Mājām, ceļiem. Un kaķīšiem

Edžus Cābulis (29), SIA Balticfloc valdes priekšsēdētājs. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

Cēsu uzņēmuma Balticfloc veiksmi patlaban galvenokārt «bruģē» celulozes piedeva asfaltam un ekovate ēku siltināšanai. Taču ekoloģiskās mājdzīvnieku pakaišu granulas zooveikalos nākotnē varētu izkonkurēt importa preci

Milzīgas papīra ķīpas: veci laikraksti un žurnāli, tipogrāfiju atgriezumi. Uzņēmuma Balticfloc saimnieks Edžus Cābulis satiekoties ieminas, ka parasti tik lielu makulatūras daudzumu ražošanas telpās neuzkrāj. Apstākļu sakritības dēļ esam ieradušies ciemos laikā, kad rūpnieciskajā teritorijā Cēsu nomalē gadījies elektrolīnijas bojājums. Kamēr to novērš, darbs papīra otrreizējā pārstrādē apstājies. Edžus komanda arī gaida, kad cehā varēs salikt vēl vienu ražošanas līniju, kas jau piegādāta. Pirmā pat septiņu dienu, 24 stundu maiņu ritmā nespējot tikt galā ar strauji pieaugušo pieprasījuma apjomu.

2016. gadā Balticfloc, kas no 2010. līdz 2014. gadam bija strādājis testa režīmā, piedzīvoja strauju izrāvienu. Apgrozījums gandrīz pieckāršojās, pirmoreiz uzņēmuma darbības laikā parādījās peļņa.

Pērn finanšu rādītāji turpināja augt. Diplomi pie sienas Edžus birojā liecina, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Cēsu uzņēmumu pagājušogad nominējusi Sprīdīša balvai, viņu ražotās pakaišu ekogranulas mājdzīvniekiem un celulozes piedevu asfaltam LIAA apbalvojusi ar atzinības rakstu kategorijā Importa aizstājējprodukts, bet Cēsu novada dome — nominācijā Inovācija.

Itāļu zirdziņš papīra pakaišos

Gados jaunais Balticfloc valdes priekšsēdētājs par makulatūras pārstrādi iedomājies jau studiju gados LU Ekonomikas fakultātē. Cēsnieks augstskolas pēdējos kursos sācis piepelnīties, pārdodot no ārzemēm ievestas rūpnieciskās iekārtas, arī dažādus pakotājus un malējus. Pats labprāt padarbinātu šādas mašīnas, kaut ko ražojot. Pētījis internetā, ko dara nišas uzņēmumi Vācijā un Skandināvijā. Uzdrošinājies sākt.

«Papīrs tiek malts dažādās frakcijās. Jaunus produktus neizgudrojām, bet bija pašiem jāsaprot tehnoloģijas. Vai tu vari to uztaisīt un atrast tirgu,» uzsver Edžus. «Tad izdevās ļoti izdevīgi nopirkt veselu rūpnīcu teritorijā, kur atrodas arī metālapstrādes un iekārtu būves uzņēmumi.» Tā 2010. gadā dibinātais Balticfloc tika pie telpām bijušajā Cēsu autoremonta rūpnīcā, ko tautā sauc ARZA.

«Sākums bija lēns. Iegūt pilnu ražošanas ciklu ir grūts darbs. Tu jau esi ieguldījis naudu, bet vēl jāņem «no malas» — elektroinstalācijām, transportiera lentēm. Ar to nodarbojos 3—4 gadus.»

Makulatūras pārstrādes produktu — ekovati ēku siltināšanai — jau gatavoja rūpnīca Daugavpilī. Pieprasījums gan tepat Baltijā, gan Skandināvijā bija liels, tāpēc Balticfloc 2015. gadā izvēlējās sākt ražošanu tieši ar to. Bija sarūpētas arī atbilstošas iekārtas. Nākamais ražojums — tā dēvētās hidrosējas materiāls mulča. «Papīrs, ko izmanto zāliena stādīšanā. Lielā mucā sajauc papīru ar ūdeni, pievieno vajadzīgās minerālvielas, sēklas, tad ar speciālām šļūtenēm apsēj lielas platības,» intriģējoši stāsta Edžus. «Mulča veido plānu kārtiņu, caur kuru putni neizknābā sēklas, tā arī var labi regulēt mitrumu. «Kokteilim» mēdz pievienot arī īpašu līmi, tad tas labi turas pat ļoti stāvās nogāzēs.» Pamatā mulča Cēsīs tiek ražota eksportam — uz Beļģiju, Vāciju un Skandināviju, kur ir daudz šādu nogāžu, kā arī Itāliju, kur klimata dēļ zālājam mēdz būt grūti ieaugties. Latvijā to vairākus gadus pēc kārtas izmantoja Lemberga hūtē Ventspilī, joprojām — Getliņu izgāztuvē, lai absorbētu un slāpētu atkritumu smakas.

«Vēl nebijām atpelnījuši ieguldījumus, kad pievērsāmies asfalta piedevai,» stāstu turpina Edžus. «Jā, visu augstas intensitātes ceļu, lielo maģistrāļu klājumiem jau 30 gadus liek klāt samaltu papīru! Tas ir specifikācijā ierakstīts. Šādā ceļu materiālā ir palielināts ķepīgā bituma daudzums. Lai tas transportēšanas un ceļu ražošanas laikā nenotecētu, tiek pievienota celulozes šķiedra, kas bituma masā veido tādu kā režģi.»

Pēc asfalta piedevas «palaišanas» Balticfloc sāka ražot arī papīra granulas. «Makulatūras produktus, ja tie nav granulu veidā, ir neizdevīgi vest lielos attālumos. Lieli transporta izdevumi uz mazu apjomu!» pamato uzņēmējs. «Toties saspiestā, granulu veidā 10 tonnu kravas vietā var ielikt 24 tonnas. Granulas Eiropā veido tikai kādi desmit ražotāji, tas ir liels know-how, ko mēs ilgi «kodām», beigās sanāca.»

Jaunā tehnoloģija aptuveni pirms gada ļāva sākt arī pakaišu ražošanu mājdzīvnieku turēšanai un tualetes kastēm, ko Edžus draudzīgi dēvē par «kaķu granulām».

«Pirms mums jau Latvijā kāds tos bija mēģinājis ražot, tas pat bija ES atbalstīts projekts, taču doma nebija saknē pareiza — ražot granulas no nepietiekami uzsūcoša biroja papīra un mazā apjomā,» viņš piebilst.

Papīru granulēt esot pavisam kas cits, nekā granulēt koku. Kokam ir dabiskā saistviela, lignīns, kas notur granulas kopā, bet papīram tā nav. Tām nedrīkst būt nepatīkamu piedevu, jo tad kaķis tās nelietos. Tās arī nedrīkst būt cietas, tām jābūt ļoti uzsūcošām. Taču granulām nav labi būt arī pārāk mīkstām, jo tad pie dzīvnieka kājām pielīp mazās pūciņas. Šīs granulas uzņēmums pagaidām ražo tikai eksportam. Dažādos tirgos gan esot dažādas prasības. «Zirgkopjiem uz Itāliju sūtām ļoti cietas granulas. Tur uzsūkšanas spēja nav tik noteicoša, vienkārši zirgkopis grib, lai zirdziņš stāv nevis koka, bet papīra granulās. Balansējam,» ar veselīgu humoru nozares specifiku uztver Edžus. «Uzsūktspēju testējam tepat birojā. Ar blenderīti samiksēju kaudzīti un paturu ūdenī. Nosveru, cik tā sver pirms un pēc mērcēšanas ūdenī. Viss ir matemātiski! Tīrai šķiedrai uzsūktspēja var būt pat 1200% no granulu svara.»

Pavisam zaļa domāšana

Uzņēmums vēl ir mazs, tikai 10 darbinieku, birojā — Edžus un sekretāre. Plānos ir ne tikai komandas palielināšana ražošanas telpās, bet arī mārketinga speciālistu piesaiste. Diemžēl jauniem, perspektīviem Cēsu kadriem problēmas sagādā krievu valoda, kas jāpārvalda, lai kontaktētos ar piegādātājiem. 1988. gadā dzimušais Edžus paspējis to iemācīties, bērnībā skatoties televīzijā multfilmas. Pagaidām viņš vienpersonīgi ir iekšā visos procesos. «Par kaķīšiem zinu visu, par asfaltu arī,» smejas. «Pirmajam šīs nozares klientam [ceļu būvniekam] Lemminkainen Latvija Berģos pirmajās ražošanas dienās visu laiku stāvēju klāt, uz objektu braucām, uz ceļarulli skatījos. Paldies viņiem!»

Diemžēl Latvijas ceļu nozarē ražotājs uzdūries sistēmiskām problēmām. «Katrā asfalta rūpnīcā par asfalta piedevas iepirkšanu ir atbildīgs savs cilvēks. Esmu vairākas reizes saskāries ar tradicionālo uztveri — ražošanas vadītājs grib bonusu par to, ka viņš ņem manu preci. Ceļu uzņēmums zaudē 10 000 eiro gadā tāpēc, ka neņem no manis par 20% zemāku cenu, pērk no ārzemēm. Bonusu sistēma! Attaisnojumi interesanti: mēs neesam testējuši jūsu produkciju. Saku: visa Latvija jau ražo asfaltu ar mūsu piedevu, kur ir problēma, varam jums iedot testa partiju! Ārzemēs ne ar ko tādu neesmu saskāries.»

Balticfloc gadā pārstrādā 1000 tonnu dažādu papīru. «Kaķu granulām», piemēram, der tikai avīžu papīrs, kam ir ļoti augsta uzsūktspēja. Nav noslēpums, ka makulatūras avīžu proporcija ik gadu kļūst arvien mazāka. Tomēr uzņēmuma vadītājs zina, kur tās iegūt. Latvijā sadzīves atkritumu šķirošanas jomā vēl ir daudz risināmu jautājumu, bet otrreiz lietojamā papīra šķirošanas uzņēmumi pastāv, ir arī firmas, kas iepērk papīru no tipogrāfijām un privātpersonām. Ir papīra piegādātāji no Eiropas, citām Baltijas valstīm un Austrumiem. «No Skandināvijas vai Vācijas nav jēgas pirkt, jo tur šis papīrs ir tik daudz reižu pārstrādāts, ka tam vairs nav nekādas vērtības, uzsūkšanas spējas un pūkainības,» secina Edžus.

Viņa paša sirdi no augošā ražojumu klāsta visvairāk sildot substance, ar ko uzņēmums sāka darbu, — ekovate. «Visiem mūsu produktiem nāk klāt zaļā domāšama, bet ekovatei — visizteiktāk. Pasīvās mājas, kurās tā tiek izmantota, ir dzīves filozofija, gribas to popularizēt. Papīra granulas, ko kaķītis piečurā, cilvēki vienkārši izmetīs, asfaltā pārstrādātais papīrs vairāk ir tehnoloģija, bet, kad savu mājokli siltini, tas ir paliekoši.»

Uzņēmums nākotnē turpināšot eksperimentēt ar matariāliem, Edžus stāsta, rādīdams daudzkrāsainas granulas, kam pievienots bitums un kokšķiedra. Pavirpina pirkstos sasmalcinātu kaņepju šķiedru un kartonu. Jaunā līnija ļaus nodalīt ekovates un granulu ražošanu, uz pusi palielinās jaudu. Balticfloc stratēģis izsaka bažas, ka šībrīža telpās gan vietas visam drīz varētu nepietikt. Edžum pašam spēku tik straujai ekspansijai dod jaunība un sporta rūdījums. Viņš ir vēsturiskās autoremonta rūpnīcas vārdā nosauktās futbola komandas FC ARZA aizsargs un kapteinis. Lai arī augstskolas laikā vasarās izmēģinājis pastrādāt aiz valsts robežām, dzīvi un uzņēmējdarbību veidot grib tikai dzimtajās Cēsīs.

«Nepatīk, ka kvalificētie jaunieši bieži labāk brauc uz ārzemēm zemenes lasīt, nekā attīsta sevi Latvijā. Bagāts tāpat neviens nav atbraucis. Varbūt man ir citāds priekšstats, bet es attīstību redzu kā izaugsmi — tu nevari uzreiz visu dabūt. Arī mana uzņēmējdarbība pašreiz nav stāsts par peļņu. Viss tiek ieguldīts attīstībā.»

Dzinējaspēks, kas liek darboties biznesā

Tas varētu būt saistīts ar sportu — neatsveramu manas ikdienas sastāvdaļu. Sevis attīstīšana, pierādīšana, sāncensība, augšana gan kā uzņēmuma vadītājam, gan kā uzņēmumam un kolektīvam kopumā.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Otto fon Bismarks ir teicis: «Tikai idiots mācās no savām kļūdām. Gudrais mācās no citu kļūdām.» Skaitiet mani pie idiotiem! Man patīk savas kļūdas! Grūti gan uzsvērt kādu — palikušas tikai zināšanas un pieredze.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Katrs profesionālis reiz bijis iesācējs. Nevajadzētu baidīties būt iesācējam, bet vairāk skatīties uz to kā iespēju kļūt profesionālim. Arī grāmatu plauktā dažas grāmatas ir biezākas par pārējām.

 

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu