Par ko runāja oligarhu komisijas slēgtajā sēdē 17

Print Friendly, PDF & Email

Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde Saeimā 4. janvārī tika pasludināta par slēgtu, lai gan tajā uzklausīja šīs lietas bijušos izmeklētājus KNAB, ģenerālprokuroru un bijušo Drošības policijas amatpersonu. Galu galā izrādījās, ka “nekādi noslēpumi sēdē netika atklāti”. Tieši tāpēc komisijas loceklis Andrejs Judins (Par) ir aicinājis izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju Ingunu Sudrabu (NSL) publiskot sēdes ierakstu. Nākamnedēļ komisijai jāsagatavo parlamentārās izmeklēšanas galaziņojums.

Judins norāda, ka tas ir atkārtots aicinājums publiskot šo informāciju. Komisijas deputātu vairākums nevēloties, lai 4.janvārī iegūtā informācija būtu publiski pieejama un izmantota komisijas galaziņojumā, uzsver Judins.

Šajā sēdē tika iztaujāti ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Juta Strīķe, bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, bijušais Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks, Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.

Iesniegumā komisijas priekšsēdētājai Sudrabai Judins pauž, ka sēdē uzklausītās personas nesniedza nedz slepenu, nedz konfidenciālu informāciju. Tomēr Judina jau iepriekš izteiktais priekšlikums publiskot sēdes protokolu, izņemot no tā informāciju, ko varētu uzskatīt par ierobežotas pieejamības, netika atbalstīts.

“Ņemot vērā, ka sēdē tika apspriesti jautājumi par kriminālprocesa kvalitāti un apstākļiem, kas traucēja izmeklēšanu analizējamajā kriminālprocesā, 4.janvārī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes laikā iegūtās informācijas pieejamības ierobežošanai nav pamata un tā traucē parlamentārās izmeklēšanas mērķu sasniegšanu, jo ierobežo parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu iespēju izmantot 4.janvārī iegūto informāciju, lai gatavotu komisijas galaziņojumu,” teiks Judina vēstulē Sudrabai.

Tāpēc viņš lūdz publiskot šīs sēdes protokolu un stenogrammu, noņemot tiem ierobežotās pieejamības informācijas statusu.

Arī Ir trešdien lūdza Sudrabai publiskot sēdē spriesto, un ceturtdienas rītā saņēma komisijas priekšsēdētājas atbildi, kurā teikts, ka “apzinoties konkrētās komisijas atsevišķu locekļu vēlēšanos jebkādā veidā radīt šaubas par komisijas vai tās vadītāju rīcības likumību, uzskatu par neiespējamu vienpersoniski vai kopā ar komisijas sekretāru rīkoties atšķirīgi (pretēji) komisijas kopīgajam lēmumam un atcelt informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Līdz ar to jautājumu – noņemt slēgtās sēdes protokolam un stenogrammai ierobežotās pieejamības informācijas statusu – ierosināšu izlemt tuvākajā komisijas sēdē”.

Ceturtdien žurnāls Ir sabiedrības interesēs publisko komisijas slēgtajā sēdē 4. janvārī spriesto. Žurnāls uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības iepazīties ar atbildīgo amatpersonu sniegtajām liecībām parlamentārās izmeklēšanas procesā.

Izrādās, ka šajā sēdē atšķirībā no iepriekšējām atklātajām sēdēm sevišķu aktivitāti demonstrēja prokurors Māris Leja, kurš vairāk nekā pusstundu pratināja bijušo KNAB darbinieci Jutu Strīķi. Salīdzinājumam – Andrim Šķēlem un Aivaram Lembergam viņš iepriekš sēdē neuzdeva nevienu jautājumu, bet Aināram Šleseram – vienu.

Strīķe, pēc žurnāla rīcībā esošās informācijas, sēdē pirms atbildēšanas uz jautājumiem nelielā uzrunā atgādināja par KNAB sekmīgi izmeklētajām svarīgajām krimināllietām un pauda viedokli, ka viņas pieckārtējā atlaišana no biroja ir veikta, lai oligarhu lieta nenonāktu līdz krimināltiesiski taisnīgam noregulējumam. Piesaucot salīdzinājumu no kādreiz slavenās filmas Astoņkājis, Strīķe norādīja, ka šo darbību mērķis bijis procesu nobremzēt un beigās pavērst tā, ka vainīga ir nevis mafija, bet izmeklētāji.

Strīķes teiktais par “mafijas” ieceri atbalso arī komisijas vadītājas Sudrabas nostājā, jo viņa jau pirms vairākiem mēnešiem izvirzīja ideju par ģenerālprokurora paspārnē veidotas komisijas darbu, lai izvērtētu oligarhu lietas izmeklētāju darba kvalitāti. Un tas līdztekus ģenerālprokuratūras kā likumības uzraudzītājai kopumā par KNAB darbību oligarhu lietas izmeklēšanā.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers slēgtajā sēdē uzstājās kā pēdējais un kategoriski noraidīja bijušo KNAB izmeklētāju iepriekš teikto, ka viņš licis šķēršļus oligarhu lietas izmeklēšanai. Strīķes un viņas bijušā kolēģa KNAB Jura Juraša sēdē pausto kritiku par savu darbu Kalnmeiers noraidīja un saistīja ar abu došanos politikā – viņu vēlmi dīdīt pretkorupcijas zirgu, uz kura lepni uzrāpties.

Sēdē Kalnmeiers arī lietoja izteikumu, kas apšauba oligarhu lietas būtību, proti, viņš tēlaini salīdzināja, ka KNAB esot mēģinājis tumšā istabā noķert kaķi, kura tur nemaz neesot bijis.

 

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Komentāri (17)

tonijs 11.01.2018. 12.49

Varu tikai pievienoties Strīķei, ka prokurori (konkrēti- Leja) Latvijā rīkojas kā oligarhu advokāti.

+6
-1
Atbildēt

2

    Bārdainais Signe > tonijs 11.01.2018. 13.25

    Konkurējošā firma?Strīķe aizstāv vienus ,prokurori citus oligarhus?

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    La spada di Damocle > tonijs 11.01.2018. 13.49

    zilo mafija

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

Madara_lasa 11.01.2018. 18.36

Kalnmeijers nav pelnījis, ka viņa algu sponsorē nodokļu maksātāji.

+6
-2
Atbildēt

0

basta 11.01.2018. 10.31

Atkal tiesā drosmīgo un talantīgo žurnālistu, kurš atklāja sabiedrībai fašistu mēsla, neostaļiniskā ekstrēmista Gņila Ušakova un FSBešņika, terorista Hapilova, saraksti: http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=8963
Ja aizdomās par krāpšanu turētais Krūms, kuram ir etniskas, intelektuālas un emocionālas saites ar Latviju, sēž aiz restēm, bet čekas mūdzis, Magone, kura darbības bija izteikti pretvalstiskas, var jebkurā brīdī aizmukt, un viņš nekavēsies to izdarīt, ja paliks karsti, pie sava sievastēva, augsta ranga FSBešņika, tad viss ir loģiski.
Tiesa atbrīvo no apcietinājuma Krievijas spiegu: http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=8962

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu