Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu 2

Apcietinātais maksātnespējas administrators Māris Sprūds tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, kur lems par viņam piemērotā drošības līdzekļa maiņu. Foto: LETA
Print Friendly, PDF & Email

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS “Trasta komercbanka” likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Kā ziņo raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots – lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts – ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

“Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb “anti money laundering” [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi, vai izies, bet tad, kad naudas jau nebūs, kas atbilst nevis fiziskiem draudiem, bet morāliem,” raidījumam skaidroja Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Gita Gžibovska.

Lūgts komentēt situāciju, Krūms raidījumam norādīja, ka ir parakstījies par jebkāda veida izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu. “Esmu sniedzis tikai juridiskus pakalpojumus šīs bankas likvidācijas ietvaros,” piebilda Krūms.

LETA jau ziņoja, ka VP pagājušā gada nogalē lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām, tai skaitā bijušajiem maksātnespējas procesa administratoriem Sprūdu un Krūmu saistībā ar “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu.

VP paziņojumā presei norādīja, ka pēc tam, kad Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes rīcībā nokļuva informācija par iespējamiem pārkāpumiem “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā, 2017.gada 27.janvārī tika sākts kriminālprocess par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā.

Izmeklēšanā policija noskaidroja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, 1980. un 1971.gadā dzimušie maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās, veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām – 1969., 1977., 1970. un 1953.gadā dzimušiem vīriešiem.

Tāpat personas tiek turētas aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, starp sešiem apsūdzētajiem, iespējams, ir arī uzņēmēji Mārtiņš Krūms, Guntars Slišāns un Īrijas pilsonis Kellijs Timotijs Džozefs. “Firmas.lv” dati liecina, ka visi trīs uzņēmēji bijuši saistīti ar SIA “Alunāna biroji” – bijuši tā īpašnieki un valdes locekļi.

Saistībā ar “Trasta komercbankas” lietu 2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Tika aizturētas sešas personas, no tām trīs personām tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Vēlāk divām personām drošības līdzekļi tika grozīti un šobrīd apcietinājumā atrodas viena persona. Publiski zināms, ka apcietinājumā atrodas Sprūds, bet no cietuma atbrīvoti ir Krūms un finansists Jorens Raitums.

Komentāri (2)

J.šveiks 15.01.2018. 07.00

galvenie diriģenti vecie čekas šesķorkas , viss tas velk uz pseidonacionāliem , kuri saņēmuši savu daļu , tieslietu ministr nožēlojams , tas ir apsmiekls, čekists krūmiņš pat iejaucies , itkā tas viens zaglis šim parādā , tad jau samācījis kur un kā piķi izraut

0
-1
Atbildēt

1

    Bārdainais Signe > J.šveiks 15.01.2018. 13.25

    Pirmkārt,šīs rebes pēc mēroga nestāv ne tuvu Liepājas Metalurga vai Citadeles pārdošanas afērām,otrkārt,te vajadzētu parādīt,kādus lēmumus NA ir pieņēmusi,lai tādi negodīgi darījumi varētu notikt,citādi tā ir tukša pļāpāšana.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu