Diena: 17. janvāris, 2018

Sudraba, iespējams, bailēs no atsaukšanas pārceļ oligarhu lietas komisijas sēdi

Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisija ceturtdien tomēr grasās lemt par galaziņojumu pirms Saeimas sēdes, kurā deputāti, iespējams, varētu skatīt jautājumu par Ingunas Sudrabas (NSL) atsaukšanu no komisijas vadības, raksta LETA.

Sākotnēji parlamentārās izmeklēšanas komisija lēma, ka sanāks uz sēdi ceturtdien pēc parlamenta sēdes, tomēr trešdienas vakarā komisijas priekšsēdētāja Sudraba informējusi kolēģus, ka sēdes laiks ir pārcelts. Tagad sēde, kurā tiks lems par galaziņojumu, iecerēta plkst. 8.30, tātad pirms parlamenta sēdes.

Izjūkot partijas “No sirds Latvijai” (NSL) frakcijai, deputāti var lemt par Ingunas Sudrabas atsaukšanu no oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Likumā ir noteikts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiek iecelti Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā – vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas deputātiem. Par izmaiņām komisiju sastāvā Saeima var lemt pēc desmit deputātu iesnieguma vai arī pēc paša parlamentārieša lūguma atsaukt viņu no kādas komisijas.

Jautājums par iespēju ierosināt Sudrabas atsaukšanu trešdien pārrunāts Saeimas frakciju sanāksmēs un koalīcijas frakciju pārstāvju tikšanās laikā. Koalīcijas politiķi neizslēdza iespēju rosināt Sudrabas atsaukšanu no komisijas.

Deputāts Ints Dālderis (V) LETA sacīja, ka “Vienotības” frakcija šādu ierosinājumu atbalstītu, bet šis jautājums būtu jārosina Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem, kas vada koalīciju. Savukārt ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka nevajadzētu pārsteigties ar secinājumiem, katrai lietai jānotiek hronoloģiskā secībā. Viņš arī piebilda, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir “finiša taisnē”.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka izmeklēšanas komisijā tika deleģēti pārstāvji no Saeimas frakcijām, bet pēc NSL frakcijas izjukšanas šī kārtība tagad tiek izjaukta. Mūrniece uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija tai dāvāto mandātu ir izniekojusi, norāda viņas padomnieks.

Sudraba teica, ka komisijas sēdes laiks pārcelts pēc komisijas deputātu ierosinājuma. “Kolēģi rosināja, lai sēde būtu no paša rīta. Man kā komisijas priekšsēdētājai ir tiesības mainīt komisijas sēdes laiku,” sacīja Sudraba.

Tikmēr komisijas deputāts Andrejs Judins (V/Par!) šādu rīcību sauc par patvaļu. Sociālajā vietnē “Twitter” Judins raksta, ka Sudraba “patvaļīgi nolēma mainīt” komisijas sēdes laiku, “baidoties no amata zaudēšanas” un pretēji iepriekš komisijas sēdē koleģiāli nolemtajam.

NSL frakcija oficiāli beigusi pastāvēt, jo pēc deputāta Ringolda Baloža izstāšanās NSL frakcijā palika četri deputāti, bet Saeimas Kārtības rullī noteiktais minimālais parlamentāriešu skaits frakcijā ir vismaz pieci.

“LDz loģistika” valdes priekšsēdētājs no amata atkāpies pēc aizturēšanas Lietuvā

Bijušais koncerna “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmuma “LDz loģistika” valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis, kurš otrdien paziņoja par amata pamešanu, pagājušajā nedēļā bijis aizturēts Lietuvā pēc Polijas varas iestāžu lūguma, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lūsis aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban sadarbojos ar Lietuvas tiesībsargājošajām institūcijām. Vienlaikus viņš uzsver, ka izmeklēšana saistīta ar darbību privātbiznesā pirms viņš sācis strādāt “Latvijas dzelzceļa” (LDz) koncernā. “Šai situācijai ne tikai nav saistības ar darbu LDz koncernā, bet tas nav saistīts arī ar paralēlu uzņēmējdarbību. Konkrētā situācija ir saistīta ar darbību uzņēmumā, kurā jau vairākus gadus nestrādāju,” skaidroja Lūsis.

Lēmumu atstāt “LDz loģistika” vadītāja amatu viņš pieņēmis koncerna reputācijas dēļ.

No plašākiem komentāriem Lūsis atturējās. “Esam vienojušies ar advokātu, ka, lai netraucētu procesu, publiski tā detaļas nekomentēšu,” norādīja bijušais “LD loģistika” vadītājs.

Lietuvas prokuratūrā aģentūrai BNS apstiprināja, ka pagājušā nedēļā pēc Polijas izdota Eiropas aresta ordera tika aizturēts Latvijas pilsonis. Vēlāk viņš atbrīvots, piemērojot drošības līdzekļus, kas garantē viņa uzturēšanos Lietuvā, informēja Lietuvas prokuratūras pārstāve Elena Martoniene.

Latvijas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka prokuratūra 2016.gadā saņēmusi tiesiskās palīdzības lūgumu no Polijas, bet 2017.gadā no Lietuvas. Abi lūgumi ir izpildīti un materiāli nosūtīti prasītājiem. Plašāku informāciju Eiduka nesniedza.

Savukārt TV3 trešdien vēsta, ka LDz, iespējams, ierauts plaša mēroga kontrabandā Polijā. Bijušais KNAB darbinieks un pašreizējais Rīgas domes deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Juris Jurašs Facebook raksta, ka “neoficiāla informācija liecina, ka latvju bāleliņi, kuri iesaistījušies PVN izkrāpšanā pēdējo gadu laikā, Polijas budžetam nodarījuši zaudējumus aptuveni 2 miljardu eiro apmērā!”. Jurašs izsaka prognozi, ka Lūsis nebūs vienīgais, par kuru interesēsies Polijas tiesībsargi.

LDz pārstāvji otrdien informēja, ka Lūsis vērsies ar iesniegumu par atkāpšanos no amata, pamatojot to ar personiskiem iemesliem. Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais “LDz ritošā sastāva servisa” valdes loceklis Gundars Ābols.

Lūsis bija “LDz loģistikas” valdes priekšsēdētājs no 2016.gada 1.septembra.

Kā liecina “Firmas.lv” dati, pirms tam viņš bijis amatpersona vairākos uzņēmumos – SIA “LSC Shipmanagement” valdes loceklis, lidostas “Rīga” valdes loceklis, Privatizācijas aģentūras valdes loceklis, SIA “TF Europe” valdes loceklis, kā arī SIA “Euro Rail Cargo” valdes priekšsēdētājs.

Lūsis savulaik bijis arī līdzīpašnieks vairākos uzņēmumos – SIA “TF Europa”, “Auto REMserviss”, SIA “KPLG Trans”, SIA “Eterno”. Pēdējais no tiem bijis “TF Europa”.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDz infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDz apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDz loģistika”.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) trešdien par tās jauno priekšsēdētāju ievēlēja deputāti Inesi Lībiņu-Egneri (V), ziņo LETA.

Viņas kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants (ZZS), savukārt Ringolds Balodis piedāvāja šajā amata apstiprināt Jāni Ruku (LRA).

Lībiņu-Egneri atbalstīja trīs deputāti – pati Lībiņa-Egnere, Seržants un Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Ruks bija pret viņas kandidatūru, bet Balodis atturējās. Ņemot vērā, ka Lībiņu-Egneri atbalstīja deputātu vairākums, balsojums par Ruku nenotika.

Komisijas sēdē piedalījās pieci deputāti, savukārt Jānis Tutins (S) uz sēdi neieradās. Parasti NDK sēdes ir slēgtās un deputāti bez pielaides valsts noslēpumam tajās nevar piedalīties. Taču komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana notika atklāti. Tutins, kuram atteikta pielaide valsts noslēpumam, iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka sliecas nepiedalīties balsojumā. Viņš skaidrojis, ka būtu “ētiski nepareizi” atnākt uz vienīgo sēdi un nobalsot par vadītāju.

Lībiņa-Egnere, atbildot uz deputātu jautājumiem, sacīja, ka varēs veiksmīgi tikt galā ar šiem pienākumiem, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, tai skaitā darbu Juridiskajā komisijā un Saeimas prezidijā. Politiķe uzsvēra, ka ir komandas cilvēks, bet NDK ir svarīgi nodrošināt parlamentāro kontroli.

Līdz šim NDK vadīja politiķe Solvita Āboltiņa, kura nolikusi deputātes mandātu.

E-veselība – gadsimta kiberbrāķis

Otrdien, 16. janvārī, tikai dažas nedēļas pēc obligātās e-veselības sistēmas ieviešanas daudzus pārsteidza ziņas, ka sistēma bijusi pakļauta hakeru uzbrukumam. Veselības ministra padomniece e-veselības projekta jautājumos gan steidzās cilvēkus mierināt, stāstot, ka sistēma nav uzlauzta un dati „neesot noplūduši”. Tajā bijušas vērojamas vien „dīvainas un netipiskas darbības”.

Informāciju, ka vienlaicīgi no vairākām valstīm noticis kiberuzbrukums Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai, pēc tam apstiprināja arī Veselības ministrijas valsts sekretārs. Šā iemesla dēļ e-veselības sistēmas darbība uz laiku pat bijusi apstādināta.

Daudzi mediķi, kuri jau ir pieraduši pie tā, ka e-veselība strādā lēni, šos traucējumus, visticamāk, norakstīja uz pašas sistēmas nepilnībām. Absurdi, taču vārdu salikums sistēma veic „dīvainas un netipiskas darbības”, runājot par e-veselību, izklausās tik loģisks un savietojams.

E-veselība, kas bija ieplānota, lai atvieglotu pie elektroniskās dokumentu aprites pieradušo ārstu un pacientu ikdienu, tagad to sarežģī, jo daudzas elementāras darbības tajā nav izpildāmas vai aizņem pārāk daudz laika. „…neviena darbība, pat visvienkāršākā, tajā nenotiek ātrāk par četrām līdz piecām sekundēm”. Vēl pagājušā gada rudenī šādu e-veselības sistēmas raksturojumu sniedza informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns.

Salīdzinot ar rudeni, sistēmā nekas nav būtiski uzlabojies. Interesanti, ka pilotprojekta režīmā e-veselībai bija jāsāk darboties jau 2015. gadā, lai pēc tam to varētu pakāpeniski uzlabot. Šis plāns tā arī palika uz papīra, neraugoties uz iztērēto naudu, kas jau tolaik bija mērāma miljonos. Tagad ir izrādījies, ka sistēma ir ne vien nepraktiska un lēna, bet arī ļoti nedroša. Ja kiberuzbrukums bija, tad e-veselības sistēmai bija jābūt gatavai pret to aizsargāties, strādājot normālā režīmā.

Ja sistēma būs jāslēdz ārā katru reizi, kad kāds izdomās tajā paurķēties, tad kāds no šāda tiešsaistē neesoša tiešsaistes produkta labums.

E-veselībai, rēķinot pēc ieguldītās naudas apjomiem – 14,5 miljoni eiro , būtu jākļūst par vienu no labākajām interneta komunikācijas platformām, kas valstī vispār ir tapušas. Tā vietā iedzīvotāji ir saņēmuši produktu, kas veic „dīvainas un netipiskas darbības” un ir jāslēdz ārā katru reizi, kad Ķīnā lec saule un mostas urķi, lai raktu bitkoinus.

Kur ir problēmas sakne? Varbūt lietas beidzot būtu jāsauc īstajos vārdos. Alkatība. Korupcija. Nekompetence. Nolaidība. Varbūt beidzot ir pienācis laiks noskaidrot, kāpēc e-veselības projekts ir izgāzies un kas pie tā ir vainīgs, lai līdzīgas afēras vairs nevarētu atkārtoties nākotnē? Talkā būtu jāuzaicina arī neatkarīgi izmeklētāji un eksperti no ārzemēm, jo, ņemot vērā iztērēto līdzekļu apjomu, Latvijā varētu būt diezgan daudz cilvēku un uzņēmumu, kuriem ar šo projektu ir bijusi cieša saistība.

Un galvenais. Valsts samaksāto naudu vainīgajiem būtu jāatmaksā no savām kabatām, gluži tāpat kā pircējam naudu atgriež pārdevējs, kas ir „iesmērējis” nekvalitatīvu un nederīgu preci. Tagadējā e–veselības platforma izskatās vārga un greiza jau pašos pamatos, savukārt uz šķībiem pamatiem būvējot māju, tā sagāzīsies agri vai vēlu. Šā iemesla dēļ arī būtu jādomā, vai izdevīgāk un drošāk nav visu e-veselības sistēmu būvēt no jauna, izmantojot lētākas, labākas, mūsdienīgākas un drošākas tehnoloģijas.

 

Autors ir neiroķirurgs, Saeimas deputāts, Vienotība

Skolotāji šokēti par izglītības standartam neatbilstošiem vēstures olimpiādes uzdevumiem

Liela daļa vēstures skolotāju ir šokēti par pagājušajā nedēļā notikušo vēstures novada līmeņa olimpiādi 12. klašu skolēniem. Uzdevumi neesot atbilduši izglītības standartam, tādēļ Vēstures skolotāju biedrība šajās dienās bija pat apsvērusi lūgumu olimpiādes rezultātus anulēt, otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Olimpiādes uzdevumi, kurus gatavoja Latvijas Universitāte, vairumā atprasīja sausus faktus, sīkumainus datumus, tādēļ bijuši kliedzošā pretrunā ar skolās ieviešamo kompetencēs balstīto izglītību, kur primārais ir skolēnu spriestspējas novērtējums ar argumentiem un diskusiju. Tā sašutis vērtē Vēstures skolotāju biedrības vadītājs, vairāku vēstures mācību grāmatu autors un Rīgas Teikas vidusskolas skolotājs Valdis Klišāns. “Tā bija absolūta pieeja, kāda bija raksturīga vēstures izglītībai pirms 30 gadiem. Šis olimpiādes darbs ir parādījis, ka valstī ir ļoti dziļa problēma, kas saistās ar vēstures izglītību. Šajā jomā praktiski 20 gadus nekas valstī nav darīts. Akadēmiskā vide dzīvo savu dzīvi, pedagogi dzīvo savu dzīvi. Nekāda dialoga nav bijis,” saka Klišāns.

Vairākiem jautājumiem bijuši arī neskaidri formulējumi, piemēram, tika lūgts Latvijas kontūrkartē atzīmēt kara frontes līniju 1918. gada februārī, lai gan šajā laikā frontes līnija vispār bijusi ārpus Latvijas. “Vienaldzīga, pavirša attieksme. Kaut kas ir ātri uztaisīts skolēniem un skolotājiem, lai būtu atmests. Mani arī pārsteidza acīmredzamas faktu kļūdas vērtēšanā,” sašutis ir Klišāns.

Savu nostāju skolotājs Klišāns pauda arī sociālajā tīklā “Facebook”, kur drīz vien neapmierināto pulkam pievienojās citi vēstures skolotāji un bērnu vecāki. “Meita atnāca mājās un teica: “Mamm, es esmu muļķe!”,” raksta Zanda. Tikmēr Kitija norāda: “Tā olimpiāde skolēnam iedod tikai bezcerības sajūtu, ka viņš neko nezina un nesaprot. Un ne tikai skolēnam, bet arī man kā skolotājam.”

12. klašu audzēkņi Kārlis un Artūrs ir gudrākie vēstures mācību priekšmetā Teikas vidusskolā, bet, viņuprāt, nekvalitatīvā olimpiāde novadu līmenī viņiem varētu būt tagad atņēmusi iespēju tikt uz vēstures olimpiādi valsts mērogā. “Netika pārbaudītas zināšanas, tika pārbaudīta atmiņa, ļoti specifiska atmiņa par tādu informāciju, ko var iegūt, lasot specifiskas grāmatas. Netika pārbaudītas īstās zināšanas, netika pārbaudīta loģiskā domāšana,” saka Artūrs.

Valsts izglītības satura centrs, kurš pasūtīja jautājumu izstrādi Latvijas Universitātei, piekrīt vēstures skolotājiem, ka skolēnu olimpiādes jautājumu veidotāji pieļāvuši kļūdu, neizprotot vidusskolas specifiku. “Tas, ka šis eksperiments nebija īsti veiksmīgs šogad, mēs varam to atzīt. Šādus standartizētus uzdevumus neveido katru gadu. Ir veiksmīgi gadi un ir mazāk veiksmīgi, bet skolotāji ir sadzirdēti par šo jautājumu,” saka centra projektu vadītāja Liene Voroņenko.

Izglītības satura centrā sola, ka šīs kļūdas tikšot ņemtas vērā un tagad tiks pārveidoti jautājumi vēstures valsts olimpiādei februārī. Taču netiek apsvērta iespēja anulēt olimpiādes rezultātus novadu līmenī, lai gan daļa vēstures skolotāju biedrībai prasījuši uz to uzstāt.

ES līdz 2030.gadam grib panākt, ka viss plastmasas iepakojums būtu pārstrādājams

Eiropas Savienība (ES) otrdien paziņoja par plāniem panākt, lai līdz 2030.gadam visu plastmasas iepakojumu būtu iespējams izmantot atkārtoti vai pārstrādāt. Tādējādi varēs samazināt plastmasas atkritumus okeānos un izgāztuvēs, vēsta LATA/AFP.

“Ja mēs nemainām veidu, kā ražojam un izmantojam plastmasu, mūsu okeānos līdz 2050.gadam būs vairāk plastmasas nekā zivju,” brīdināja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss.

EK šogad nāks klajā ar oficiālu ierosinājumu par jauniem noteikumiem attiecībā uz vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumiem. Tie būs jāapstiprina visām ES valdībām un parlamentiem.

Plāna mērķis ir nodrošināt, ka pilsoņiem ir vienkāršāk sadalīt, izmantot atkārtoti vai pārstrādāt plastmasu, kā arī izdarīt izvēles, kas videi nodara mazāku kaitējumu. EK turklāt vēlas samazināt mikroplastikātu izmantošanu, tādu kā kosmētikas līdzekļiem pievienojamās eksfoliācijas granulas, kuru nonākšanai jūras vidē sekas nav zināmas.

ES palielinās finansējumu izpētes projektiem, lai attīstītu plastmasas produktus, kurus iespējams labāk pārstrādāt, kā arī labākus pārstrādes procesus.

EK otrdien arī ierosināja jaunus noteikumus, lai uzlabotu atkritumu savākšanas iekārtas kuģos, kas piestāj Eiropas ostās, lai nepieļautu, ka atkritumi no tiem tiek izgāzti okeānos.

ES ziņojumā teikts, ka platsmasa sastāda 85% no visiem pasaules atkritumiem, kas nonāk pludmalēs. Savukārt Eiropā ik gadu tiek saražoti 25 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, no kuriem tikai 30% tiek savākti pārstrādei. Pēc ekonomistu aprēķiniem, tikai 5% no plastmasas iepakojuma materiāla vērtības paliek ekonomikā. Pārējais ar laiku tiek zaudēts. Tas ekonomikām ik gadu izmaksā no 70 līdz 105 miljardiem eiro. “Eiropa nevar atļauties tādus zaudējumus,” teikts ES dokumentā, raksta Dw.de.

Kā atšķirt optimistu no pesimista jeb Kāpēc mēs braucam prom no Latvijas

Pirms divpadsmit gadiem es Īrijā satiktu kādu bijušo kuldīdznieku. Uz manu jautājumu – kāpēc tu atbrauci šurp, viņš man skaidri un gaiši pateica – tāpēc, ka te man nečakarē smadzenes.

Ekspremjers Andris Šķēle kādreiz medijos izteicās – valsts esot jāvada kā uzņēmums. Tas nozīmē – mēs, iedzīvotāji, infrastruktūra, viss, kas atrodas sabiedriskajā telpā, esam resurss. Resurss, kurš jāapgūst un kas nes peļņu. Īpašniekam. Partijas logo gan bija jauks – ģimene ar bērniem – domas un rūpes par tautu. Konceptuāli – viss kārtībā un pa smuko. Un tad tika celti tilti, kas ieliecās, un būvēti ceļi par valsts naudu, kas sabruka, un realizēti megaprojekti, kas celtniecības procesa laikā sadārdzinājās par miljonu miljoniem, un daudz kas cits. Bet pēc kāda laika viņa dibinātā partija pašlikvidējās, lai nebūtu jāatmaksā valstij nauda. Un palika parādā mums visiem. Absurdi jau kādam tas var izklausīties – palikt parādā resursam.

Cita ekspremjera Māra Gaiļa partija vēl pagājušajā gadsimtā publiski deklarēja primārās – partijas intereses, tad viss pārējais. Tas bija tik sen, ka vairumam jau sāk aizmirsties – Latvija vēl nebija nosvinējusi pat savu astoņdesmito jubileju.  Braucieniem uz Eiropas valstīm mums tai laikā vajadzēja vīzas un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO vēl bija tikai tālas nākotnes vīzija.

Tagad ir citi laiki. Turklāt šis ir Latvijas simtgades gads. Un tieši tāpēc mums visiem nozīmīgs. Ne Šķēles, ne Gaiļa partijas vairs neeksistē. Nomainījušās valdības, izaugusi jauna politiķu paaudze, valsts ir pārvarējusi krīzi, ieviestas jaunas tehnoloģijas un eiropeiskas valsts pārvaldības principi.

Visa Latvija gatavojas svētkiem. Nacionāli un valstisks svarīgs notikums! Sagaidīsim šo jubileju lepni un priecīgi! Pašvaldības, nodibinājumi – visi plānojam to atzīmēt.

Kuldīgas novada pašvaldība, piemēram, izsludina iepirkumu – metu konkursu, lai īstenotu,  pirms gadiem 80 sāktu, bet nerealizētu ieceri – pieminekli Latvijas Brīvības cīnītājiem. Tiek izstrādāts nolikums, sastādīta žūrija, kas vērtēs darbus, utt. Valstiski un patriotiski! Viss pa smuko! Bijušā premjera dzīvesbiedre Zaiga Gaile, kas ir arī šī konkursa žūrijas locekle, publiski presē paslavē Kuldīgas pašvaldību. Tīrā sagadīšanās – pazīstamajai arhitektei tieši tagad Kuldīgas pilsētā procesā ir iesākti vērienīgi projekti.

Kuluāros Brīvības cīnītāju pieminekļa sakarā gan esot dzirdams kas cits – nu ir mums te Kuldīgā tādi pārāk aktīvi cilvēki, kas pieminekli ļoti vēlas, bet mēs domē jau tam naudu netērēsim! Tā kā tuvojas vēlēšanas, tad ignorēt tādu patriotisku ideju mēs klaji nevaram, esam taču nacionāls novads! Kaut kā jāizliekas, ka dome šo ideju atbalsta – mūsu vēlētāji tomēr! Bet pēc kāda laika – optimizēsim resursus.

Nu pačakarēsim tos, kas mums noticēja – tagad jau vecākās paaudzes cilvēkus, kuri visus garos padomju okupācijas gadus uzturēja dzīvu Brīvības ideju un māksliniekus, kas jau gatavo piedāvājumus konkursam, nu un tad.

Un mēnesi vēlāk dome tiešām kardināli maina savu viedokli – pat nesagaidot piedāvājumu iesniegšanas termiņu,  konkurss tiek apturēts.

Toties Kuldīgas domes deputātu sapulcē tiek apsvērts tieši Zaigas Gailes ģeniāls piedāvājums! Viņa pati apgūšot šo resursu – iekonservēs pirms 80 gadiem iebetonēto postamentu, viņasprāt, unikālā materiālā – bronzā. Nevajag nekādu konkursu. Juridiski šo jautājumu sakārtosim!

Izskatās, ka Kuldīgas novada domi noteikti ir vērts publiski slavēt!

Cita Latvijas pašvaldība – Rīga, arī novembrī, nāca klajā ar ideju – Latvijas simtgades objektu pie Nacionālā teātra. Ideja valstiska un vieta nozīmīga. Valdība ar šādu iniciatīvu galvaspilsētā klajā nākusi nav – pašvaldība ir  – malači!

Tāda idejiskam, Latvijas valsti reprezentējošam objektam realizācija noteikti būs caurskatāma – lēmumus pieņems kompetenti, valstiski domājoši cilvēki ar izcilām profesionālām kvalitātēm un reputāciju.  Šaubām par godīgumu un iesaistīto interešu konfliktu rasties nedrīkstētu.

Diemžēl ir simptomi, ka skaisti viss ir tikai konceptuāli. Līdzīgi kā ar pieminēto partijas logo.

Konkursa idejas pretendentiem jāiesniedz līdz janvāra beigām, tad sanāks žūrija, kam jāizvērtē iesniegtos darbus. Viņi izlems, kurš ir labākais, tad jāizpilda iepirkuma procedūra, jāorganizē pārrunas ar uzvarētāju, jāslēdz līgums, jāprojektē, jāsaskaņo ideja ar visām institūcijām, jāizgatavo pats objekts, tas jāuzstāda un jāiekārto apkārtne. Un tas viss jāpaveic līdz 4. maijam – trīs mēnešu laikā!

To noteikti izdarīt var. Bet tikai tad, ja kādam jau tagad šķūnītī ir gatavs darbs, kuru atliek tikai aizvest līdz Latvijas Nacionālajam teātrim. Vai arī kāds jau tagad zina, ka šī objekta realizācija tiks pagarināta un konkursa nolikumā minētais uzstādīšanas termiņš nav saistošs.  Šī prasība var kalpot par iemeslu, lai vispār nerealizētu neko no piedāvātā un parādītos kāds, kā Zaiga Gaile Kuldīgas gadījumā, kas gribēs apgūt šo resursu.

Vai šāda prasība ir iekļauta nolikumā ierēdņu nekompetences, krusttēvu, krustmāšu, privātu fondu, bijušo partejisko vai esošo finansētāju interešu vai sagadīšanās dēļ? Sagadīšanās vai ne, bet konkursam kā eksperte piesaistīta Helēna Demakova, tās pašas pašlikvidējušās partijas valdes locekle, kas bija tērējusi finanšu līdzekļus un palika valstij parādā naudu!

Kuldīgas un Rīgas piemērs parāda, ka nav svarīgi kāda partija pašvaldībā ir pie varas – mēs zināmam cilvēku lokam bijām un diemžēl vēl arvien esam resurss. Resurss, lai realizētu sev pietuvinātu cilvēku intereses.

Vai šajos abos gadījumos ir saskatāmas koruptīvas pazīmes, spriest neņemos, bet pārliecību, ka Latvijā beidzot primārās ir valsts un pilsoņu, ne partiju un krustbērnu intereses, tie nevairo.

Mums atliek divas iespējas. Samierināties, ka mūs uzskata par resursu un ļaut, lai mums čakarē smadzenes, un, ja tas nepatīk, braukt prom uz Īriju. Vai arī neklusēt un to nepieļaut.

Kas tad īsti atšķir to optimistu no pesimista? Pesimists saka –  viss ir tik slikti, tik slikti, ka sliktāk vairs būt nevar….. Bet optimists atbild – var, var būt vēl sliktāk!

Pastaigājiet vakarā pa Kuldīgu – jau tagad tur vairums logu ir tumši! Un, ja mēs turpināsim ļaut sevi izmantot kā resursu,  tad līdz simtgadei visā Latvijā šo tumšo logu skaits krietni palielināsies.

 

Autors ir tēlnieks

Ķīmijas un farmācijas industrijā šogad prognozē stabilu izaugsmi

Ķīmija un farmācija ir vienas no vadošajām apstrādes rūpniecības un eksportorientētajām nozarēm Latvijā, un arī pērnajā gadā tās sniedza nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Lielie un vidējie uzņēmumi palielināja apgrozījumu, bet mazākie turpināja pakāpenisku un sekmīgu izaugsmi. Prognozēts, ka arī šajā gadā lielākajai daļai industrijas uzņēmumu būs apgrozījuma pieaugums.

Šogad galvenie izaicinājumi pasaules līmenī un vietējā tirgū ir saistāmi ar digitalizāciju un arvien lielāku moderno tehnoloģiju ietekmi uz uzņēmējdarbību, kā arī konkurētspējas palielināšanu. Viena no iespējām, kā nodrošināt sava uzņēmuma izaugsmi, ir piedāvāt patērētājiem unikālus produktus. Tie ražotāji, kuri spēs pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un digitālajām tendencēm, iegūs jaunus distribūcijas kanālus un iespēju sasniegt lielāku auditoriju.

Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienībā (ES), farmācijai liels izaicinājums ir cīņa pret zāļu viltojumiem. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, 2019. gada februārī spēkā stāsies jaunas ES Viltoto zāļu direktīvas prasības, kuru mērķis ir aizsargāt pacientus no viltotu zāļu iekļūšanas legālā piegādes ķēdē. Zāļu verifikācijas sistēmas ieviešana jau šogad daudziem farmācijas nozares ražotājiem radīs ievērojamus izdevumus.

Līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī ķīmijas un farmācijas nozarē kā kavēklis jāmin darbinieku trūkums. Tā ir nopietna problēma, jo var kavēt uzņēmumu attīstību ilgtermiņā, tādēļ nozare jau tagad strādā pie tā, lai motivētu jauniešu apgūt eksaktās zinātnes un izvēlēties karjeru ar ķīmiju un farmāciju saistītās nozarēs.

Pienesums tautsaimniecībai

Ķīmiskā ražošana mūsu valstī ir ceturtā lielākā nozare, kurā pērn bija nodarbināti aptuveni 4600 strādājošo. Ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībai sniedza arī farmācija. Plānots, ka Latvijas zāļu ražotāju kopējais saražotās produkcijas apjoms 2017. gadā pārsniegs 2016. gada rādītāju – 157,39 miljonus eiro (bez PVN). Pagājušajā gadā uzņēmumi ir spējuši veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, radīt jaunus produktus, kā arī paplašināt savu eksportspēju esošajās valstīs vai novirzīties uz jauniem tirgiem.

Stabils apjoma pieaugums

Indikatīvais pērnā gada ražošanas pieaugums Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶIFA) uzņēmumiem ir robežās no 4% līdz pat 20%. Kā viens no ķīmijas nozares izcilākajiem 2017. gada piemēriem ir minams kosmētikas ražotājs AS Madara Cosmetics. Uzņēmuma aplēses liecina, ka 2018. gadā tā apgrozījums varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro. Pērn AS Madara Cosmetics akcijas tika iekļautas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North, un publiskajā akciju izlozē pieprasījums bija 255% no akciju kopējā piedāvājuma.

Iepriekšējais gads nesis izaugsmi arī farmācijas uzņēmumiem. Latvijas lielākajam zāļu ražotājam AS Olainfarm pērn izdevies uzrādīt produkcijas realizācijas apjoma rekordu – vairāk nekā 120 000 000 eiro. Nozīmīgi sasniegumi bijuši arī citiem LAĶĪFA biedriem, piemēram, jaunu produktu ražošanas sākšana, kā arī stabilu tirgus pozīciju noturēšana.

Pircēju iecienīti un jauni produkti

Mūsu valsts ķīmijas rūpniecības nozarē nozīmīgu vietu ieņem ziepju, kosmētikas, gumijas, plastmasas izstrādājumu, kā arī laku un krāsu ražošana. Viens no ilgākajiem un pieredzes bagātākajiem šīs jomas uzņēmumiem ir SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca. Arī pērn tās visvairāk pirktais produkts eksporta tirgos bija ūdens dispersijas krāsa, līdzīgi kā iepriekš. Jauniem produktiem bagāts 2017. gads ir bijis senākajam mājķīmijas ražotājam Latvijā AS Spodrība, kas paplašinājis sortimentu ar 29 jauniem produktiem. Savukārt sadzīves ķīmijas, autoķīmijas un kosmētikas ražotājs SIA Kvadro 2017. gadā Latvijas tirgū apgrozībā ir laidis astoņus jaunus produktus.

Iepriekšējais gads ir bijis ļoti nozīmīgs arī zāļu ražotājam AS Grindeks, kas sāka jaunas kardioprotektīvās zāļu vielas kandidāta GX-EG klīnisko pētījumu pirmo fāzi. Tas ir liels sasniegums visai farmācijas nozarei, jo tas ir pirmais gadījums neatkarīgās Latvijas vēsturē, kad zāļu ražotāja un zinātnieku sadarbības rezultātā ir izdevies atklāt un attīstīt līdz klīnisko pētījumu stadijai pilnīgi jaunu zāļu kandidātvielu.

Arī citi farmācijas uzņēmumi var lepoties ar nozīmīgiem sasniegumiem. SIA Silv EXPO pērn radīja jaunu liposomālu produktu, bet farmaceitisko produktu ražošanas uzņēmums SIA LMP kā nozīmīgāko sasniegumu min divu preparātu reģistrācijas dokumentācijas sagatavošanu Eiropas Savienības tirgum.

Ieguldījumi attīstībā

Lielākā daļa ķīmijas un farmācijas industrijas uzņēmumu plāno apgrozījuma kāpumu. Lai sasniegtu mērķus, tiek investēts gan ražotņu un noliktavu ēku modernizēšanā, gan jaunu iekārtu iegādē, gan pētījumos un inovatīvu produktu izstrādē. Kā piemēru var minēt SIA Jūsma, kas, sekojot patērētāju pieprasījumam, šī gada laikā tirgū plāno ieviest jaunus ekoloģiskos mazgāšanas līdzekļus. Ļoti nozīmīgu ieguldījumu nākotnes attīstībā jau pērn veica AS Olainfarm, kas kā lielāko ārējo investīciju min Olaines veselības centra iegādi, kā arī Latvijas aptiekas tīkla paplašināšanu Bauskā, Rēzeknē un Ventspilī.

Jānorāda, ka viena ķīmijas un farmācijas uzņēmuma ieguldījumi attīstībā svārstās no 20 tūkstošiem eiro līdz pat vairākiem miljoniem eiro, ja tiek plānots iegādāties jaunu ražošanas iekārtu vai iecerēta ražotnes rekonstrukcija.

Eksports aug

Ķīmija un farmācija jau tradicionāli ir tās tautsaimniecības nozares, kuru uzņēmumu produkcija lielākoties paredzēta realizācijai ārvalstīs. 2017. gadā vidēji 83% no saražoto ķīmisko vielu un produktu apjoma tika realizēti ārpus Latvijas robežām. Dati par pērnā gada pirmajiem trim ceturkšņiem rāda, ka ķīmisko vielu un produktu ražošanas apgrozījums bija 166,94 miljoni eiro. Salīdzinoši, 2016. gada 12 mēnešos tas bija 184,46 miljoni eiro. Tas ļauj prognozēt, ka kopējais 2017. gada apgrozījums varētu būt lielāks nekā gadu iepriekš.

Sekmējot uzņēmuma izaugsmi, daudzi ķīmijas nozarē strādājošie šogad plāno meklēt arvien tālākus eksporta tirgus, piemēram, būvmaisījumu ražotājs SIA Sakret kā mērķi nospraudis iekļūšanu Dienvidkorejas tirgū. Savukārt būvķīmijas ražotājam SIA Tenachem 2017. gads ir bijis nozīmīgs eksporta pozīciju noturēšanā un kopējo rādītāju palielināšanā par 25%. Ir nostiprināta iekšējā struktūra, un šis gads plānojas būt vēl par 8% ražīgāks.

Pērn farmācijas nozarē kopējais eksports varētu būt līdzīgā apmērā kā 2016. gadā, kad sasniedza 87%, un arī šogad uzņēmumi ir apņēmušies iekarot jaunus tirgus, līdz ar to kāpināt eksporta apjomu. SIA Silv EXPO cer iekarot ASV un Malaiziju, Grindeks – Dienvidaustrumāzijas valstis. Savukārt Olainfarm kā šī gada mērķa tirgu nosauc Turciju, bet farmaceitisko produktu ražošanas uzņēmums SIA LMP plāno ieiet Polijas tirgū un atjaunot eksportu uz Baltkrieviju.

Lai gan ķīmijas un farmācijas nozarēs kopumā vērojama stabila izaugsme un uzņēmumiem pērnajā gadā ir izdevies iekarot arvien jaunus eksporta tirgus, šogad tiem būs jāņem vērā ne tikai individuālie, bet arī tādi izaicinājumi kā digitalizācija un globalizācija.

 

Autore ir Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore