Kā atšķirt optimistu no pesimista jeb Kāpēc mēs braucam prom no Latvijas 20

Foto: Evija Trifanova, LETA
Kristaps Gulbis
Print Friendly, PDF & Email

Pirms divpadsmit gadiem es Īrijā satiktu kādu bijušo kuldīdznieku. Uz manu jautājumu – kāpēc tu atbrauci šurp, viņš man skaidri un gaiši pateica – tāpēc, ka te man nečakarē smadzenes.

Ekspremjers Andris Šķēle kādreiz medijos izteicās – valsts esot jāvada kā uzņēmums. Tas nozīmē – mēs, iedzīvotāji, infrastruktūra, viss, kas atrodas sabiedriskajā telpā, esam resurss. Resurss, kurš jāapgūst un kas nes peļņu. Īpašniekam. Partijas logo gan bija jauks – ģimene ar bērniem – domas un rūpes par tautu. Konceptuāli – viss kārtībā un pa smuko. Un tad tika celti tilti, kas ieliecās, un būvēti ceļi par valsts naudu, kas sabruka, un realizēti megaprojekti, kas celtniecības procesa laikā sadārdzinājās par miljonu miljoniem, un daudz kas cits. Bet pēc kāda laika viņa dibinātā partija pašlikvidējās, lai nebūtu jāatmaksā valstij nauda. Un palika parādā mums visiem. Absurdi jau kādam tas var izklausīties – palikt parādā resursam.

Cita ekspremjera Māra Gaiļa partija vēl pagājušajā gadsimtā publiski deklarēja primārās – partijas intereses, tad viss pārējais. Tas bija tik sen, ka vairumam jau sāk aizmirsties – Latvija vēl nebija nosvinējusi pat savu astoņdesmito jubileju.  Braucieniem uz Eiropas valstīm mums tai laikā vajadzēja vīzas un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO vēl bija tikai tālas nākotnes vīzija.

Tagad ir citi laiki. Turklāt šis ir Latvijas simtgades gads. Un tieši tāpēc mums visiem nozīmīgs. Ne Šķēles, ne Gaiļa partijas vairs neeksistē. Nomainījušās valdības, izaugusi jauna politiķu paaudze, valsts ir pārvarējusi krīzi, ieviestas jaunas tehnoloģijas un eiropeiskas valsts pārvaldības principi.

Visa Latvija gatavojas svētkiem. Nacionāli un valstisks svarīgs notikums! Sagaidīsim šo jubileju lepni un priecīgi! Pašvaldības, nodibinājumi – visi plānojam to atzīmēt.

Kuldīgas novada pašvaldība, piemēram, izsludina iepirkumu – metu konkursu, lai īstenotu,  pirms gadiem 80 sāktu, bet nerealizētu ieceri – pieminekli Latvijas Brīvības cīnītājiem. Tiek izstrādāts nolikums, sastādīta žūrija, kas vērtēs darbus, utt. Valstiski un patriotiski! Viss pa smuko! Bijušā premjera dzīvesbiedre Zaiga Gaile, kas ir arī šī konkursa žūrijas locekle, publiski presē paslavē Kuldīgas pašvaldību. Tīrā sagadīšanās – pazīstamajai arhitektei tieši tagad Kuldīgas pilsētā procesā ir iesākti vērienīgi projekti.

Kuluāros Brīvības cīnītāju pieminekļa sakarā gan esot dzirdams kas cits – nu ir mums te Kuldīgā tādi pārāk aktīvi cilvēki, kas pieminekli ļoti vēlas, bet mēs domē jau tam naudu netērēsim! Tā kā tuvojas vēlēšanas, tad ignorēt tādu patriotisku ideju mēs klaji nevaram, esam taču nacionāls novads! Kaut kā jāizliekas, ka dome šo ideju atbalsta – mūsu vēlētāji tomēr! Bet pēc kāda laika – optimizēsim resursus.

Nu pačakarēsim tos, kas mums noticēja – tagad jau vecākās paaudzes cilvēkus, kuri visus garos padomju okupācijas gadus uzturēja dzīvu Brīvības ideju un māksliniekus, kas jau gatavo piedāvājumus konkursam, nu un tad.

Un mēnesi vēlāk dome tiešām kardināli maina savu viedokli – pat nesagaidot piedāvājumu iesniegšanas termiņu,  konkurss tiek apturēts.

Toties Kuldīgas domes deputātu sapulcē tiek apsvērts tieši Zaigas Gailes ģeniāls piedāvājums! Viņa pati apgūšot šo resursu – iekonservēs pirms 80 gadiem iebetonēto postamentu, viņasprāt, unikālā materiālā – bronzā. Nevajag nekādu konkursu. Juridiski šo jautājumu sakārtosim!

Izskatās, ka Kuldīgas novada domi noteikti ir vērts publiski slavēt!

Cita Latvijas pašvaldība – Rīga, arī novembrī, nāca klajā ar ideju – Latvijas simtgades objektu pie Nacionālā teātra. Ideja valstiska un vieta nozīmīga. Valdība ar šādu iniciatīvu galvaspilsētā klajā nākusi nav – pašvaldība ir  – malači!

Tāda idejiskam, Latvijas valsti reprezentējošam objektam realizācija noteikti būs caurskatāma – lēmumus pieņems kompetenti, valstiski domājoši cilvēki ar izcilām profesionālām kvalitātēm un reputāciju.  Šaubām par godīgumu un iesaistīto interešu konfliktu rasties nedrīkstētu.

Diemžēl ir simptomi, ka skaisti viss ir tikai konceptuāli. Līdzīgi kā ar pieminēto partijas logo.

Konkursa idejas pretendentiem jāiesniedz līdz janvāra beigām, tad sanāks žūrija, kam jāizvērtē iesniegtos darbus. Viņi izlems, kurš ir labākais, tad jāizpilda iepirkuma procedūra, jāorganizē pārrunas ar uzvarētāju, jāslēdz līgums, jāprojektē, jāsaskaņo ideja ar visām institūcijām, jāizgatavo pats objekts, tas jāuzstāda un jāiekārto apkārtne. Un tas viss jāpaveic līdz 4. maijam – trīs mēnešu laikā!

To noteikti izdarīt var. Bet tikai tad, ja kādam jau tagad šķūnītī ir gatavs darbs, kuru atliek tikai aizvest līdz Latvijas Nacionālajam teātrim. Vai arī kāds jau tagad zina, ka šī objekta realizācija tiks pagarināta un konkursa nolikumā minētais uzstādīšanas termiņš nav saistošs.  Šī prasība var kalpot par iemeslu, lai vispār nerealizētu neko no piedāvātā un parādītos kāds, kā Zaiga Gaile Kuldīgas gadījumā, kas gribēs apgūt šo resursu.

Vai šāda prasība ir iekļauta nolikumā ierēdņu nekompetences, krusttēvu, krustmāšu, privātu fondu, bijušo partejisko vai esošo finansētāju interešu vai sagadīšanās dēļ? Sagadīšanās vai ne, bet konkursam kā eksperte piesaistīta Helēna Demakova, tās pašas pašlikvidējušās partijas valdes locekle, kas bija tērējusi finanšu līdzekļus un palika valstij parādā naudu!

Kuldīgas un Rīgas piemērs parāda, ka nav svarīgi kāda partija pašvaldībā ir pie varas – mēs zināmam cilvēku lokam bijām un diemžēl vēl arvien esam resurss. Resurss, lai realizētu sev pietuvinātu cilvēku intereses.

Vai šajos abos gadījumos ir saskatāmas koruptīvas pazīmes, spriest neņemos, bet pārliecību, ka Latvijā beidzot primārās ir valsts un pilsoņu, ne partiju un krustbērnu intereses, tie nevairo.

Mums atliek divas iespējas. Samierināties, ka mūs uzskata par resursu un ļaut, lai mums čakarē smadzenes, un, ja tas nepatīk, braukt prom uz Īriju. Vai arī neklusēt un to nepieļaut.

Kas tad īsti atšķir to optimistu no pesimista? Pesimists saka –  viss ir tik slikti, tik slikti, ka sliktāk vairs būt nevar….. Bet optimists atbild – var, var būt vēl sliktāk!

Pastaigājiet vakarā pa Kuldīgu – jau tagad tur vairums logu ir tumši! Un, ja mēs turpināsim ļaut sevi izmantot kā resursu,  tad līdz simtgadei visā Latvijā šo tumšo logu skaits krietni palielināsies.

 

Autors ir tēlnieks

Komentāri (20)

asesors 17.01.2018. 13.24

“Ne Šķēles, ne Gaiļa partijas vairs neeksistē.” – kļūdās cienījamais tēlnieks! Gan Šķēles, gan Gaiļa “partijas” bija nelielas valsts izzagšanai apvienojušos cilvēku grupas, kuras i netaisījās kļūt par masu partijām – kā astoņkājis mainījušas krāsu un pielāgojušās šodienai. Tā pati Tautas partija – personālā līmenī – ir pie varas Kuldīgā, tie paši neaizstājamie kadri – rozentāles, aldermanes draudzīgi kopā ar ušakoviem un amerikiem valda Rīgā.
Faktiski Latvijā notiek izspiešanas politika – līdzīgi kā Krievijā: ja nepatīk kaut kas,- lasies!

+11
-1
Atbildēt

1

    Drosma > asesors 17.01.2018. 15.39

    jautājumam tomēr ir otra puse – kāpēc tā ir kā ir –

    izlasīju tikai 1:1 raidījuma pieteikumu – Ie M nav naudas pat lai dūmu detektorus ieliktu , prēmijās izmaksāti miljoni – nu – kur loģika?

    kas tagad ar e veselibu notiek – teātris par 30 milj un neviens jau nepateiks cik cilveku dzīvības

    kā bija mērnieku laikos – ko prātnieks beigās kliedza – jūs man visu samaksāsiet – un tā arī ir – tie, kuri spēj krāpt, melot, rīkoties kā noziedznieki – tie Latvijā ne par ko nesūdzās – sūdzās un žēlojās tie, kuri baidās melot, zagt , solīt – zinot, ka solījums nebūs izdarāms utt

    Varu tikai atkārtoties – mums nav inteliģence – viena lieta ir tie aizbraukušie, bet arī radošā inteliģence mums ir kā mauku mājas priekameitas – paskaties, cik Vācijā vien ir politiški aktīvi dzejnieki un romānisti ? visi tur kaut ko saka, kaunina valdību pieprasa īstneot demokārtiju utt – varbūt tas ir tāpēc , ka Vācijā valsts – nebaro no rokas savus radošos un domājošos …

    nezinu, bet tā ir kā raksti, tikai vēl sliktāk

    +4
    0
    Atbildēt

    2

    basta > Dusma 18.01.2018. 22.02

    “Ie M nav naudas pat lai dūmu detektorus ieliktu”
    ————–
    Ja IeM izlietotu naudu dūmu detektoriem, būtu apzagts Kazlovskis.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    tonijs > Dusma 17.01.2018. 18.46

    Dusma teica: tie, kuri spēj krāpt, melot, rīkoties kā noziedznieki – tie Latvijā ne par ko nesūdzās…
    ……………………
    Ventspils mērs Aivars Lembergs vērsies Valsts policijā par viņam internetā adresētajiem draudiem, kas saistīti ar nesen izdoto grāmatu “Zagļi Lemberga kurpēs”.
    http://jauns.lv/raksts/zinas/266902-lembergs-versies-policija-par-draudiem-saistiba-ar-vina-izdoto-gramatu

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > tonijs 17.01.2018. 22.12

    nu ko Tu Mīļais Tonij – tas taču vecais labais reklāmas triks – grāmata taču jāpārdod – uzmanība tai jāpievērš – ja varētu apkopot – kas tik un kā tik nav darīts lai pārdotu sarakstīto –

    padomā – lembim draudēts – uzreiz intriga – ai – jāpērk grāmata un jālasa – jāzin taču, kurš prātu zaudējis pašam lembim draudot

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 17.01.2018. 12.07

to visu mēs zinām un vēl vairāk zinām

mēs latvieši esam kā tie delfīni un vaļi, kuri kolektīvi izdara pašnāvības – viņus glābj dzīvnieku draugi – ES, NATO – mūsu gadījumā , bet iedzīti atpakaļ okeānā , mēs izmetamies krastā un nomirstam citā vietā

visu to pašu un vēl vairāk es varētu uzrakstīt par literatūru – kā daži flagmaņkuģi vāca naudu latviešu nacionālās literatūras attīstībai , bet kā saka – savu literatūru un savus ceļojumus pa pasauli vien attīstīja …. kāds to nezin? – pašu aprindās, ministrijā , radošajās apvienībās – zin – perfekti un gan jau , ka piecreiz detalizētāk kā mēs to zinam, bet mainīties nekas nemainās – valsts vara tik dod šiem vairāk naudas – lai šie turpina atgremot sevi un liek mieru varai

Tagad tieši kultūras darbinieki manī kultīvē šo padlaiku dzīves de ja vu sajūtu … bet ko darīt? neko – tikai tik daudz cik pats spēj to pieņemt ar to sadzīvot un izdzīvot

+3
-1
Atbildēt

0

Antons 18.01.2018. 11.48

Riebjas dzīvot valstī, kas ir totāli korumpēta, un kurai pirmajā vietā ir birokrātijas, politiķu, un to uzņēmēju interses, kas šos politiķus un birokrātiju nopirkuši.
Riebjas dzīvot valstī, kur necīnās ar korupciju, kur tiesas, prokuratrūra, utt., ir pērkamas, kur taisnība ir tam, kuram vairāk naudas un kurš spēj nopirkt jebkuru lēmumu.
ŠĪ valsts 25 gadu laikā ir sapuvusi un smird.
Kurš padzīvojis normālā valstī, kur pirmasjā vietā cilvēks, ir taisnīga tiesa, utt., nekad negribēs atgriezties šeit, ja nu pensijas vecumā.

+3
-1
Atbildēt

1

    kolpants > Antons 18.01.2018. 12.13

    Ну..после таких слов это уже тебя надо обвинить, что это ты рука Москвы, нога Лаврова, и говоришь о том, что Латвия failed state.

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    Antons > kolpants 18.01.2018. 12.45

    Nē, failed state Latvija vēl nav, jo brīvas vēlēšanas notiek, institūti sliktāk vai labāk funkcionē, utt.
    Latvija vienkārši ir totāli korumpēta valsts, kaut, no otras puses, Grieķija vai pat Itālijas nav korumpētas mazāk, vienīgā atšķirība – tur ar korupciju, tomēr, cīnās, bet, gribētos, tomēr, salīdzināt sevi ar Igauniju, kas mums līdzīga visos parametros.

    +5
    0
    Atbildēt

    1

    kolpants > Antons 19.01.2018. 14.41

    Ну, с Эстонией можно сравнить. И что-то перенять. Тот же вопрос неделения общества. Да, у них тоже есть деление эстонцы-русские. Но они смогли и школьную реформу лучше спокойнее провести, и с негражданами упростить ситуацию.
    А латыши решили, что нельзя проявлять мягкость с оккупантами, надо показывать, кто в доме хозяин. А в итоге это вылилось все и в коррупционную составляющую, когда и по этническому принципу идет деление в отношении к коррупции. Ну возьмем хотя бы цветочные киоски и замок света. Латыши видят только коррупцию Ушакова, а русские-только коррупцию в гос.заказах.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu