Bibliotekāri neziņā par Drošības policijas vēlmi iesaistīt viņus teroristu atpazīšanā 4

Pie Līvānu bibliotēkas. Foto: Ivars Soikāns, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Drošības policija (DP) aicināja bibliotekārus iesaistīties potenciālo teroristu atpazīšanā, un tapis pat saraksts ar pazīmēm, kas varētu liecināt par personas radikalizēšanos. Tikmēr bibliotekāri ir neziņā par jaunajām prasībām un vērtē drošības iestādes komunikāciju kā neveiksmīgu, trešdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums ”900 sekundes”.

DP aicināja bibliotekārus pievērst uzmanību apmeklētājiem, kuri pastiprināti interesējas par islāmu, lasa teroristu izplatītus propagandas materiālus un vēro vardarbību saturošus video internetā. Lai bibliotekāri varētu identificēt, iespējams, radikāli noskaņotu personu, izstrādāts saraksts ar pazīmēm, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Tomēr tas, kā tieši bibliotekāriem šīs pazīmes novērot, ieteikumos noteikts nav. “DP komunikācija nav bijusi sevišķi veiksmīga, jo mēs būtu sagaidījuši, ka pirmā saruna būtu ar profesionāļiem. Tad mēs būtu ieguvuši ierosinājumus, kā mēs to varam darīt,” uzskata Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita.

Līdz šim bibliotekāriem nav bijusi nepieciešamība ziņot par kādu cilvēku. Ja DP nenāks klajā ar specifiskākiem ieteikumiem, viņu darba ikdiena turpinās ritēt kā parasti, neslēpj bibliotekāri. “Bibliotekāram strādājot telpā, viņš nestāv aiz muguras un neskatās, ko dara datorā. Bet to var telpā redzēt, ja kāds skatās, kā tiek veikts terora akts un viņš tam pievērš uzmanību. Tad seko aizrādījums,” stāsta Rīgas Centrālās bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Gunta Ozola. Tikmēr Pļavnieku filiālbibliotēkas galvenā bibliotekāre Anita Bērziņa uzskata, ka bibliotekāri nav tiesīgi sekot šādam aicinājumam. “Es uzskatu, ka mēs neesam tiesīgi neko tādu darīt. Ar kādām tiesībām mēs varam skatīties, par ko kurš interesējas.”

Arī pastiprināta interese par, piemēram, islāmu, netiek vērtēta kā aizdomīga. Bibliotekāri pat par to priecājas, jo motivācija informācijas meklēšanai var būt dažāda. “Nenoliedzami, pēdējo divu, trīs gadu laikā interese [par islāmu] ir pieaugusi. Mēs to novērtējam un papildinām plauktus ar specifiskām grāmatām par šo tēmu,” atklāj Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavas bibliogrāfs Kristaps Kuplais.

Lai uzzinātu jau konkrētāku iespējamās rīcības plānu un pārrunātu neskaidros jautājumus, 23. janvārī notiks Bibliotēkas padomes sēde, uz kuru aicināti arī DP pārstāvji.

Komentāri (4)

Drosma 10.01.2018. 10.29

mana mamma ir savā bibliotēkā ir izlasījusi visas grāmatas par musulmaņiem, ar īstu kaisli skatās Lielisko gadsimtu un nepadevās mazmeitai, kad tā šo izrāja par Leo Taivāna grāmatas lasīšanu

nu vis tur var gadīties, jo es sevī jūtu gan anarhistes, gan teroristes gēnu –

bet no otras puses – tā ir tāda nopietna lieta, ka tie, kas no “augšas” dod rīkojumus, vai ieteikumus – paši tos nav īsti formulējuši un visu par tiem līdz galam izdomājuši

+1
0
Atbildēt

1

    tonijs > Dusma 10.01.2018. 21.59

    Bet ja Tava mamma pēkšņi sāk interesēties par sprāgstvielu izgatavošanu, Tu viņu tomēr pieskati.

    0
    0
    Atbildēt

    0

tonijs 10.01.2018. 21.12

Es apšaubu, ka tie, kas iet uz bibliotēkām un lasa grāmatas par islamu, vēlāk kļūst par teroristiem. Manuprāt, par teroristiem kļūst jauni un mazizglītoti cilvēki, kuriem nav darba vai kuri negrib strādāt un ar kuriem viegli manipulēt. Par islamu viņiem pastāsta mulla vai arī paši kaut ko izlasa internetā.

0
0
Atbildēt

0

basta 10.01.2018. 10.56

DP nav laika teroristiem, ja saimnieks devis uzdevumu represēt Latvijas patriotus.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu