Pasaules glābēji • IR.lv

Pasaules glābēji

Liene Cipule. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jaunā vadītāja Liene Cipule (41) sāk darbu ar misijas apziņu, ka valsts pārvalde nedrīkst stagnēt kā līdz šim

No milzīgās, gandrīz puslitru lielās Costa Coffee krūzes ar melnu kafiju jaunā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore neatsakās, be no sviesta cepumiņiem gan. Pieķērusi sevi, ka satraukumu par jauno darbu sākusi mazināt ar «emocionālo ēšanu», tāpēc strikti atsakās no našķiem.

Uztraukumam gan nebūtu pamata, jo Lienei Cipulei ir cienījama pieredze veselības nozarē jau kopš  2002. gada un pat divi maģistra grādi — veselības aprūpē un sabiedrības vadībā. Iepriekšējās Saeimas termiņā viņa kā Nacionālās apvienības pārstāve bija Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, un arī pēdējā darbavieta saistīta ar medicīnu — Cipule vadīja klīniku DiaMed. Taču, kad pērn novembrī to nopirka a/s Olainfarm, direktore drīz atklāja uzskatu atšķirības ar jaunajiem īpašniekiem «vērtību līmenī». Konkurss uz NMPD vadītāja amatu nāca tieši laikā. «Politikā man neizdevās veidot karjeru, tāpēc piepildīšu sapni nonākt valsts pārvaldē,» viņa saka. 2013. gadā Cipule aizgāja no NA un pievienojās bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna domubiedriem, bet iepriekšējās Saeimas vēlēšanās kandidēja No sirds Latvijai sarakstā. Kad radās aizdomas par nelikumīgiem ziedojumiem partijai, Cipule no tās izstājās vēl pirms vēlēšanām. Tagad saka — nav vairs saistīta ne ar vienu politisko spēku. Taču valsts darbā grib strādāt, jo tic, ka, «mainoties valsts pārvaldei, mainīsies arī daudz kas cits».

Cipule sarunā neslēpj — darbs būs sarežģīts. NMPD pēdējos gados izpelnījies uzmanību trīs iemeslu dēļ. 2010. gadā atklājās, ka dienesta vadītājs Armands Ploriņš ar Rīgas Sanitārā transporta autobāzes īpašnieku Adigjozalu Mamedovu bija noslēdzis neizdevīgu līgumu par ātrās palīdzības mašīnu nomu, kas valstij izmaksāja 21 miljonu. Otrs iemesls — trešdaļa no visiem izsaukumiem ir tā dēvētie «sekundārie», proti, pacientu veselība nav kritiskā stāvoklī, bet viņi sauc «ātros», jo netiek pie ārsta. Treškārt, aizvien biežāk atskan brīdinājumi, ka trūkst mediķu neatliekamās palīdzības brigādēs. Pērn no 1888 mediķiem dienestu pameta 274. Spriedzes pilnais darbs, par kuru augstākā samaksa pirms nodokļiem ir 1100 eiro, nav vilinošs. Ap šīm trim smagajām tēmām rotē mūsu saruna ar Cipuli.

Par konkursiem viņai jautāts jau amata pretendentu atlasē. «Vispirms man jābūt pilnīgā pārliecībā, ka esmu neietekmējama. Paldies Dievam, to varu pilnīgi noteikti apgalvot,» viņa saka. Sarežģītāk būšot pārliecināties par kolēģu neietekmējamību. «Es jau nebūšu tā, kura pateiks, kuras šļirces ir vislabākās. Man būs jāiemācās uzticēties, un tiem cilvēkiem, kuri pašlaik dienestā stāv uz vadības tiltiņa, būs jāiemācās mani nepievilt.» Viens no pirmajiem uzdevumiem — noskaidrot, cik vidēji izmaksā viens izsaukums un kādas ir iespējas racionālāk izmantot dienesta līdzekļus. Pašlaik gan likumi neļauj tai valsts iestādei, kurai izdevies ietaupīt resursus, tos arī izmantot. «Nav motivējoši,» saka Cipule. «Bet katrā gadījumā valsts pārvalde nedrīkst tā stagnēt, kā pašlaik. Ja viena rēķina apstiprināšanai vajag septiņus akceptus, tas ir neefektīvi. Septiņi cilvēki atbild par visu un par neko. Dienestā ir iepirkumu komisija, bet nav iepirkumu nodaļas, nav neviena atbildīgā speciālista. Tas būs administratīvi jāsakārto.» Veselības ministrijas darbā Cipule pārliecinājusies, ka valstī iepirkumu sistēma ir «ļoti sadrumstalota un tajā ir daudzi ieinteresētie, kas grib nopelnīt». Tāpēc viņa atbalsta veselības ministres ieceri izveidot centralizētu iepirkumu sistēmu, kur negodprātības riski mazināsies.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu