Zudušā meklējumos

Jānis Kalnačs. Foto — Jānis Pipars, Picture Agency
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Mākslas vēsturnieka Jāņa Kalnača mēģinājumi noskaidrot, kas noticis ar represēto un emigrējušo latviešu mākslas darbiem, noslēdzies ar apjomīgu pētījumu par Latvijas izlaupīšanu

Milda Brehmane-Štengele bija viena no nedaudzajām Nacionālās operas solistēm, kura kara beigās neemigrēja. 1945. gadā kādā janvāra naktī Smerš (sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvaldes) karavīri viņu apcietināja. Pēc tam, kad LPSR formālais vadītājs Augusts Kirhenšteins PSRS iekšlietu komisāram un ilggadējam čekas vadītājam Berijam aizlika vārdu par operdziedātāju, viņu tā paša gada jūnijā atbrīvoja. Taču dzīvokļa, kur atgriezties, vairs nebija. To bija ieņēmis toreizējais Rīgas pilsētas garnizona komandants. Fotogrāfijas un partitūras ar pasaulslavenu diriģentu norādēm sadedzināja. Bet dārglietas, gleznas, aptuveni 200 grāmatu, tāpat fotoaparāts un VEF radiouztvērējs — viss bija pazudis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla abonentam. Abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesat abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu, neatkarīgi no abonementa termiņa, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu