmes sapulces vairākums nodemonstrēja absolūtu tiesiskuma un demokrātijas izpratnes impotenci vai bailes par saviem amatiem atklāta balsojuma apstākļos. Šis gadījums pierādīja, ka DU Satversmes sapulce darbojas tikai formāli – vairums pārstāvju ir vai nu iebaidīti vai nopirkti, kamēr visus augstskolai svarīgos jautājumus, domājams, izlemj rektora p.i. A. Barševskis un daži viņam pietuvināti cilvēki. Faktiski ir noticis Daugavpils Universitātes „nozagšanas” mēģinājums.

Autoritārisma definīcija ir ļoti tuva tam, kas šobrīd norisinās DU iekšienē. Pēc neoficiālas informācijas, pārvaldes sistēma pieprasa darbinieku, īpaši administrācijas, bezierunu pakļaušanos vadībai. Pretējā gadījumā seko nepārtraukts mobings un emocionāls terors. Rezultātā universitāti pusgada laikā ir pametuši vismaz seši administrācijas darbinieki. Ar demokrātiski un tiesiski domājošiem darbiniekiem bez pamata un paskaidrojuma nepagarina darba līgumus gadījumos, kad tie noslēgti uz laiku. Piemērs šādai rīcībai ir profesors Valfrīds Paškevičs, kurš tika atstādināts no fakultātes dekāna pienākumu pildīšanas pēc tam, kad viņš DU rektora vēlēšanām izvirzīja iekšējās opozīcijas pārstāvji. Ar iepriekšminētajām darbībām ir panākts, lai darbinieki baidās iebilst vadībai, bailēs zaudēt darbu un ienākumus.

Rodas jautājums – kādi ir A. Barševska un viņa komandas rīcības motīvi? Drošu atbildi sniegt nevar, tomēr, visticamāk, tā ir nauda. Runa nav tikai par rektora un vadības prāvajām algām, bet arī par ko iespaidīgāku. Pat prorektoriem nav skaidrības par DU finansēm. Algas, ienākumi, izdevumi – viss tiek turēts noslēpumā. Vadība uzskata, ka naudas nav ne aprīkojumam, ne tā uzturēšanai, ne apkurei, ne sportam, ne mūzikai, ne jaunu programmu izstrādei, ne e-mācību attīstībai, ne normālām algām, ne virsstundu apmaksai, bet tajā pašā laikā DU pagājušogad ir izveidojies vairāk nekā divu miljonu eiro liels finanšu līdzekļu ietaupījums. Rodas jautājums – kur tiks izlietota šī iespaidīgā naudas summa?

Ļoti iespējams, ka 13. februārī Daugavpils Universitāte iegūs jaunu rektoru. Ņemot vērā iepriekšējās vadības pieļautās kļūdas – darba stilu un attieksmi pret mācībspēkiem, viens no galvenajiem augstskolas jaunās vadītājas uzdevumiem būtu mācību iestādes atgriešana uz tiesiskuma un demokrātijas ceļa. Savukārt DU Satversmes sapulces dalībniekiem jāapzinās sava balsojuma nozīme un godprātīgi jāizvērtē sava izvēle. No tās būs atkarīga Latgales lielākās mācību iestādes tālāka normāla funkcionēšana un, iespējams, arī pastāvēšana.

 

Autors ir DU absolvents, pedagoģijas maģistrs, mūziķis

Kur palicis Auguļa solījums “sapurināt satiksmes nozari”?

Balstoties uz VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) izplatīto ziņu, ka tā meitas uzņēmuma “LDz loģistika” līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Verneru Lūsi Lietuvā ir aizturējusi policija aizdomās par saistību ar liela mēroga naftas kontrabandu, Jaunā konservatīvā partija (JKP) pieprasa satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) skaidrojumus.

Medijos tiek ziņots, ka V.Lūsis pagājušajā nedēļā devies komandējumā, no kura nav atgriezies. Neviens no dzelzceļa pārstāvjiem šo informāciju nekomentē.

Nav noslēpums, ka savu karjeras ceļu V.Lūsis būvējis, atrodoties stingrā Aivara Lemberga uzraudzībā. Savulaik viņš tika nodēvēts par vienu no tā sauktajiem “Lemberga menedžeriem” – cilvēku, kurš pārstāvējis Ventspils mēra intereses ar tranzītbiznesu saistītos uzņēmumos. Ar Zaļo un zemnieku savienības pārstāvja Ulda Auguļa rokām 2011.gadā V.Lūsis tika iecelts lidostas “Rīga” valdē, savukārt no 2016.gada pildīja “LDz loģistika” valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Personu, kas ieceltas Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, nespēju godprātīgi pildīt sev uzticētos pienākumus pierāda ne tikai katastrofālais valsts ceļu stāvoklis, kas gadu no gada tikai pasliktinās. Acīm redzamas problēmas ir arī dzelzceļa pārvadājumu nozarē, kur pēc bijušā LDz valdes priekšsēdētāja Uģa Magones aizturēšanas situācija nav uzlabojusies. Gluži pretēji – mērķtiecīgi novesta līdz krīzes stadijai. 2017.gada nogalē tika publicēti dati, kuros redzams, ka LDz pērn ir pārvadājis 43 miljonus tonnu kravas, kas ir zemākais kravu apjoms pēdējo 15 gadu laikā. Nozares eksperti ir konstatējuši ieilgušu Satiksmes ministrijas bezdarbību, kas jau rada sekas Latvijas tautsaimniecībai un to izjutīs ne tikai nozarē strādājošie, bet ikviens iedzīvotājs. Visā Eiropā Satiksmes ministrija ir pazīstama ar hronisko nespēju vairāku gadu garumā iegādāties jaunus pasažieru vilcienus.

U.Augulis gadiem ilgi nav spējis atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

Pirmais. Tieši pirms sešiem gadiem viņš aicināja nerīkot raganu medības par, mūsuprāt, noziedzīgu nolaidību, izgāžot pasažieru vilcienu iepirkumu. Tagad, jau trešo gadu esot ministrs, – kāpēc U. Augulis joprojām neko nav izdarījis?

Otrais jautājums. Kāpēc laikā, kad dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms sasniedzis pēdējo 15 gadu laikā zemāko līmeni, U. Augulis turpina virzīt valsts ekonomiskai drošībai bīstamu dzelzceļa elektrifikācijas projektu?

Trešais jautājums. Valsts ir ieguldījusi vairāk nekā 220 miljonus eiro uzņēmumā airBaltic. Uzņēmums šobrīd ir pelnošs un augošs. Kā interesēs U. Augulis steidzīgi virza kārtējo valstij neizdevīgo airBaltic pārdošanu?

Ceturtais jautājums. Kāpēc U. Augulis piesedz starptautiskā meklēšanā izsludināto “LDZ Loģistika” valdes priekšsēdētāju V.Lūsi?

JKP uzskata, ka pašreizējā situācija SM nav pieļaujama. Auguļa solījums “sapurināt satiksmes nozari”, nākot pie varas 2016.gadā, ir izgāzies, jo ministrija tā arī nav spējusi izstrādāt nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu.

 

Autors ir Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs

Ārste: E-veselība nav radīta, domājot par mediķu ērtībām

Lai arī jaunās E-veselības ideju kā vienotu elektronisko sistēmu vērtē atzinīgi, Veselības centra 4 ģimenes ārste Inga Žīgure tās darbību patlaban uzskata par neveiksmīgu. Viņa teic, ka sistēma nav veidota, domājot par ārstu ērtību un šā gada pirmajās nedēļās nespēja izturēt lielo lietotāju pieplūdumu. Tas būtiski kavēja ārstes darbu.

Ir pagājušajā nedēļā vēroja ģimenes ārstes darbu prakses vietā. Tobrīd vēl nebija zināms, ka no ārpuses bijuši mēģinājumi uzbrukt E-veselības sistēmai, taču sistēma strādāja kaitinoši lēni. Lielāks hakeru uzbrukums notika šonedēļ otrdien. Tas radīja pārslodzi sistēmā un padarīja E-veselību uz laiku vispār nepieejamu. Paradoksāli, ka daudzi ārsti par uzbrukumu sistēmai uzzināja vēlāk, jo E-veselības lēndarbīgumu uztvēra ierasti, nevis kā ārkārtas situāciju.

Ģimenes ārstei Žīgurei ir 26 gadu darba pieredze. “E-veselības sistēma ļoti atvieglotu darbu, ja vien tā darbotos,” saka ārste. Viņa strādāt jaunajā sistēmā sāka jau decembrī, savienojot to ar ilgus gadus lietoto un ierasto Smart Medical programmu, kurā agrāk tika izrakstītas un no datora printētas gan receptes, gan veikta pacientu uzskaite un veidota datubāze. No Smart Medical programmas informācija tagad tiek nosūtīta uz E-veselību, bet citi ģimenes ārsti, kuriem nav starpniekprogrammas, šīs darbības veic pa tiešo E-veselības mājaslapā.

Ilgāka E-receptes izrakstīšana

Iepriekš izrakstīt receptes un darba nespējas lapas Veselības centra 4 ģimenes ārste varēja pacienta vizītes laikā, kas pēc plāna ilga 20 minūtes. Tagad ar E-veselību tas aizņem krietni vairāk laika. Taču pacienta pieņemšanas laiks nav pagarināts, tāpēc datu ievadei sistēmā un, piemēram, slimības lapu noslēgšanai, ārstei jāvelta stundas ārpus darba laika. Receptes izrakstīšana Žīgurei aizņem 3-10 minūtes, pēc tam 2-3 minūtes vēl jāgaida apstiprinājums par e-receptes aktivizēšanu. Lielāko daļu laika pacienta pieņemšanā ārste pavada, strādājot datorā E-veselības sistēmā, nevis runājoties un uzklausot pacientu. Dienā, kad Ir vēroja ārstes darbu, receptes izrakstīšanu E-veselības sistēmā tikpat satraukti kā ārste gaidīja arī pacienti, prātojot, vai recepte nonāks līdz aptiekai.

Iemesls šaubām ir, jo mūsu tikšanās dienā slimības lapu, kuru daktere Žīgure pacientam bija izrakstījusi jau plkst. 11, pēcpusdienā vēl neizdevās aktivizēt, jo E-veselībā nebija pienācis apstiprinājums. Taču izrakstīto slimības lapu anulēt un sākt darbu sistēmā no jauna ar cerību, ka apstiprinājums pienāks ātrāk, nedrīkst – šāda rīcība ir pretlikumīga, saka ārste.

Viņa uzskata, ka izrakstīt receptes un darba nespējas lapas būtu jāļauj arī ārstu palīgiem un medicīnas māsām, jo tādējādi ārsts vizītes laikā vairāk uzmanības varētu veltīt pacientam, nevis koncentrēties uz datu ievadi sistēmā. Vairākums ārstu gan šos darbus deleģē palīgam, taču pēc likuma tas nav atļauts – izrakstīt zāles un darba nespējas lapas drīkst tikai ģimenes ārsts.

Patlaban vēl nepierasts ir arī elektroniskās receptes noformējums – tas vizuāli atšķiras no vecās veidlapas. Savukārt pacientam tagad ir jāatceras, ka tad, ja pats nedosies uz aptieku pēc zālēm, ārstam receptē jānorāda arī medikamentu saņēmēja vārds, uzvārds un personas kods. Tas nozīmē, ka neviens cits nevar doties saņemt zāles, ja tajā norādītā persona dažādu apstākļu dēļ to nevar izdarīt. Līdzīgi ir arī ar receptēm bērniem – tajā jānorāda mātes vai tēva dati.

Jāpilnveido datubāze

Daktere Žīgure norāda, ka jaunizveidotajā sistēmā jāuzlabo medikamentu datubāze, tajā nav norādītas references jeb zemākā cena, līdz ar to ārsts ne vienmēr var izrakstīt pacientam izdevīgākās zāles. Tāpēc aptiekā pacientu dažkārt pārsteidz cena. Turklāt ārstam tagad ne tikai jāzina, kurš medikaments ir izdevīgāks, bet arī jāatceras pilns tā nosaukums. Neskaidru iemeslu dēļ šī informācija E-veselības sistēma jāievada divreiz, saka ārste, un tas arī aizņem laiku. Tāpat tajā nepieciešams tāds medikamentu meklētājs, kurā zāles varētu atrast ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī medikamenta ķīmiskā sastāva.

Kad izvēlēts pareizais medikaments, E-receptē ar roku jāievada šo zāļu lietošanas iemesls, kas Žīgurei šķiet absurdi un raisa smieklus – kam gan citam būtu paredzētas, piemēram, asinsspiediena zāles. Ārstei dīvaini šķiet arī daži sistēmā lietotie medikamentu daudzuma apzīmējumi – tā, izrakstot insulīnu, nepieciešamā daudzuma ailītē piedāvāts variants “kartona kastīte”. Šāds absurds insulīna daudzuma apzīmējums norāda, ka sistēmas izstrādes procesā mediķi neesot snieguši pietiekami daudz konsultāciju. Savukārt izrakstītā medikamenta daudzums ārstam esot jāaprēķina: tad, ja zāles nepieciešams lietot 90 dienas, bet iepakojumā ir 100 tabletes, sistēma informāciju nepieņem.

Nacionālais veselības centrs Ir sola, ka jaunās veselības sistēmas dēļ pacienti varēs retāk doties pie ārsta. Taču situācijā, kad vizītes laikā pie ārsta izrakstītā recepte sistēmā nav aktivizēta un pacients to aptiekā nevar saņemt, ir diemžēl atkārtoti jādodas pie ģimenes ārsta vai viņam jāzvana cerībā, ka mediķis pēc sava darba laika izrakstīs jaunu recepti.

Žīgure par situāciju patlaban teic: “Iespējams, tik lielu sarežģījumu nebūtu, ja sistēma būtu ieviesta pakāpeniski vairāku gadu garumā.” Viņa to saredz tā, piemēram, pirmajā pusgadā obligāti ievieš tikai e-receptes, tad slimības lapas utt.

NVD pārstāve atzīst, ka brīvprātīgas E-veselības sistēmas lietošanas laikā kopš 2014. gada ārsti un aptieku darbinieki bija aicināti pēc iepējas aktīvāk izmantot sistēmu, jo tikai tā sistēmā varēja pilnvērtīgi iedzīvināt lietotāju praktisko pieredzi. Sākotnēji obligāta e-veselības lietošana bija paredzēta no 2016. gada 1. janvāra, tad no 2016. gada 1. decembra, 2017. gada 1. septembra, līdz visbeidzot no šā gada 1. janvāra, ņemot vērā ģimenes ārstu asociāciju un citu nozares speciālistu aicinājumu pakāpeniskai E-veselības ieviešanai.

NVD apgalvo, ka tagad notiek E-veselības uzlabošana efektīvākai datu apmaiņai ar ārējām informācijas sistēmām, lai palielinātu datu kvalitāti un uzlabotu datu apmaiņas ātrumu. Taču ģimenes ārstus neapmierina, ka sistēmas uzlabošanas darbi tiek veikti ārstu darba laikā. Arī tas palēnina darbību.

E-veselības ieviešana valstij izmaksāja vairāk nekā 10 miljonus eiro.

E-veselības sistēmas izmaksas.